Pēc Portugāles izlases pirmās spēles šajā EČ pret Vāciju rakstīju par Paulu Bentu vadītās komandas problēmām centra zonā. Nepietiekamais centra pussargu atbalsts Portugāles uzbrukumos negatīvi atsaucās uz viņu sniegumu un rezultātiem. To apzinoties, Bentu turnīra gaitā izdarīja vairākas korekcijas, no kurām vissekmīgākās izrādījās tieši pēdējās mačā pret Čehiju.
No Portugāles izlases trio viens - Migels Velozu - ir izteikti uz aizsardzību tendēts, bet divi - Rauls Meirelešs un Žoau Moutinju ir divpusēji futbolisti, kas var palīdzēt abos laukuma galos. Futbola terminoloģijā tādus centra pussargus sauc par starpsodalaukuma pussargiem (angliski box to box midfielder). Zemāk redzamajos attēlos ir Moutinju un Meireleša saņemtās piespēles salīdzinājumā ar pēdējo spēli un spēli pret Vāciju.
Moutinju un Meireleša saņemtās piespēles spēlē pret Vāciju
Moutinju un Meireleša saņemtās piespēles spēlē pret Čehiju
Pirmkārt, redzams, ka mačā ar Čehiju Portugāles pussargi bumbu saņēma gandrīz divreiz biežāk nekā pret Vāciju, bet tas, visticamāk, skaidrojams ar bumbas kontroli. Pret Čehiju portugāļi dominēja bumbas kontrolē, ko nevarētu teikt par spēli pret Vāciju. Daudz svarīgāk šajos attēlos pamanīt, ka spēlē pret Vāciju gan Meirelešs, gan Moutinju bumbu visbiežāk saņēma laukuma centrā, bet pret Čehiju Meirelešs bijis krietni aktīvāks kreisajā flangā, turpretim Moutinju - labajā. Praksē tas nozīmēja, ka abu centra pussargu darbības zonas savstarpēji nepārklājās, viņi nestrādāja vienā un tajā pašā zonā un nedublēja viens otra pienākumus, bet sadalīja pienākumus plašākā laukuma teritorijā.
Čehi paši iešāva sev kājā
Apskatīsimies Čehijas - Portugāles mača spēlētāju vidējās pozīcijas!
Čehijas izlases spēlētāju vidējās pozīcijas Portugāles izlases spēlētāju vidējās pozīcijas
Moutinju (Nr. 8) un Meirelešs (Nr. 16) spēlēja visai "augstu" jeb tuvu uzbrucējiem. Mazliet neierasti, bet malējie uzbrucēji Krištianu Ronaldu (Nr. 7) un Nani (Nr. 17) spēlēja vēl augstāk nekā tā dēvētais smailes uzbrucējs Elders Poštiga (Nr. 23). Taču šoreiz Portugāles izlases centra pussargu trio iespējas lielā mērā ietekmēja Čehijas izlases taktika.
Čehijas balsta pussargs Tomašs Hubšmans (Nr. 17) spēlēja izteikti pa labi. Nomināli viņa pretspēlētājam bija jābūt portugālim Meirelešam, bet Hubšmans viņu bieži atstāja novārtā, jo čeha primārais uzdevums bija vajadzības gadījumā "piesegt" Teodoru Gebra Selasi (Nr. 2), ja Etiopijā dzimušo aizsargu apspēlēja Krištianu Ronaldu un devās uz centru.
Ronaldu gan šoreiz nepalika tikai flangā. Ņemot vērā jau pieminēto Portugāles vājumu centra zonā, Paulu Bentu lika Ronaldu daudz biežāk atrasties centra uzbrucēja pozīcijā nekā malā. Tāpēc arī CR7 tik bieži meklēja laimi Čehijas izlases soda laukumā vai pretī vārtiem. Uz šādu Portugāles izlases ieplānoto kāršu jaukšanu čehi atbildēja ar Ronaldu individuālo segšanu, ko nez kāpēc uzticēja Gebre Selasi. Ja Ronaldu devās uz centra zonu, tad viņam sekoja līdzi Gebre Selasi, bet labās malas aizsarga pozīciju ieņēma Hubšmans, tādējādi Meirelešs faktiski tika pamests lepnā vientulībā.
Savukārt Moutinju tādā atradās galvenokārt tāpēc, ka viņa pretspēlētājs Jaroslavs Plašils (Nr. 13), nu, jūs jau paši redzat, kur bija viņa vidējā pozīcija... Vienkārši Plašils nesteidzās atgriezties aizsardzībā. Cita lieta, ka nosacīti brīvajā zonā Moutinju nebija ko darīt, jo to zonu itin bieži okupēja Ronaldu.
Praktiski vienīgās zonas, kurās čehi ar savu izvēlēto taktiku ierobežoja portugāļus, bija saistītas ar Petra Jiračeka labo malu. Jiračeks pēc pamatampluā ir tīrs balsta pussargs, līdzīgs Hubšmanam, bet šoreiz viņš spēlēja labās malas pussargu, kas centra zonā presingoja arī Portugāles balsta pussargu Migelu Velozo. Čehijas treneris cerēja, ka izdosies pārtvert bumbu Portugāles vārtu tuvumā, tāpēc uzbrūkošajā blokā atrada vietu enerģiskam un fiziski spēcīgam balsta pussargam Jiračekam. Sevišķi bieži pārtvert šādas piespēles čehiem gan neizdevās, bet Jiračeks neitralizēja Portugāles kreisās malas aizsarga Fabio Koentrau draudu un pāris epizodēs lika pasvīst Migelam Velozu. Nelaime vien tā, ka čehiem savainojuma dēļ nespēlēja uzbrūkošais pussargs Tomašs Rosickis, bet jaunais Vladimirs Darida nebija pietiekami meistarīgs, lai ātri sodītu portugāļus par savā laukuma pusē zaudētu bumbu.
