Pēdējo sezonu statusu maiņas un pieticīgie rezultāti piesardzīgi mudina lūkoties arī Mārtiņa Rubeņa virzienā. Vankūveras olimpisko spēļu vicečempioni brāļi Andris un Juris Šici, skeletonists Martins Dukurs un viņa brālis Tomass, kurš bija ceturtais, gatavojas cīnīties par medaļām arī Sočos.
Bobslejā pilotu maiņa
«Šaubos, vai vēl kādai valstij Soču olimpiādē būs piloti ar tikai trīs vai četru gadu pieredzi. Lielvalstīm pilnīgi noteikti ne,» bobsleja izlases galvenajam trenerim Sandim Prūsim jau pirmsolimpiskās sezonas priekšvakarā ir skaidrs, ka četrgades galvenajās sacensībās bobsleja kamanu vadības sviras būs jāuztic braucējiem bez olimpisko spēļu pieredzes. Pēdējos divos gados Latvijas izlasē pilnībā nomainījušies piloti. Pagājušajā ziemā Jānis Miņins pagāja maliņā, savukārt pirms jaunās sezonas Edgars Maskalāns paziņojis par karjeras beigšanu.
Nedienas ar pilotiem sākās jau iepriekšējās olimpiādes laikā Vankūverā. Atklāšanas ceremonijas laikā Miņinam tika veikta apendicīta operācija, un olimpiskajās spēles viņš tā arī nestartēja. Latvija bija pārstāvēta tikai ar vienu - Edgara Maskalāna ekipāžu divnieku un četrinieku sacensībās. Nestartējot Miņinam, olimpiskais starts gāja secen arī diviem viņa četrinieka ekipāžas stūmējiem Intaram Dambim un Oskaram Melbārdim. Lai līdzīga situācija neatkārtotos, atbraucis mājup, Melbārdis pats izlēma sēsties pie pilota svirām, un tādējādi Latvija ieguva jaunu un talantīgu pilotu. Soču virzienā stūrēja arī Maskalāns, taču palika pusceļā. Hroniskie savainojumi bija par iemeslu tam, kāpēc neierastā laikā - sezonas priekšvakarā - Maskalāns beidza aktīvā sportista gaitas 30 gadu vecumā.
Puslīdz skaidrs, ka Latvijas bobsleja cerība Sočos būs Melbārdis pēc tikai trīs ar pusi sezonu būšanas pilota ādā un bez olimpisko spēļu pieredzes arī kā stūmējam. Otrā pilota kandidatūra ir atklāta. Tikai 19 gadu vecais Oskars Ķibermanis pieteicies kā nopietns konkurents Uģim Žaļimam, kurš, līdzīgi kā Melbārdis, pilota gaitas uzsāka 2010./2011. gada sezonā.
Stūmēju aprindās ir tikai divi sastāva zaudējumi, taču arī tikai diviem ir olimpisko spēļu pieredze. Vankūveras olimpisko spēļu dalībnieki Maskalāna četrinieku ekipāžā Mihails Arhipovs un Pāvels Tulubjevs vairs nestartē, savukārt, ko nozīmē olimpiskās sacensības, no stūmējiem ir izbaudījuši tikai Daumants Dreiškens un Raivis Broks.
Daļēja paaudžu maiņa
Atšķirīgā noskaņojumā pēc Vankūveras olimpiskajām spēlēm punktu sportošanai pielika pieredzējušākie kamaniņu braucēji Guntis Rēķis un Anna Orlova, bet nākamās divas sezonas pārdomu režīmā aizvadīja Mārtiņš Rubenis. Viņš gan ir apņēmības pilns kopā ar pārējiem komandas līderiem gatavoties Sočiem.
Rēķis šķita pārlieku neskumstam par vietu trešā desmita vidū, lai gan atzina, ka atrašanās vienā līmenī ar sportistu no Indijas sirdi nesilda. «Laikam palieku vecs,» puspajokam sacīja tobrīd 35 gadus vecais sportists. Orlova atzinās, ka pēdējā nopietnajā startā cerējusi tikt augstāk par 14. pozīciju - labāko desmitniekā. 2006. gada Turīnas olimpisko spēļu medaļnieks Mārtiņš Rubenis ar skaļiem paziņojumiem nemētājās, bet nākamās sezonas pavadīja, lavierējot starp trenera un sportista pienākumiem un gaidot, kāda būs Soču olimpiskā trase. Acīmredzot rezultāts bijis pieņemams, lai Mārtiņš būtu gatavs no šīs sezonas startēt ar pilnu jaudu. Vankūverā visus ar sudraba godalgas izcīnīšanu pārsteidza brāļi Andris un Juris Šici, taču karjeras turpinājums bija nepatīkamiem starpgadījumiem bagāts. Pēcolimpiskajā sezonā ieilga Andra atlabšana pēc pleca operācijas, bet pirms pagājušās sezonas smagā autoavārijā cieta vecākais no brāļiem - Juris. Neskatoties uz likstām, brāļi cienīgi aizvadīja abas sezonas, 2011. gadā Turīnā pat pamanoties izcīnīt pasaules čempionāta bronzas medaļas. Visticamāk, tieši viņi būs mūsu galvenās cerības 2014. gada olimpiskajās sacensībās kamaniņu sportā.
