Labākie gadi vēl tikai sākas

Kā visi talanti, arī Šķēle ir neatkārtojams. Pēc četru gadu prombūtnes pērn iesācis pasmagi, šogad Armands ir spožākā zvaigzne Latvijas klubos arī tajās reizēs, kad vēsā statistika priekšplānā izvirza kādu citu.Barons uz ViļņaMačā ar Rostovas Lokomotiov divi puslaiki — divi Šķēles. Tā bija vai tā tikai likās?Nezinu... Spēle ir spēle. Pret Lietuvos rytas pirmajā ceturtdaļā iemetu 15 punktus, bet nevar taču iemest 60 visā spēlē. Viss atkarīgs no situācijasBet situācija atkarīga no tevis vai pretiniekiem? Rostovas treneris teica, ka viņi sākumā tevi esot neitralizējuši...Daļēji. Bet spēle gāja tā, ka citi meta iekšā un man nebija daudz jāiesaistās. Pārtraukumā treneris neko nepārmeta. Pats jutu, ka nenospēlēju tā, kā vajadzētu. Otrajā puslaikā bija jāsāk uzvarēt. Nav jau svarīgi, ka tieši es iemetu. Galvenais, ka vinnējām svarīgā spēlē.Vai esat tikuši viļņa mugurā? Uzvarējāt frančus, ASK, rostoviešus. Tagad Šauļiem kārta...Par ASK runāja, ka viņiem nebija puses sastāva. Nepiekrītu. Palikušajiem bija lielāka pārliecība, ka viņi neies malā. Dažkārt tā ir vieglāk spēlēt. Bet uz viļņa mēs esam gan.Vai pamatoti?Esam saspēlējušies, sapratušies. To jūt arī treniņos. Katrs spēlētājs zina savu vietu komandā. Nav tā, ka kāds kaut ko izdomā vai mēģina kaut ko pierādīt trenerim.Vai ir liela atšķirība no pērnā Barona?Jā, pavisam cita komanda. Trīs spēlētāji esam palikuši, arī treneris cits. Pērn bija jaunāka komanda. Tagad ir pieredzējušie — Aleksanders, Adomaitis. Ne vienmēr viņi gūst pa 20 punktiem, bet zina savu vietu, palīdz jaunajiem un tiem, kas veido spēli.Līderis ar stāžuVai ir lielas atšķirības starp treneru — Muižnieka un Vētras — prasībām pret tevi?Tā jau nav, ka viņi izvirzītu īpašas prasības. Saka — spēlē savu spēli, un tā es arī daru.Pērn Vētra teica, ka esi sācis spēlēt savādāk...Nezinu, var jau būt.Bet tavs statuss gan nav mainījies — jābūt līderim.Līderis esmu bijis jau no jaunatnes līgas laikiem un tāds vairāk vai mazāk esmu centies būt visās komandās. Arī Polijā, lai gan biju jaunais. Cita lieta, ka reizēm sanāk, reizēm nē.Pats sev esi gan treneris, gan kritiķis, gan psihologs?Pats un vecāki, kuri seko līdz katrai spēlei un saprot basketbolu. Mamma pati ir spēlējusi. Viņi redz no malas gan manu darbību, gan to, kā komanda spēlē ar mani, bez manis. Pēc mača vienmēr sazvanāmies. Citu viedoklis mani neinteresē. Arī preses nē (smejas).Vai vecāku viedoklis bieži atšķiras no trenera Muižnieka domām?Nezinu. Kontakts ar Muižnieku nav ne labs, ne slikts. Viņš pavaicā, kā jūtos, vai esmu gatavs spēlēt. Bet ļoti reti saka, kas jādara vai ko esmu darījis nepareizi. Liela atšķirība, salīdzinot ar (Andreju) Urlepu (slovēņu speciālists, kura vadībā Šķēle spēlēja Anwil — aut.). Viņš pirms un pēc katras spēles kaut ko pateica, kā darīt labāk. Varbūt tagad jau esmu vecs un nekas nav jāsaka?Ko teiksi tiem, kas tavu darbību laukumā vērtē kā avantūristisku?Nezinu, kāds esmu. Avantūrists? Gan jau esmu. Bet ne pārāk izteikts. Trīnīšus daudz nemetu. Tas nav mans stils, zinu, ka neesmu nekāds snaiperis. Katram kaut kas vairāk dots, kaut kas mazāk.Vai pie metiena piestrādā īpaši?Cenšos. Palieku pēc treniņiem un pamētāju.Pats pēc intuīcijas darbojies vai izmanto speciālista