"Treneri nekādus īpašos uzstādījumus nelika par tiesnešiem, tikai aicināja viņus neņemt galvā, koncentrēties savai spēlei. Domāju, ka mūsu labā nospēlēja arī tas, ka centāmies nebļaut par katru piezīmi, par katru viņu svilpi, nopelnot vismaz kaut kādu respektu," sacīja 20 gadus vecais basketbolists, kurš aizvadītajā sezonā spēlēja Spānijas augstākās līgas (ACB) klubā Grankanārijas Herbalife. Olimpiskā kvalifikācija ir viņa pirmais turnīrs ar pieaugušo izlasi.
Ja pirmajā spēlē ar Japānu (88:48) viņam nepilnu desmit minūšu laikā pieci punkti un trīs atlēkušās, tad pret čehiem (71:59) jau 21 minūtē septiņi punkti un piecas atlēkušās.
"Izlikos, cik es varēju, centos palīdzēt komandas biedriem, cīnījos par katru bumbu. Prieks, ka ar to izdevās palīdzēt izcīnīt uzvaru. Fiziski? Kaut kā jau izvilku. Nav tik lielu problēmu. Protams, nebija viegli tik intensīvā spēlē, taču bija okei. Ļoti labi zināju Janu Veseliju, jo viņš ir viens no Eiropas līmenī pazīstamākajiem centriem. Ļoti atlētisks, enerģisks. Tāds bija arī šodien, taču izdevās viņu izsist no komforta zonas un spēles, tāpēc viņš noteikti šoreiz neparādīja savu labāko sniegumu."
Komandā un šajā līmenī basketbolists iejuties labi. "Daudzus džekus pazinu jau pirms tam, tāpēc nebija nekādu problēmu. Sajūtas nav nekādas specifiskas. Protams, ir lielāka atbildības sajūta, jo šī tomēr ir valstsvienība, kurā ir divpadsmit Latvijas labākie spēlētāji. Laba sajūta, ka esmu starp viņiem, bet laukumā par to nedomāju un mēģinu parādīt savu labāko sniegumu. Esmu dzirdējis, ka mans sniegums šovasar ir daudzus pārsteidzis, bet man pašam šīs vasaras sniegums nav liels pārsteigums, un arī komandas biedriem, domāju, ka ne. Nopietni strādāju, lai būtu tur, kur šobrīd esmu."
"Domāju, ka sezona Spānijā man ir palīdzējusi atvērties, taču nekādā ziņā tagad pie sasniegtā nedrīkstu apstāties. Pēc sajūtām esmu kļuvis fiziski spēcīgāks un enerģiskāks. Varbūt ir arī vairāk pārliecības par saviem spēkiem. Jāturpina strādāt, īpaši jau pie fiziskajām īpašībām," stāsta A.Pašečņiks.