Līdz 24.maijam komanda trenēsies Jūrmalā un Rīgā, bet tad aizvadīs pirmās pārbaudes spēles pret Grieķiju, kad notiks arī nu jau tradicionālais Rozā lentītes gājiens, sievietes krūts veselības atbalsta kampaņas ietvaros. „Uzdevums izlasei nav mainījies – kvalificēties finālturnīram,” uzsvēra Latvijas Basketbola savienības prezidents Valdis Voins.
Piektdien pirmajā komandas treniņā piedalījās TTT Rīga basketbolistes Baiba Eglīte, Kitija Laksa, Dita Rozenberga, Ieva Kūlīte, Līga Šurkusa, SK Cēsis spēlētājas Zane Eglīte, Liene Priede, RSU/Merks pārstāve Kate Krēsliņa, kā arī „ārzemnieces” Ieva Krastiņa (Kibirkštis, Lietuva), Dita Liepkalne (Bembibre Leon, Spānija) un Aija Putniņa (Umbertide, Itālija). No malas treniņu vēroja SK Cēsis kapteine Zane Jākobsone, kurai tuvākajā laikā paredzēta lauztā deguna operācija. „Bija izvēle, veikt operāciju, vai turpināt spēlēt finālsērijā. Izvēlējos pēdējo, taču izlasei tāpēc šobrīd nevaru pievienoties,” Dienai skaidroja spēlētāja. Treneris Zvirgzdiņš gan lūdzis Zani vērot treniņus no malas, lai vajadzības gadījumā viņa būtu gatava iesaistīties treniņprocesā, kad būs gatava. Tiesa, pati Jākobsone pagaidām šādu iespēju vērtēja cerīgi piesadzīgi – būšot sarežģīti laicīgi atgūt sportisko formu, taču labprāt spēlētu kvalifikācijā, lai sezonu nebūtu jāpabeidz uz rūgtas nots pēc zaudējuma LSBL finālā.
No pašmāju spēlētājām veselības un personisku iemeslu dēļ vēl netrenējās cēsnieces Kristīne Silarāja un Aija Brumermane, bet pārējās kandidātes vēl tikai tuvākajā laikā ieradīsies Latvijā. „Pagaidām ir dažas negaidītas problēmas, taču tāda ir dzīve. Man ir prieks par tām spēlētājām, kuras ir gatavas ziedot sevi, savu laiku, lai pārstāvētu valstsvienību un cīnītos par vietu finālturnīrā,” sacīja Zvirgzdiņš. Bažas radījis arī Beļģijas čempiones Anetes Šteinbergas gūtais savainojums pēdējās šīs valsts čempionāta cīņās.
Latvijas Basketbola savienības prezidents Valdis Voins: „Ir sācies jauns cikls, jauns process. Pirmkārt, paldies tiem, kuri mūs ir atbalstījuši un atbalsta joprojām, lai mēs varam pienācīgi sagatavoties turnīram. Tradicionālie Latvijas sieviešu izlases atbalstītāji – Latvijas gāze, Rīgas dome, Latvijas Dzelzceļa Cargo un daudzi citi, kas nodrošina visas tās praktiskās lietas, lai izlase justos labi.
Zvirgzdiņu nevar saukt par jaunu treneri, jo viņš ir atgriezies komandā pēc vairāku gadu prombūtnes. Tam nav saistības ar to, ka ar iepriekšējiem treneriem kaut kas nebūtu bijis kārtībā, taču, lai spertu soli uz priekšu, mums kaut kas bija jāpamaina, jārada jaunas domas, jaunas virzības un intereses. Domāju, ka treneris pa šiem gadiem ieguvis daudz pieredzes, ne mazums pārdomājis un guvis jaunas idejas.”