padomu? Kā Biedriņš Amerikā?Te jau ir tā atšķirība. Baronā ir divi treneri, bet lielajos klubos ir astoņi cilvēki — izmasē, izstaipa, padod bumbas metieniem. Varbūt ar laiku. Es tagad intervijā pateikšu, un viss būs (smejas).Gribas uz EirolīguVai Barons tagad ir tava komanda vai tikai kārtējā?Mana... Savā ziņā jā, ja reiz te spēlēju otro gadu, esmu kapteinis.Bet runā, ka tev uz galda esot cits darba piedāvājums?Jā, arī pārrunas notiek, lai mani laistu vaļā.Vai var gadīties, ka nepabeidz sezonu Rīgā?Nezinu, cik liela ir iespēja, ka mani palaidīs. Tas ir principa jautājums.Vai pašam gribas kaut ko pamainīt?Pirms šīs sezonas gribēju prom. Bija konkrēti piedāvājumi. Bet Barons kategoriski pateica nē.Nav tā, ka visu karjeru gribētu nospēlēt Rīgā?Iespējams būtu, ja redzētu, ka komandai ir lieli mērķi, piemēram, spēlēt Eirolīgā. Pagaidām neredzu. It kā jau ir viss tā kā sakārtots, kluba vadība labi izturas, bet... Komanda grib vinnēt tikai Latvijas čempionātu un neko vairāk. Tā brīžiem liekas. Varbūt maldos. Dažbrīd liekas, ka mērķi lieli, bet it kā saka vienu, bet dara citu.Kuri ir svarīgākie aspekti, izvērtējot darba piedāvājumus?Pagājušajā sezonā paliku tāpēc, ka gribēju spēlēt Rīgā. Pirms šīs sezonas Barons piedāvāja līgumu vēl uz diviem gadiem, bet tas mani neapmierināja. Gribas uzspēlēt augstākā līmenī.Savulaik tavā sakarā runāja arī par NBA. Vai šai ziņā viss ir beidzies?Tas ir sapnis — kaut kas tāls, un šobrīd liekas, ka nesasniedzams. Bet visādi dzīvē var gadīties. Vakar laukumā bija divi, kas NBA spēlējuši — īpaši neatšķīrās no pārējiem.Vai, Latvijā spēlējot, ir iespēja, ka tevi pamanīs?Labāk spēlēt topa līgā. Piemēram, (Arvīds) Macijausks — Lietuvos rytas spēlēja normāli, nekā pārdabiska. Tad divi gadi Spānijas līgā, un tika NBA. Labi, tur nebija viņa vieta, bet līgumu noslēdza.Kur gribētu spēlēt?Spānijā vai Krievijā. Varbūt Itālijā, bet tikai topa komandā. Par Grieķijas līgu grūti teikt — nav informācijas.Latvijā ir trīs komandas, kas Baltijas līgas tabulā atrodas līdzās, taču ne pašās pirmajās vietās, un diezin vai kādai ir pa spēkam iegūt Eiropas kausu. Varbūt būtu vērts apvienot spēkus un doties uz lielu mērķi?Vai varam vinnēt kausu, ja kopā sapulcētu visus labākos, — tas vēl ir jautājums. Bet problēma ir — divas Rīgas komandas cīnās savā starpā, un tad liekas, ka tās ir pašas svarīgākās spēles. Nezina, kā sadalīt spēlētājus, sponsorus, līdzjutējus. Vienai komandai, protams, būtu augstāks līmenis.Divi gadi jāgaidaVisiem kopā ir iespēja spēlēt Latvijas valstsvienībā izlasē. Cik ilgi pašam bija morālās paģiras pēc neveiksmes Eiropas čempionātā?Kāds laiks jau pagāja... Nezinu, kā to nosaukt — neveiksme, šoks. Beidzot bija iespēja tikt tālāk, bet atkal nekā, un atkal jāgaida divi gadi. Visi meklēja iemeslus, daudzi pieminēja arī manu dzimšanas dienu, kas bija pilnīgas muļķības.Bet naktī pirms mača ar Portugāli piecos no rīta Draugos sēdēji...Pēc mača ar Spāniju aizmigt nebija variantu. Eiropas čempionāts — tās nav tikai spēles. Gatavojies trīs mēnešus, emocijas, pārdzīvojumi.Varbūt pārgatavojāties?Jau pārbaudes turnīrā Itālijā bija tāds besis — ārā karsts, nesvarīgas spēles… Tad runājām, ka tik ātra savākšanās ir kļūda. Ka vajadzētu darboties kompaktāk, tad būtu lielāka motivācija.Kas