Ģirģens jau pagājušā gada novembrī aģentūrai LETA skaidroja, ka ir noteikta procedūra, kādā var pretendēt uz LFF prezidenta amatu, proti, amata pretendentu var nominēt LFF biedri.
"Ja LFF biedri parakstīs oficiālu vēstuli, mani virzot Futbola federācijas prezidenta amatam, tad es piedalīšos vēlēšanās. Ja LFF biedri būs kopā ar mani un uzskatīs, ka jāapkaro shēmas, lai finanšu plūsma būtu caurredzama, lai sakārtotu bērnu un jauniešu futbolu, tad es iešu," lēmumu kandidēt uz LFF prezidenta amatu pamatoja ministrs.
Aicināts komentēt iespējamību savienot iekšlietu ministra un LFF prezidenta amatu, Ģirģens norādīja, ka Iekšlietu ministrija vienmēr bijusi sasaistīta ar sportu. "Es neuzskatu par pareizu, ka tiek veikti necaurskatāmi darījumi, iespējama totalizatoru spēlēšana dažādos klubos, tas nav pieļaujams," pauda ministrs.
Savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) iepriekš aģentūrai LETA norādīja, ka Ģirģenam ir plašs un izaicinājumiem pilns darbs iekšlietu ministra amatā, turklāt premjeram nav saprotams, kā būtu iespējams savienot ministra darbu ar sporta federācijas vadītāja amatu.
LETA jau ziņoja, ka pērn oktobrī LFF ārkārtas kongresā biedri nolēma atstādināt no amata organizācijas prezidentu Kasparu Gorkšu. Par viņa atstādināšanu balsoja 67 biedri, pret bija 60, bet atturējās divi.
Gorkšs par LFF prezidentu tika ievēlēts aizpērn uz diviem gadiem, amatā nomainot Indriksonu. Nākamās prezidenta vēlēšanas notiks 2020.gadā, līdz ar to līdz aprīlim organizācija strādā bez prezidenta, bet paraksta tiesības ir LFF ģenerālsekretāram Edgaram Pukinskam.
Tas ir labi.
M.Baarda
jānis