Teorētiski Latvijas komandai joprojām ir izredzes otro reizi pēc kārtas sasniegt Eiropas čempionāta finālturnīru, jo pandēmijas saraustītajā turnīrā pirms pēdējām spēlēm aizsniedzama ir otrā un trešā vieta, kas pašreizējā situācijā gan diezin vai būs pietiekama konkurencē ar citu grupu trešo pozīciju ieguvējiem. Tiesa, raugoties uz spēku samēru un situāciju komandās, būs nopietni jāpapūlas, lai izvairītos no vēl vairākām pamatīgām sagrāvēm pret grupas favorītiem.
Norvēģija uz trīs Valmierā paredzētajām spēlēm (viņi Latvijā spēlēs arī pret Itāliju) ieradusies teju labākajā sastāvā un ar vienu no pasaules labākajiem handbolistiem Sanderu Sagonenu priekšgalā
Tikmēr Latvijas komanda pēc pērnās debijas finālturnīrā turpina pārdzīvot paaudžu maiņu, turklāt savainojumu dēļ arī šoreiz nevarēs palīdzēt pieredzējušie Aivis Jurdžs un Austris Tuminskis, kā arī komandas kapteinis Ingars Dude. Savainojumi pēdējā brīdī no sastāva "cirtuši" arī vārtsargus Edgaru Kukšu un Raiti Puriņu, bet Covid-19 situācijas dēļ ierasties nevarēja Islandē spēlējošie Guntis Piļpuks, Endijs Kušners un Raivis Gorbunovs.
Teju pēdējā brīdī komandai pievienojās augstākajā līmenī spēlējošie Dainis Krištopāns un Uvis Strazdiņš, tomēr jau iepriekšējās spēles apliecināja, ka īsā laika posmā viņiem grūti atrast kopīgu valodu ar jaunajiem partneriem. No trenera Sandra Veršakova noprotams, ka vairāki no vadošajiem spēlētājiem pamatdarba dēļ nevarēs doties uz pēdējo spēli Minskā.
Treneris Veršakovs neslēpj, ka gatavošanās posmā uzmanības centrā bijusi fiziskā sagatavotība, kas iepriekšējās spēlēs pievīlusi. Šī iemesla dēļ bažas rada tas, ka trīs spēles būs jāaizvada piecu dienu laikā.