Latvijas vīriešu komanda noslēdzošajā mačā ar 0,5-3,5 piekāpās Spānijai.
Nevienam no Latvijas pārstāvjiem gūt uzvaru individuālajos mačos neizdevās, Aleksejam Širovam vien nospēlējot neizšķirti.
Ar četrām uzvarām, vienu neizšķirtu un četriem zaudējumiem Latvijas vīri turnīru noslēdza 18.pozīcijā 36 izlašu konkurencē.
Kā zināms, čempionātu Latvijas vīriešu komanda iesāka ar diviem zaudējumiem, bet pēc tam tika pie četrām uzvarām pēc kārtas, piedevām piektdien viņi pirmo reizi nospēlēja neizšķirti, taču turnīru noslēdza ar divām neveiksmēm pēc kārtas.
Zaudējumu noslēdzošajā kārtā cietusi arī Latvijas sieviešu izlase, kas ar 1-3 piekāpās Ungārijai.
Dana Reizniece-Ozola un Laura Rogule guva pa neizšķirtam, kamēr zaudējumus piedzīvoja Ilze Bērziņa un Katrīna Šķiņķe.
Pēc pirmajā kārtā ciestas neveiksmes nākamajās divās Latvijas dāmu izlase guva uzvaras, tomēr pēc tam tika piedzīvoti trīs zaudējumi pēc kārtas. Piektdien Latvija uzveica Zviedriju, pārtraucot neveiksmju sēriju, bet turnīru noslēdza ar diviem zaudējumiem.
Ar četrām uzvarām deviņos dueļos Latvijas dāmu komanda ieņēma 18.pozīciju 30 komandu konkurencē.
Turnīrs pulcēja visus Eiropas labākos šahistus, arī pasaules čempionu klasiskajā un ātrajā šahā norvēģi Magnusu Kārlsenu. Vīriešiem Eiropas komandu čempionāts notika jau 20.reizi, bet sievietēm - tikai vienpadsmito. Latvijas stiprā dzimuma pārstāvju komanda sacensībās ir piedalījusies piecas reizes, bet labākais rezultāts bijis 17.vieta. Arī sieviešu komanda līdz šim piedalījusies piecas reizes, un labākais sasniegums bijusi 14.vieta.
Individuāli Latvija šajos čempionātos ir ieguvusi trīs sudraba medaļas, turklāt visas pie trešajiem galdiņiem. Tatjana Voronova to paveica 1997.gadā, Normunds Miezis šādu sasniegumu atkārtoja divus gadus vēlāk, bet Māris Krakops - 2001.gadā.
Savulaik sešas reizes par Eiropas čempionu PSRS izlases sastāvā kļuva astotais pasaules čempions, leģendārais Mihails Tāls. Viņam arī trīs individuālās zelta, viena sudraba un bronzas medaļa.