Par Gorkša atstādināšanu balsoja 67 biedri, pret bija 60, bet atturējās divi.
Lai atstādinātu Gorkšu, bija nepieciešams 50%+1 balss. Balsojumam tika reģistrēti 129 biļeteni, līdz ar to atstādināšanai bija nepieciešamas vismaz 65 balsis.
Gorkšs par LFF prezidentu tika ievēlēts pērn uz diviem gadiem, amatā nomainot Gunti Indriksonu. Pēc LFF statūtiem, nākamās prezidenta vēlēšanas notiks 2020.gadā, līdz ar to līdz aprīlim organizācija strādās, visticamāk, bez prezidenta.
LETA jau ziņoja, ka LFF biedri bija iesnieguši pieprasījumu par ārkārtas kongresa sasaukšanu un prezidenta Gorkša atsaukšanu no amata. Vēstuli parakstīja 69 LFF biedri, kas ir vairāk nekā puse no reģistrētajiem 137 organizācijas biedriem.
Pirms tam augusta sākumā vairāk nekā puse jeb seši LFF valdes locekļi pieprasīja Gorkša demisiju. Vēstuli, kurā tika pausta neuzticība Gorkšam, parakstīja Artūrs Gaidels, Jānis Engelis, Egons Brants, Vadims Direktorenko, Anastasija Kučinska un Aleksandrs Isakovs.
Februārī jau notika viens ārkārtas kongress, kurā arī balsoja par Gorkša atstādināšanu, aprīlī norisinājās ikgadējais kongress, bet jūnijā vēlreiz tika sasaukts ārkārtas kongress, jo bija nepieciešams aizpildīt vakantās vietas valdē.
Februārī LFF ārkārtas kongresā organizācijas biedru vairākums pauda uzticību Gorkšam. Pēc Vadima Ļašenko iniciatīvas LFF tika iesniegts iesniegums, kurā vairāki organizācijas biedri pauda neapmierinātību ar prezidenta Gorkša un vadības paveikto kopš pagājušā gada kongresa, kas federācija tika pie jauna vadītāja. Līdz ar to tika sasaukts LFF ārkārtas kongress, lai balsotu par Gorkša gāšanu, taču viņš savu amatu saglabāja pārliecinoši.
Toreiz no LFF biedriem 87 balsoja pret Gorkša atstādināšanu no prezidenta amata, 42 bija par, bet četri atturējās.
Tiktāl LFF vadījuši četri cilvēki. No 1990. līdz 1995.gadam organizācijas prezidents bija Vladimirs Ļeskovs, no 1995. līdz 1996.gadam organizāciju vadīja Modris Supe, kopš 1996.gada LFF prezidenta amatā bija Indriksons, atkāpjoties 2018. gadā, kad šajā amatā LFF biedri ievēlēja Gorkšu.
Ārkārtas kongresa darba kārtībā bija arī citi jautājumi.
Balsojumā par 2020.gada līdz 2022.gadam spēlētāju limitu virslīgas čempionātā "8+3", no kuriem vismaz trīs spēlētājiem ir jābūt valsts asociācijā sagatavotajiem spēlētājiem, LFF valdes pieņemtais lēmums netika atcelts. Par atcelšanu balsoja 47, pret bija 61, 20 atturējās, bet divi nepiedalījās.
Balsojumos par LFF valdes locekļu - Artura Gaidela, Vladimira Direktorenko, Aleksandra Isakova - atcelšanu visos trīs gadījumos netika savākts nepieciešamais balsu skaits, un visi trīs saglabāja savus amatus.
Par Gaidela atsaukšanu no amata bija 44, pret 76, septiņi atturējās, bet divi biļeteni bija nederīgi. Par Direktorenko atsaukšanu bija 60, pret 54, atturējās 14, bet viens biļetens bija nederīgs. Par Isakova atsaukšanu no amata par bija 51, pret 63, atturējās 13, bet divi biļeteni bija nederīgi.
papildināts viss teksts