Turnīra gaitā komandā izkristalizējies līderu loks, kurā bez Porziņģa ir arī Eirolīgas līmenī sevi apliecinājušie Jāņi – Timma, Strēlnieks un Blūms – un brāļi Dairis un Dāvis Bertāni. "Pretinieks nekad nevar zināt, kurš uzbruks. Iemest var jebkurš," trāpīgi komandas veiksmīgā uzbrukuma atslēgu atklāj Dāvis Bertāns. Tajā pašā laikā komandā allaž ir atradies arī pa džokeram gadījumiem, kad kādam no līderiem spēle nevedas. Kamēr pirmajās spēlēs metienu ritmu nespēja atrast kapteinis Blūms, sevi lieliski apliecināja Žanis Peiners, kad metiens pret britiem neaizgāja Timmam, septiņus tālmetienus iemeta Dāvis Bertāns, kad pret krieviem piezīmju dēļ no rotācijas izkrita Porziņģis, labi spēlē iegāja tikko no slimības gultas izkāpušais Mārtiņš Meiers, kad spēki beidzās vīrusa novājinātajam Strēlniekam, spoži izšķirošās grupu turnīra spēles galotnē pret Turciju saspēli vadīja no soliņa tālākā gala pieceltais Aigars Šķēle. Nevilšus pretiniekiem var rasties sajūta, ka tas cīnās ar trīsgalvu pūķi, kam, nocērtot vienu galvu, vietā izaug jauna.
Aiz muguras esošs komandas biedrs, kurš jebkurā brīdī var kvalitatīvi viņus piesegt, ļauj labāk spēlēt arī komandas līderiem, tāpēc novērojams, ka ar katru spēli pārliecība par saviem spēkiem arvien turpina pieaugt.
Vēl viens, mazliet mazāk novērtēts, Latvijas komandas ierocis bijusi aizsardzība. Vairākums mūsu basketbolistu spēj kvalitatīvi spēlēt vismaz trīs pozīcijās, kas ļauj mainīt sedzamos teju pie katra aizsega. Ja vēl zem groza ir 220 centimetru garš puisis no Liepājas, kurš ir turnīra labākais bloķētājs pēc priekšsacīkstēm, pretiniekam nākas divreiz padomāt, pirms mēģināt Latvijas komandas grozu iekarot no apakšas.
Komandas nometnē nav ne bijības pirms katra nākamā izaicinājuma, ne fanfaru skaņu pēc kārtējās uzvaras. Vien jau regulāri šī komandas modeļa skandētie vārdi – ejam soli pa solim. Nākamais solis – ceturtdaļfināls pret Slovēniju.
Vidis