Biatlona līderi prom
Vislielākās izmaiņas pēc nesekmīgā starta Vankūverā notikušas Latvijas biatlona izlasēs. Labākais Latvijas kungu izlases biatlonists Vankūverā Ilmārs Bricis beidzis aktīvā sportista gaitas jau pagājušajā sezonā un pievērsies trenera darbam Lietuvas izlasē. Labākā dāma Madara Līduma arī nestartēja jau iepriekšējā sezonā, un maz ticams, ka pēc gaidāmajām pārmaiņām personiskajā dzīvē viņa atgriezīsies trasē līdz Soču olimpiskajām spēlēm. Pēc Vankūveras jau punktu aktīvajām sportista gaitām pielika Krispats Lībietis, kuram karjerā divi olimpiskie starti 2006. un 2010. gadā.
Kungu izlasē tagad lielākas vai mazākas cerības Sočos tiek saistītas ar Andreju Rastorgujevu un Edgaru Piksonu, bet dāmu vidū pagaidām grūti saskatīt ko vairāk par «tūristu». Pašreizējā līdere Žanna Juškāne Vankūverā uzrādīja sliktākos rezultātus no Latvijas biatlonistēm. Nākamajās divās sezonās Pasaules kausa izcīņā rezultāti pat gadījuma pēc nav bijuši labāki.
Pārrakstījis olimpisko spēļu vēsturi ar startēšanu Vankūvērā vienā dienā divos dažādos sporta veidos - šorttrekā un ātrslidošanā -, Haralds Silovs izšķīries par visu spēku veltīšanu ātrslidošanai. Izvēlētas arī distances - 1000 un 1500 metru -, kurās varētu būt labākās izredzes pacīnīties par augstām vietām. 2012. gada pasaules čempionātā Silovs ieņēma negaidīti augsto 7. vietu ātrslidošanas daudzcīņā. Vankūveras spēlēs Haraldam augstākā 10. vieta bija šorttrekā 1500 metru distancē. Taču Silova pāriešana uz ātrslidošanu diez vai atstās Latviju nepārstāvētu šorttrekā Sočos. Viņa vietu uz starta varētu ieņemt Jēkabs Saulītis vai pašreiz 17 gadu vecais Roberto Puķītis. Briču ģimenes atvase Anete 18 gadu vecumā debitēja olimpiskajās spēlēs Vankūverā, bet tagad ir izšķīrusies par mācībām. «Kā lai trenējas, ja plinti atņēma un izmeta no izlases,» tā aiziešanu no biatlona Dienai komentēja Anetes māte Anžela Brice. Otrs Vankūveras dalībnieks distanču slēpošanā Jānis Paipals gan varētu startēt arī Sočos, ja izlases jaunākie dalībnieki viņu neatstās aizmugurē. Februārī par Soču olimpisko ceļazīmi cīnīsies Latvijas hokeja valstsvienība. No Vankūveras sastāva nebūs aviokatastrofā bojāgājušā kapteiņa Kārļa Skrastiņa, kā arī uzbrucēju Herberta Vasiļjeva un Aleksandra Ņiživija, kuri ir beiguši spēlēšanu izlasē. Pārējie ir pieejami izlases treneru korpusam, kurā gan notikušas būtiskas izmaiņas. Ilggadējo tandēmu - Oļegs Znaroks/Harijs Vītoliņš - nomainījis Teds Nolans, kuram februārī būs jauni palīgi, salīdzinot ar pasaules čempionātu Stokholmā.
Jācer, ka februārī komandai varēs palīdzēt Edgars Masaļskis, Guntis Galviņš, Krišjānis Rēdlihs, Georgijs Pujacs, Miķelis Rēdlihs, Lauris Dārziņš, Jānis Sprukts, Mārtiņš Karsums un vēl citi, kuri jau ilgāku laiku izlasē ir vadošajās lomās. «Hokeja kaķis» nebūt nav tik melns kā to pēdējo nedēļu laikā mēģina mālēt Latvijas Hokeja federācijas prezidents Kirovs Lipmans. Latvijas labākais kalnu slēpotājs Kristaps Zvejnieks debitēja olimpiskajās spēlēs jau Vankūverā, un viņa progress nav apstājies - katru gadu viņš uzlabo savus rezultātus un sasniedz jaunus personiskos rekordus.
Soču kalni neaizsniedzami nav arī kalnu slēpotājiem Robertam Rodem un Leldei Gasūnei.