Kā zināms, pērn 29.maijā uz piekto termiņu FIFA prezidenta amatā tika ievēlēts Zeps Blaters, taču, pieņemoties spēkā FIFA korupcijas skandālam, kurā tika aizturētas vairākas vadošas FIFA augsta ranga amatpersonas, viņš pēc četrām dienām paziņoja, ka atkāpsies no amata. Līdz ar to FIFA izsludināja jaunu pieteikšanos uz prezidenta amatu.
Ārkārtas kongresā paredzētajām prezidenta vēlēšanām savas kandidatūras izvirzījuši pieci pretendenti - šveicietis Džanni Infantīno, francūzis Žeroms Šampaņs, Jordānijas princis Ali bin al Huseins, Bahreinas šeihs Salmans bin Ebrahims al Halifs, kā arī dienvidafrikānis Tokijo Sehvali.
Eksperti uzskata, ka lielākās izredzes tikt ievēlētam ir Eiropas Futbola federāciju asociācijas (UEFA) ģenerālsekretāram Infantīno un Āzijas Futbola konfederācijas prezidentam al Halifam. Līdzīgās domās ir arī bukmeikeri, kuri par nelielu favorītu atzīst šeihu al Halifu. Infantīno kandidatūru sola atbalstīt lielākā daļa Eiropas nacionālo futbola asociāciju, arī Latvijas Futbola federācijas pārstāvji. Pats šveicietis cer arī uz Āfrikas Futbola konfederācijas dalībvalstu atbalstu. Savukārt al Halifam ir izteikts atbalsts Āzijas valstu vidū.
Infantīno pirms pievienošanās UEFA strādāja par padomdevēju dažādās futbola organizācijās Spānijā, Itālijā un Šveicē, bet pēc tam darbojās kā Neišateles Universitātes sporta studiju starptautiskā centra ģenerālsekretārs. UEFA Infantīno pievienojās 2000.gadā, pēc četriem gadiem kļūstot par UEFA juridiskā un klubu licencēšanas departamenta direktoru. Viens no viņa darba pienākumiem tobrīd bija kontaktu uzturēšana un informācijas apmaiņa ar Eiropas Savienības un Eiropas Padomes amatpersonām.
Par UEFA ģenerālsekretāru viņš tika apstiprināts 2009.gada oktobrī, kļūstot par organizācijas prezidenta Mišela Platinī labo roku. Kā zināms, decembrī FIFA Ētikas komiteja Platinī diskvalificēja uz astoņiem gadiem par atlīdzības saņemšanu no līdzšinējā FIFA prezidenta Zepa Blatera. Tiesa, abām amatpersonām piespriestā diskvalifikācija trešdien tika samazināta par diviem gadiem.
Infantīno kandidatūru pirms vēlēšanām solīja atbalstīt lielākā daļa UEFA dalībvalstu, bet pats kandidāts cer saņemt arī lielu atbalstu no Āfrikas Futbola konfederācijas dalībvalstīm.
Tikmēr al Halifs jau no jaunības dienām bijis saistīts ar futbolu, taču profesionālā līmenī nekad nav spēlējis, 1998.gadā kļūstot par Bahreinas futbola asociācijas viceprezidentu, bet četrus gadus vēlāk arī par šīs organizācijas vadītāju. 2013.gadā kļuvis par Āzijas konfederācijas prezidentu un vēlāk arī par FIFA padomes locekli.
Stājoties kontinenta konfederācijas vadītāja amatā, viņš nekavējoties ieviesa izmaiņas organizācijas statūtos, kā rezultātā cits FIFA prezidenta kandidāts Ali bin al Huseins zaudēja vietu FIFA padomē un abu pretendentu starpā joprojām valda saspīlētas attiecības.
Salmanu bin Ebrahimu al Halifu vairākas organizācijas, tostarp cilvēktiesību aizstāvju organizācija "Human Rights Watch" (HRW), apsūdz demokrātijas principu pārkāpumos, sodot cilvēkus, tostarp vairākus Bahreinas futbola izlases dalībniekus par piedalīšanos 2011.gada demonstrācijās pret pastāvošo iekārtu. Daļa no protestētājiem vēlāk saņēma reālus cietumsodus, kļūstot par politieslodzītajiem. Pats al Halifs allaž noraidījis apsūdzības, dēvējot tās par nepatiesiem un šķebinošiem meliem.
Priekšvēlēšanu kampaņā šeihs al Halifs piedāvā sadalīt FIFA divās daļās, izveidojot finanšu/komerciālo departamentu, kura pārziņā būtu organizācijas biznesa sadaļa, un futbola departamentā, kas rūpētos par sporta veida attīstību un sacensību rīkošanu. Ievēlēšanas gadījumā al Halifs sola FIFA prezidenta amatā darboties vairāk kā "futbola vēstnieks", neiejaucoties organizācijas iekšējā darbā.