Latvijas valstsvienības galvenais treneris Ainars Zvirgzdiņš: "Ir ļoti liels prieks atgriezties Latvijas sieviešu basketbola valstsvienības galvgalī, taču, kā jau treniņā teicu meitenēm, šajos gados ir daudz kas mainījies. No tā sastāva, ar ko strādāju pēdējā Eiropas čempionātā Rīgā komandā palikušas divas spēlētājas, un vēl ir trešā, Elīna Babkina, kura bija starp kandidātēm. Dzīve iet uz priekšu, spēlētājas paliek pieredzējušākas. Ja salīdzina vēl tālāk – 2007.gadā, kad izcīnījām ceturto vietu Eiropas čempionātā, tās meitenes bija aptuveni tajā pat vecumā, ar kādām sākam strādāt šobrīd. Mans redzējums ir tāds, ka viņām jācenšas sasniegt to pašu un jātiecas pat vēl tālāk. Tāpēc arī esmu pieņēmis šo izaicinājumu un kļuvis par galveno treneri.
Šie pieci gadi, kuru laikā strādāju arī Krievijas izlasē olimpiskajā turnīrā, arī ar vīriešu komandām un daudz pētot pēdējās basketbola tendences, ir devuši man daudz jaunu ideju, redzējumu un virzienu, kā strādāt ar komandu. Lai ar jebkuriem spēlētājiem, kādi ir manā rīcībā, varētu sasniegt izvirzītos mērķus. Es ticu, ka meitenes spēs dzīvē realizēt manas un treneru korpusa idejas un kvalificēties pasaules čempionātam.
Gatavošanās posms ir ļoti īss, taču nav finālturnīrs un starp kvalifikācijas spēlēm būs daudz laika, lai kvalitatīvi gatavotos. Līdz pirmajām pārbaudes spēlēm ar Grieķiju galvenais uzdevums būs taktiskā un fiziskā sagatavošanās, pēc tam jau ieiesim spēļu režīmā, kur redzēsim, kas vajadzīgs vairāk, un pie tā strādāsim. Pirmajā treniņā mums piedalījās 11 meitenes, vēl astoņas ir ceļā uz Latviju. Ir pagaidām dažas problēmas, kuras negaidīju, traumu un ģimenes apstākļu dēļ, taču tāda ir dzīve. Man ir prieks par tām spēlētājām, kuras ir gatavas ziedot sevi, savu laiku, lai pārstāvētu valstsvienību un cīnītos par vietu finālturnīrā.
Bez šaubām, kvalifikācijas turnīrā galvenā konkurente ir Itālijas komanda, taču nedrīkst nenovērtēt arī pārējās divas pretinieces. Portugāles komanda spēlē ļoti fizisku, atlētisku basketbolu, izdarot ļoti lielu spiedienu uz pretiniecēm. Portugālietes ir sasniegušas labus rezultātus jaunatnes līmenī. Vēl viena lieta ir tā, ka Portugālē ir nedaudz atšķirīgi spēles apstākļi, sākot ar netipiskām zāles grīdām un lielu karstumu. Tāpēc spēlei Portugālē būs jāgatavojas ar īpašu rūpību. Tas pats ir par Igaunijas izlasi, kurā netrūkst kvalitatīvu ārzemēs spēlējošu basketbolistu. Mūsu lielākā problēma ir tā milzīgā paaudžu maiņa, kas ir notikusi. Manā redzējumā bija plānots dažu pieredzējušāko spēlētāju dalība komandā, taču dažādu iemeslu dēļ daudzas no viņām nav gatavas palīdzēt, tāpēc šīm meitenēm būs jāiztur. No otras puses, tas, ko es redzēju finālos, agresivitāte un aktivitāte netrūkst. Manu spēles filozofiju raksturo trīs „A” – atlētisms, agresivitāte, aizsardzība. To arī mēģināsim ieviest.
Apvienot darbu izlasē un Jūrmala/Fēnikss komandā būs pagrūti, taču realizējami. Centāmies salikt grafiku, lai to var apvienot. Tajās dienās, kad Jūrmalai būs spēles un es fiziski nekādi nevarēšu būt klāt, vedosim specifisku gatavošanās programmu, dalīsim spēlētājas grupās, bet pārējās dienās tā man būs liela braukāšana, taču, ievērojot, grafiku, viss būs kārtībā."