Ja esi aizbraucis startēt sacensībās, tad koncentrējies tām un laika ceļošanai neatliek. Teorētiski esi tuvumā dažādām interesantām vietām, bet nav laika. Šo ceļojumu jau biju ieplānojis – apskatīju Vašingtonu un Ņujorku. Biju arī uz Nacionālās hokeja līgas (NHL) spēlēm – Kalgari uz vietējo Flames spēli ar Canucks, kā arī uz Vašingtonas un Ņujorkas Islanders maču. Abas divas bija skatāmas spēlēs ar pagarinājumiem. Vēlējos apmeklēt arī Ņujorkas Rangers un Bostonas Bruins maču, bet pārklājās grafiks – tieši tajā laikā spēlēja Rīgas Dinamo. Sekoju līdzi play-off un internetā vēroju spēles arī ASV.
Pēdējā gada laikā esi uzvarējis deviņās no desmit sacensībām. Vienīgā relatīvā neveiksme bija PK posmā Kēnigszē, kur paliki sestais..
To es biju aizmirsis jau pēc tās nedēļas nogales. Jā, man teica, ka varbūt tas būtu sava veida rekords, ja uzvarētu visas sacensības sezonā. Kļūdījos, paliku sestais – tas ir sports. Var paklupt, bet jāprot piecelties un iet tālāk.
Ir jādara tas, ko Tu dari, nevis jādomā par kādu rekordu sasniegšanu, medaļu lielumu vai prēmiju apjomu. Primārais ir sports – ja rekordi sanāks, tad sanāks. Ja domāsi par rekordiem, tad ir vismazākās iespējas, ka sanāks.
Pēc treniņiem psiholoģiski bija grūti. Trasē nesanāca viena vieta, tad vēl kritiens. Zināju, ka varētu aizķerties trijniekā – braucieni nebija ideāli, bet tendence trasē bija laba. Pēdējā treniņā vācietis [Franks]Rommels mani apsteidza par astoņām sekundes desmitdaļām. Viņš nebija tālu no trases rekorda un šķita, ka viņš būs ļoti spēcīgs. Viņš treniņos brauca bez rezervēm un sanāca pārējos iebiedēt.
Rommels uz sevi uzvelk spiedienu, tas viņam liek arī sacensībās saspringt un rādīt tikpat labus laikus. Es treniņos koncentrējos tīri uz braukšanu un sajūtām, ne tik daudz uz startu un rezultātu. Pārējo lieku kopā sacensībās. Vācieši treniņos cenšas radīt apstākļus maksimāli tuvu sacensībām, kāda nu kuram ir stratēģija. Pasaules čempionātā viss bija kārtībā un ar katru braucienu uzlabojās 3.virāžas izbraukšana, kas sagādāja problēmas treniņos.
Tas noteikti bija krievs [Sergejs] Čudinovs. Visu sezonu viņš no manis startā atpalika pusotru desmitdaļu, pat divas. Čempionātā tās bija dažas simtdaļas. Ja ir forma, tad ir, bet te pēkšņi vienā posmā tā izšaut.. Pārsteidza arī jaunzēlandietis [Bens Senfords] ar bronzu pasaules čempionātā. Ar tik švaku startu iebraukt trijniekā – cepuri nost!
Jā, bet amerikāņi arī trenējas un viņiem starti ir daudz labāki. Braucieni vietējiem sportistiem nebija tik labi kā Jaunzēlandes skeletonistam. Turklāt, viņš vairāk trenējas pats par sevi, tāda īsta trenera viņam nav.
Mums nākamajā sezonā tur paredzēts posms, tad varēšu pateikt ko vairāk. Cik zināms, trase ir ātra, bobs tajā sasniedz pat 140 km/h lielu ātrumu. Vairākās vietās trase iet pret kalnu – tas nozīmē, ka ir svarīgi tās vietas izbraukt pareizi, jo kļūdas gadījumā tas būs dubultzaudējums. Trasei ir ātra augšējā daļa – gan 2002.gadā Soltleiksitijā, gan 2010.gadā Vistlerā bija tāpat. Sočos ir divas līkās taisnes, parasti trasēm tāda ir tikai viena. Esot interesanta – tāda kombinācija starp Turīnas un Soltleiksitijas trasēm. Man stāstīja, ka ar bobu problēmu nobraukt neesot, problēma ir uzrādīt labu laiku.
Nobrauksim 17.martā Siguldas trasē, kur notiks pasākums Ledus trašu zvaigznes un karaļi. Pēc tam vēl mazliet pabrauksim. Aprīlis sanāks brīvāks, atvilkšu elpu. Sāksies organizatoriskie jautājumi – jāpasūta slidas, jāorganizē transports materiāliem. Tāpat jāplāno budžets un jāiet pie sponsoriem ar piedāvājumu. Maijā sāksim gatavoties nākamajai sezonai, būs pirmās treniņnometnes.