Sešās balsošanās kārtās neizdevās ievēlēt locekli, kurš atbildētu par infrastruktūras un reģionālo attīstību, tādējādi valde līdz nākamajām kongresam darbu turpinās nepilnā sastāvā.
Lai kļūtu par valdes locekli, pirmajā kārtā kandidātam jāsaņem 55 no 108 atnākušo biedru balsīm.
Elites futbola attīstības grupā visvairāk, 68 balsis, saņēma Gaidels, kurš bija ilggadējs LFF Sacensību nodaļas vadītājs, bet februārī pirms ārkārtas kongresa atkāpās no amata. Savukārt tautas futbola attīstību pārraudzīs kluba "Super Nova" prezidents, kurš balsojumā saņēma 56 balsis, bet treneru attīstības lauciņā darbosies Tukuma sporta skolā strādājošais Kovaļovs, kurš saņēma 57 balsis.
Otrajā kārtā neviens no kandidātiem atbalstu nesaņēma, bet trešajā kārtā Brants tika pie 64 balsīm un pārraudzīs izglītības segmenta attīstību, bet Kučinskai tika 60 balsis un viņa būs atbildīga par sieviešu futbola attīstības pārvaldīšanu. Kučinska būs pirmā sieviete LFF valdes vēsturē. Brants ir Latvijas Jaunatnes futbola līgas (LJFL) direktors.
Ceturtajā balsošanas kārtā sestais valdes loceklis, kuram jāatbild par infrastruktūras un reģionālo attīstību, netika ievēlēts, Maksimam Krivuņecam saņemot 51 balsi, bet Mārim Peilānam - 50 balsis. Tā kā neviens no viņiem nesaņēma vairākuma atbalstu, tad tika aizvadīta piektā balsošanas kārta. Piektajā kārtā balsoja 101 biedrs, tādējādi bija nepieciešama 51 balss valdes locekļa amata iegūšanai. Krivuņecs saņēma 48 balsis, bet Peilānam bija tās pašas 50 balsis.
Turpinājumā notika balsojums par to, vai rīkot vairs tikai vienu balsošanas kārtu. Sestajā kārtā reģistrējās 96 biedri, līdz ar to uzvarai bija nepieciešamas 49 balsis. Peilāns balsojumā saņēma 48 balsis, bet Krivuņecs 45 balsis, tādējādi LFF valde darbu turpinās nepilnā sastāvā.
LFF valdē darbu turpina organizācijas prezidents Kaspars Gorkšs, Vadims Direktorenko (tiesnešu attīstība), Arturs Zakreševskis (jaunatnes futbola attīstība), Aleksandrs Isakovs (klubu sacensību attīstība) un Guntis Blumbergs (futbola biznesa attīstība).
Ārkārtas kongresā tika balsots arī par jaunajiem viceprezidentiem, biedru atbalstu saņemot Kovaļovam un Zakreševskim.
LFF kārtējā kongresa laikā 26.aprīlī un pēc tā atkāpās seši no 11 LFF valdes locekļiem. Līdz ar to atbilstoši LFF statūtiem bija nepieciešams rīkot ārkārtas kongresu un ievēlēt trūkstošos valdes locekļus uz atlikušo valdes darbības pilnvaru laiku, kas ir 2020.gada aprīlis.
Pretendējot uz vietu valdē, kandidāts vienlaikus pretendē arī uz vienas LFF pastāvīgās komitejas priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka amatu. Lai kļūtu par LFF valdes locekli, pretendentam kvoruma gadījumā jāiegūst 50% klātesošo biedru atbalsts plus vienu balsi.
Atbilstoši noteiktajai kārtībai pieteikties vakantajām valdes locekļu pozīcijām varēja līdz pagājušajai pirmdienai. Pēc tam saņemtie pieteikumi tika izskatīti, izvērtējot to atbilstību LFF statūtos noteiktajām prasībām un pārbaudot, vai attiecīgajam kandidātam ir vismaz vienas divdesmitās daļas LFF biedru jeb septiņu organizāciju atbalsts. Kopumā atbalstu kandidātiem bija izteikuši 75 dažādi LFF biedri.
Zīmīgi, ka šodien notiek arī Latvijas nacionālās valstsvienības spēle 2020.gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīra ietvaros pret Slovēniju.
Šis bija jau trešais LFF kongress šajā gadā, turklāt 27.septembrī paredzēts arī ceturtais, kurā biedriem būs jābalso par organizācijas jauno statūtu apstiprināšanu. Februāra beigās notika ārkārtas kongress, kurā LFF biedri izteica uzticību organizācijas vadītājam Gorkšam, bet pāris mēnešus vēlāk norisinājās ikgadējais kongress.
papildināta visa ziņa