bija liktenīgie zaudējuma cēloņi?Varbūt bija labāk jāsadala spēki. Pirmā spēle ar horvātiem bija svarīga. Bet visi zināja, ka pret spāņiem nav variantu. Varbūt vairāk vajadzēja gatavoties pret portugāļiem. Nezinu — tas bija treneru jautājums. Kā lika, tā darījām.Vai pats arī nebiji gatavs?Nebiju izgulējies ne pa nakti, ne dienā. Bija tāds nelāgs stresiņš. Ne tikai man. Slikti sākām un tad nevarējām mainīt spēles gaitu. Plus vēl neviens negaidīja, ka spāņi zaudēs horvātiem. Iemest tādu trīspunktnieku...Izlases kodols vēl jauns. Ar kādiem mērķiem spēlēsiet turpmāk?Par to esmu domājis — esam jauni, Biedriņš vēl nebija līdz galam iejuties. Iespējams, nākamie gadi būs vieglāki. Nākamā čempionāta laikā mums būs pa 26—27 gadiem. Tas jau ir brieduma vecums. Varbūt tas būs mūsu laiks.Dāmas bija ceturtās. Vai jūs varētu būt trešie?Nav nekas neiespējams.Junioros jau bijāt tuvu medaļām...Kadetu izlasē dabūjām 5.vietu — bez centriem.Latviešu lietaVai komandas gars izlasē un Baronā stipri atšķiras?Nevar salīdzināt — divas dažādas lietas. Izlasē visi ir savējie. Klubā vairāk vai mazāk veidojas dažādas grupiņas, Nav tā, ka nekontaktējamies ārpus laukumā, tomēr savādāk.Miladža aģents esot ierunājies par Latvijas pasi. Ostlera piemērs jau ir...Nedomāju, ka vajadzētu kādu ārzemnieku. Tā vairs nebūtu Latvijas izlase.Bet ja amerikānis iemet izšķirošos punktus finālā kā Holdens krieviem?Vispirms jātiek līdz finālam.Vai tagad seko, kas notiek izlases sakarā?Īpaši nē. Esmu dzirdējis par Himku treneri. Kas viņš ir — lietuvietis?Jā!Esmu dzirdējis, ka viņš varētu būt, bet...Kāds ir tavs variants?Varbūt Miglinieks. Šovasar viņš daudz ielika savas idejas un darbu. Varbūt viņš ar Zvirgzdiņu kopā un vēl kāds amerikānis... Latvijas izlasei tomēr būtu vajadzīgs latviešu treneris. Savējais.Savā starpā esat kaut ko runājuši?Nē.Vai, tavuprāt, Biedriņš labprāt spēlēs izlasē?Domāju, ka noteikti. Te var pavadīt daudz laika mājās, ar savējiem. Tas izlasei ir liels pluss. Citiem vasaras vidū jābrauc uz klubiem, mums sezona iznāk īsāka.Bet runā arī, ka jūs to laiku izmantojiet ne tikai treniņiem? Rīgas sadzīve...Jā, bet mēs jau neesam vienīgie. Par lietuviešiem lasījāt...Lasījām, bet viņi pēc tam izcīnīja Eiropas bronzas medaļas.Nu, jā, ko es varu pateikt... Basketbolisti nav nekādi svētie.Reputācija dara savuCik procentu no tā, ko par tevi raksta interneta komentāros, ir muļķības un cik — patiesība?Nekas jau nerodas ne no kā, protams, bet daudz kas ir arī izdomāts.Vai treneri arī lasa un ir sankcijas?Ir jau bijuši gadījumi... Bet galvenais kritērijs ir, kā tu spēj izdarīt savu darbu.Gadās jau, ka labākās spēles ir pēc vētrainiem piedzīvojumiem...Gadās, un kurš zina, kā būtu, ja tādu nebūtu. Tāpēc daudz par to nedomāju. Kā gadās, tā gadās.Tomēr — vai tava reputācija sadzīvē nav nobremzējusi karjeru? Varbūt Barona vietā būtu Real?Varbūt. Taču tā tas ir iegājies, un, lai šīs runas izbeigtu, tagad piecus gadus būtu jāsēž pilnīgi mierīgi. Ja būs mazākais iemesls, viss sāksies no gala. Ar to esmu samierinājies. Pats jau esmu vainīgs — ko lai dara.Vai tie pieci gadi jau ir sākušies?Nu, nav jau tik traki, kā bija kādreiz. Jaunības dullums, turklāt viss sliktais parasti gadījās ar mani. Tagad esmu drusku nomierinājies. Visam savs laiks.