Savukārt bin al Huseins 1999.gadā kļuva par Jordānijas Futbola asociācijas prezidentu, bet vēlāk dibināja arī Rietumāzijas Futbola federāciju. 2011.gadā al Huseinu kā Āzijas pārstāvi ievēlēja par FIFA viceprezidentu, līdz ar to viņš 35 gadu vecumā kļuva par jaunāko FIFA padomes locekli. Tāpat viņš pildīja Āzijas Futbola konfederācijas viceprezidenta pienākumus.
Ali bin al Huseins pagājušā gada maijā iepriekšējās FIFA prezidenta vēlēšanās bija viens no galvenajiem Blatera konkurentiem, saņemot atbalstu arī no vairākām Eiropas valstīm. Neskatoties uz to, Jordānijas princis vēlēšanās pirmajā kārtā zaudēja ar 73 pret 133 balsīm un otrajā kārtā savu kandidatūru atsauca. Vēlēšanās pērn viņš arī zaudēja vietu FIFA padomē, ko ieņēma Āzijas Futbola konfederācijas prezidents šeihs Salmans bin Ebrahims al Halifs, kurš arī pretendē uz FIFA prezidenta krēslu.
Atkārtoti piedalīties FIFA prezidenta vēlēšanās al Huseins nolēma pēc tam, kad plašumā izvērtās FIFA korupcijas skandāls. Savā priekšvēlēšanu kampaņā al Huseins vairākkārt uzsvēris, ka šī ir FIFA pēdējā iespēja veikt pārmaiņas un atgūt labo slavu.
Tikmēr bijušais FIFA ģenerālsekretārs Šampaņs, būdams Francijas ģenerālkonsuls Losandželosā, iepazinās ar Francijas 1998.gada Pasaules kausa finālturnīra orgkomitejas pārstāvjiem no savas dzimtenes, tostarp ar Platinī un vēlāk arī ar Blateru. 1997.gadā pameta diplomātisko dienestu un sāka strādāt 1998.gada Pasaules kausa orgkomitejā kā diplomātiskais padomnieks Platinī vadībā.
Gadu vēlāk Blaters, kurš tobrīd vēl bija FIFA ģenerālsekretārs, uzaicināja Šampaņu par starptautisko padomdevēju. Dažādos amatos FIFA Šampaņs nostrādāja līdz 2010.gadam, no 2002. līdz 2005.gadam bija FIFA ģenerālsekretārs, bet vēlāk FIFA Starptautisko attiecību departamenta direktors. Šampaņs ātri ieguva ietekmi FIFA, veidojot kontaktus ar Eiropas Savienības, SOK un Starptautiskās Futbolistu asociācijas amatpersonām.
Kopš 2010.gada Šampaņs darbojās kā neatkarīgs futbola konsultants, bieži arī dažādos projektos sadarbībā ar FIFA, tostarp sadarbībā ar Grieķijas un Turcijas futbola asociācijām palīdzot apvienot vietējo čempionātu, kā arī palīdzot Kosovai iegūt tiesības aizvadīt starptautiskas spēles ar FIFA dalībvalstīm.
Tikmēr Sehvali, kurš ir FIFA pretrasisma un pretdiskriminācijas organizāciju biedrs, jaunības gados kā studentu organizācijas biedrs pievienojās Āfrikas Nacionālajam kongresam, piedaloties cīņā pret aparteīda režīmu. Izgājis militāro mācību Krievijā, bet, atgriežoties dzimtenē, tika arestēts un apsūdzēts par līdzdalību terorismā. Sehvali tika notiesāts uz 18 gadiem cietumā, daļu no soda izciešot Robenailendā, kur cietumā tika turēts arī nākamais Dienvidāfrikas Republikas (DĀR) prezidents Nelsons Mandela.
Pēc cietumā 13 pavadītiem gadiem Sehvali atgriezās brīvībā un tika ievēlēts Āfrikas Nacionālā kongresa padomē, kļūstot par organizācijas reģionālo vadītāju. 1994.gadā pēc DĀR pirmajām demokrātiskajām vēlēšanām kļuva par Hautenas provinces vadītāju, taču pēc četriem gadiem amatu atstāja, pievēršoties biznesam
Dažu gadu laikā Sehvali ogļrūpniecībā spēja nopelnīt vairāku miljonu kapitālu, savukārt 2009.gadā kļuva par Urbānās ministrijas vadītāju, taču amatā ilgi nenoturējās. Darbojās kā DĀR orgkomitejas padomes loceklis 2010.gada Pasaules kausa finālturnīra rīkošanā, pēc tam saņemot Blatera uzaicinājumu darboties vairāku FIFA komiteju darbā, tostarp nodarbojoties ar rasisma un diskriminācijas jautājumiem futbolā.
Balsojumā Āfrikas zonai (CAF) būs 54 balsis, Eiropai (UEFA) 53, Āzijai (AFC) 46, Ziemeļamerikas, Centrālamerikas un Karību zonai (CONCACAF) 35, Okeānijai (OFC) 11, bet Dienvidamerikai (CONMEBOL) - 10.