Portugāļi nezina teicienu "steidzies lēnām!"
Augstāk redzamajos attēlos uzskatāmi redzams, ka čehi atvēlēja pārāk daudz brīvas zonas starp savu aizsardzības un vidējo līniju, bet portugāļiem tur aktīvi bija Moutinju un Meirelešs. Taču tikai retu reizi portugāļi šo brīvo zonu izmantoja produktīvi. Galvenokārt tāpēc, ka Meirelešs vairākās epizodēs izšķīrās par labu ne tiem gudrākajiem lēmumiem, un arī Ronaldu vairākkārt pasteidzās apdraudēt pretinieku vārtus pat no nepieklājīgi tālas distances. Jā, Ronaldu ir lielisks tālsitiens, bet čehu vārtos jau nebija kaut kāds Rui Patrisiu, bet gan pats Petrs Čehs... Pat tajā epizodēs, kad Ronaldu ķērās aiz galvas pēc sitieniem, kas trāpīja pa vārtu stabu, varēja redzēt, ka Čehs būtu izvilcis sitienu, ja tas lidotu pašā stūrī... Paradoksāli, ka čehi, kuri visas spēles laikā tā arī neprata pietuvoties Patrisiu vārtiem, savus divus sitienu mēģinājumus veica no tikpat tālām pozīcijām kā Portugāle savus 20 sitienus...
Čehijas sitienu zonas Portugāles sitienu zonas
Čehijas lēmumu sist pa vārtiem no pirmās iespējas var saprast, jo viņiem šajā spēlē neizdevās praktiski nekas, bet kāpēc portugāļi tik daudz sita no tāluma, nav saprotams.
Portugāļi cerēja uz Ronaldu sitienu ar galvu
Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Ronaldu tik bieži pārvietojās uz centra zonu, bija cerība uz viņa auguma pārsvaru pār savu pretspēlētāji Gebre Selasi. Pēc Portugāles smailes uzbrucēja Eldera Poštigas savainojuma viņi laukumā nesūtīja vis šajā EČ ierasto Poštigas nomainītāju Nelsonu Oliveiru, bet gan Ugu Almeidu. Poštiga un Oliveira ir enerģiski uzbrucēji, kas daudz kustas un bieži aizskrien prom uz flangu. Tādi spēlētāji ir efektīvi komandai, kas spēlē pretuzbrukumos. Almeida turpretim ir raženāks un statiskāks uzbrucējs, kurš uz malu praktiski nekad nedodas. Lai arī viņa efektivitāte laukumā nebija liela, nozīme - svarīga. Viņš negāja uz malu, bet vienmēr meklēja vietu starp abiem Čehijas izlases centra aizsargiem Tomašu Sivoku un Mihalu Kadlecu. Tādējādi divi Čehijas izlases aizsargi bija spiesti visu laiku domāt par pareizu pozīcijas izvēli, lai bumba nenonāktu pie starp viņiem esošā Almeidas. Un tas pavēra lieliskas iespējas kaut kur Čehijas soda laukumā negaidīti "iznirt" Ronaldu.
Zīmīgi, ka Portugāle guva vārtus tieši pēc centrējuma no labā flanga. Tātad abi Čehijas centra aizsargi bija ar seju pret Nani flangu, bet Ronaldu palika Kadlecam un Sivokam aiz muguras. Čehijas labās malas aizsargs Gebre Selasi jau bija novērtējis bumbas piezemēšanās punktu un ieņēma pozīciju, kurā to var saņemt, bet viņu no mugurpuses apsteidza augstu izlekušais Ronaldu.
Taču visu vārtu gūšanas momenta izveidošanā paveica Moutinju. Ne tikai tāpēc, ka viņam ir rezultatīva piespēle un sekmīgs centrējums, bet galvenokārt tāpēc, ka viņš burtiski no nekurienes "iznira" ātrumā uz priekšu. Čehi stāvēja statiski, visi bija "paņēmuši" savus pretspēlētājus uz grauda, un tad no laukuma dziļuma ātri uz priekšu ieskrēja Plašila nepiesegtais Moutinju, kurš, saņēmis no Nani piespēli, aizgāja pa flangu aiz muguras Nani sedzošajam Limberskim un izdarīja rezultatīvo piespēli. Svarīgākais bija pieņemt neordināru lēmumu, aizmukt no savas pozīcijas un rīkoties tā, kam čehi nebija gatavi.
Vispār jau, manuprāt, Moutinju bija mača labākais futbolists, lai gan daudzi droši vien atdotu priekšroku uzvaras vārtu autoram Ronaldu. Moutinju bija svarīgākā figūra Portugāles izlases sastāvā. Viņš ar Meirelešu bija labākie partneru izvirzīšanā sitienu pozīcijās (Portugāle četrreiz izdarīja sitienus pēc Meireleša piespēlēm un trīsreiz pēc Moutinju piespēlēm). Moutinju bija pirmais cilvēks, kas uzsāk Portugāles pāreju no aizsardzības uzbrukumā, ko apliecina visvairāk izdarīto piespēļu starp abu komandu spēlētājiem (70) un augstā 90% piespēļu precizitāte. Moutinju arī bija lielisks aizsardzībā: trīs pārtvertas piespēles (labākais rādītājs komandā), trīs sekmīgi izklupieni (trešais labākais rādītās komandā). Viņš veica milzīgu darba apjomu abos laukuma galos, turklāt veica svarīgu izrāvienu uzvaras vārtu organizēšanā, tāpēc viņam arī atvēlu labākā spēlētāja godu.
Moutinju darbību palete spēlē pret Čehiju
