Viņš sevī iemieso daudzas Mariana Pahara vadītās komandas pamatvērtības: enerģiju, mobilitāti, izturību, agresivitāti. Un viņa pieslēgšanās uzbrukumiem ir svarīga sastāvdaļa tam, kā Latvijas izlases jaunais modelis spēlē. Saruna notika pirms spēles ar Islandi.
Parasti Latvijas izlase neveiksmīgi aizvada pēdējās pārbaudes spēles pirms kvalifikācijas cikla, bet septembra sākumā Rīgā tika uzveikta spēcīgā Armēnija...
Visa komanda nospēlēja labi. Katrs spēlētājs parādīja maksimumu, uz ko ir spējīgs. Bijām ļoti organizēti gan aizsardzībā, gan pārejot uzbrukumā un neļāvām pretiniekiem izvērsties.
Uz pirmo kvalifikācijas cikla spēli ar Kazahstānu lidojāt ar pārsēšanos Kijevā. Vai nebija bail?
Nē, zinājām, ka nelidosim caur reģionu, kurā notiek karadarbība. Nebaidījāmies, ka mūs varētu notriekt kāda raķete.
Spēlēšana uz mākslīgā seguma palika nepamanīta?
Visi mākslīgie segumi atšķiras. Pat pie mums spēlējot - Daugavpilī un Hanzas vidusskolas laukumi atšķiras, katram sava specifika. Astanā arī bija citāds mākslīgais laukums. Bet man patika, kāds tas bija: diezgan ātrs, un bumbas trajektorija bija prognozējama.
Treneriem ļoti nepatīk pārejas no dabīgajiem uz mākslīgajiem laukumiem un otrādi. Kā ir futbolistiem?
Visā pasaulē spēlē uz mākslīgajiem laukumiem, tā ka arī uz tiem var spēlēt. Problēma ir tieši laukuma segumu maiņā. Pārejot no viena uz otru, nepieciešams laiks, lai kājas pierastu. Piemēram, pagājušajā gadā Lietuvā spēlējām uz mākslīgā seguma. Es tur guvu savainojumu. Es pats analizēju notikušo. Man bija mikrotrauma. Domāju, ka, spēlējot visu laiku uz dabīgā seguma laukuma, nejustu to savainojumu, bet uz mākslīgā tas lika par sevi mainīt, jo uz cita laukuma atšķiras slodzes muskuļiem.
Pēc spēles ar Kazahstānu Pahars atklāja savu aprēķinu - ja kvalifikācijā tiks ņemti punkti izbraukumā un uzvarēti mājas mači, iznākumam vajadzētu būt labam. Pirms spēles domājāt par uzvaru vai - nezaudēšanu?
Es domāju, ka arī treneris galvenokārt domāja par uzvaru. Bet arī neizšķirts ir pozitīvs iznākums, lai gan ne tik. Braucām uz Kazahstānu, apzinoties, ka viņiem nav slikta komanda, lai arī atrodas zemā vietā FIFA rangā. Jā, viņu futbolisti pārstāv vietējo čempionātu, bet tajā tiek spēlēts ļoti labs futbols. Viņu komanda aizkļuva eirokausos līdz play-off kārtai! Tā ka viņiem ir kvalificēti spēlētāji. Gribējām uzvarēt, bet zinājām, ka būs grūti.
Vai Latvijai ir problēmas spēlēt no pirmā numura pozīcijām?
Tāda problēma var būt saistīta tikai ar psiholoģiju, jo mūsu izlases futbolisti pārsvarā spēlē komandās, kas daudz uzbrūk. Klubos mēs tomēr pavadām vairāk laika, un tur mūsu komandas partneri ir tendēti uz uzbrukuma futbolu. Bet izlasē... gods pārstāvēt Latviju, liela atbildība. Cilvēki var nesaprast, bet, ja mēs skriesim pa galvu, pa kaklu uz priekšu, varam zaudēt daudz vārtu. Izlasē ir daudz lielāka atbildība. Vismaz man kā aizsargam. Visupirms domāju par saviem tiešajiem pienākumiem. Pēc tam - par to, kā palīdzēt priekšā.
Visu sarunu ar Latvijas izlases futbolistu Vladislavu Gabovu lasiet pirmdienas laikrakstā Diena!