Jāpiekrīt Latvijas izlases galvenajam trenerim Ainaram Bagatskim, kurš uzsver, ka dalījums vieglajās un smagajās grupās ir ļoti nosacīts. «Atceros, ka šī čempionāta izlozes laikā man blakus sēdēja Izraēlas izlases treneris, kurš pēc katras A grupā izvilktās bumbiņas aiz laimes pilnīgi stenēja. Viņš tā priecājās, bakstīja mani, bija pārlaimīgs,» ar smaidu atcerējās Bagatskis. Izraēla, kuras sastāvā netrūkst ne Eirolīgas zvaigžņu, ne NBA spēlētāju, savā «vieglajā» grupā palika pēdējā vietā, bet tālāk tika tās pašas Ukrainas un Beļģijas komandas.
Basketbola filmas Sapņu komanda 1935 režisors Aigars Grauba vēl pirms čempionāta sākuma izvairījās no šī sporta veida eksperta birkas, taču arī viņš zina, ka basketbolu prot spēlēt visi. Un komandas, kas tikušas uz finālturnīru, vēl jo vairāk - tikušas tā otrajā posmā -, to prot spēlēt ļoti labi. Svarīgākais ir tas, kuram izdodas labāk, precīzāk, veiksmīgāk nospēlēt īstajā brīdī.
Tas ir arī pārliecības jautājums, un priekšsacīkstēs redzētais liecina, ka tās Latvijas komandai netrūkst. Četrās no piecām līdzšinējām spēlēm mūsu basketbolisti pierādīja, ka no skaļajiem pretinieku uzvārdiem nebaidās. Izņēmums bija vien spēlē pret kaimiņiem lietuviešiem, kuru spēlētājus laikam gan pazīstam pārāk labi, tāpēc atsevišķās epizodēs tiem tika izrādīts pārāk liels respekts. Līdzīgi jāturpina arī nākamajās spēlēs. Ne tikai pret Ukrainu un Beļģiju, bet arī pret zvaigžņoto Francijas valstsvienību.