Prasmi uzvarēt Štelmahers pierādījis arī spēlētāja karjeras laikā, jo viņa rēķinā ir vairāki čempiona tituli Latvijā, Lietuvā, Slovēnijā, Polijā. Viņš uzvarējis arī Eiropas otrā prestižākajā basketbola klubu turnīrā ULEB kausā, kurā (tiesa, ar nosaukumu ULEB Eiropas kauss) pēc vairāku gadu pārtraukuma atgriežas arī Ventspils komanda.
Vai pirms jaunās, kluba jubilejas, sezonas komandā jaušama svētku sajūta?
Mums ir darba atmosfēra jūtama. Svētku sajūtas varbūt vairāk ir kaut kur citur, citos kabinetos. Protams, tas, ka šī ir divdesmitā sezona klubam, visiem ir zināms, taču nav jau starpība gadiem. Mūsu mērķis uzvarēt čempionātā ir tieši tāds pats, kāds tas bija pagājušajā gadā. Nebija tā, ka speciāli gaidījām divdesmito sezonu, lai būtu apaļš skaitlis un tad varētu vinnēt. Sportā jau tie gadi nav tik svarīgi. Mūsu svētki ir treniņi un spēles.
Vai kluba vadība tomēr nav devusi mājienus, ka apaļajā jubilejā vajadzētu spēlēt vēl labāk un sasniegt vēl vairāk?
Vai domājāt, ka iepriekš vadība izvirzīja uzdevumu izcīnīt otro vietu un netikt eirokausu otrajā kārtā? Ventspils ir klubs ar uzvarētāju tradīcijām, ko pierāda tie paši divdesmit gadi, kurus viņi ir augstākajā līmenī strādājuši. Tā atbildība mums bijusi visos gados - mērķi ir visaugstākie no iespējamajiem. Šeit mēs runājam par klubu, kuram vienmēr ir mērķis kļūt par čempioniem un kausos izkļūt no grupas un spēlēt pēc iespējas tālāk. Citādi mērķi nav bijuši ne pirmajā kluba gadā, ne būs arī divdesmitajā vai četrdesmit piektajā. Tas jāsaprot arī spēlētājiem un tiem pārējiem cilvēkiem, kuri uz šo klubu nāk, ka lielos klubos citādi nav.
Šogad Latvijas čempionu tituls nevis jāizcīna, bet jāaizstāv - vai gatavošanās mērķa sasniegšanai atšķiras?
Atšķiras spēlētāji, ar kuriem es strādāju. Situācija un paveicamais darbs, lai tās uzvaras izcīnītu, kopumā daudz neatšķiras. Mēģinām ieguldīt darbu un gatavošanos veidot tā, kā parasti.
Kādas prioritātes bija, komplektējot sastāvu sezonai?
Par prioritātēm runāt ir sarežģīti. Parasti mēģinām, cik nu iespējams, koncentrēties uz Latvijas basketbolistu kodola veidošanu, vietējo spēlētāju piesaisti un noturēšanu, taču arī mūsu finansiālie resursi nav neierobežoti. Uzskatu, ka galu galā izdevies piesaistīt pietiekami labus vietējos basketbolistus, taču ar viņiem vēl jāstrādā. Jāiegulda enerģija, lai spēlētāji attīstītos un saprastu, ko mēs no viņiem gribam sagaidīt. Skaidrs, ka pirmais mēnesis noteikti nebūs viegls. Kaut vai tāpēc, ka šogad startēsim Eiropas kausā, kas būs jauns izaicinājums gan viņiem, gan arī man pašam kā trenerim.
Leģionāri un komandas jaunpienācēji ir Latvijā pietiekami labi pazīstami un iepriekš redzēti. Vai apzināti centāties piesaistīt tieši šādus - sevi jau pierādījušus - spēlētājus?
Tā varētu teikt. Mērķis bija sapulcināt puišus, kuri Latvijā ir pietiekami labi spēlējuši, taču jāņem vērā, ka tajā pašā Eiropas kausā un tādā līmenī neviens no viņiem nav spēlējis.
Lielu ažiotāžu izsauca Maira Četmena atgriešanās Ventspilī...
Viņš ir augstas klases spēlētājs, kurš komandai var dot ļoti daudz gan laukumā, gan ģērbtuvēs, gan vispār sadzīvē. Viņam ir ļoti augsta spēles izpratne, tāpēc mēs uz viņu ceram kā uz vienu no komandas līderiem.
Cik daudz pārbaudes spēlēs jūtams tas, ka viņš pagājušo sezonu tomēr izlaidis?
Vēl jau ir tikai pirmās spēles, viss vēl ir procesā, tāpēc vēl grūti vērtēt, vai un cik daudz tas ietekmēs sniegumu. Sava vieta komandā vēl ir jāsaprot visiem, arī Četmenam.
Vai ir jau izkristalizējušies komandas līderi?
Mums ir divpadsmit spēlētāju. Komandā ir spēks.
Visu sarunu ar Robertu Štelmaheru lasiet pirmdienas, 29.septembra, laikrakstā Diena!