Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Latvijas vīriešu futbola izlases galvenais treneris Stojanovičs ceturtdien nosauca tos futbolistus, kuri cīnīsies par vietu sastāvā oktobrī gaidāmajās 2020.gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlēs.
Kandidātu sarakstā atgriezies Artūrs Karašausks, Mārcis Ošs, Daniels Ontužāns, Vladislavs Fjodorovs, Dāvis Ikaunieks, Igors Tarasovs, Deniss Rakels un Raivis Jurkovskis. Dažādu iemeslu dēļ šie futbolisti iepriekšējos sasaukumos nepalīdzēja Latvijas izlasei.
Stojanovičs pēc sastāva atklāšanas uzsvēra, ka izlasei šobrīd jau ir jādomā arī par nākamo gadu, lai pilnvērtīgāk sagatavotos gaidāmajiem mačiem.
"Mums jau tagad ir jāsāk domāt, ko mēs darīsim nākamajā gadā. Jau šobrīd ir jāsāk sagatavošanās darbi, lai būtu skaidrs, kuri spēlētāji varētu būt izlasē Nāciju kausa izcīņā. Vēlos, lai komandas sastāvs lielos vilcienos paliktu tas pats, neieviešot daudz korekciju. Pārbūves darbi sākās jau pagājušajā treniņnometnē, tomēr ir jāsaprot, ka tas nenotiek vienas nakts laikā. Nevaram atlaist desmit spēlētājus un tikpat paņemt vietā," uzsvēra speciālists.
"Darbs notiek lēnām. Viens pēc otra katrs spēlētājs tiks pārbaudīts, lai nākotnē izveidotos mūsu modelis un sistēmas. Par šiem aspektiem, kas būtiski ietekmē izlasi, esam sākuši domāt jau savlaicīgi."
Tāpat Stojanovičs norādīja, ka pieaicinātos spēlētājus labprāt pārbaudītu pret kādu spēcīgāku izlasi.
"Februārī gribētu aizvadīt vienu treniņnometni. Martā oficiālajos logos vajadzētu arī kādu pārbaudes spēli ar maksimāli spēcīgu komandu. Jūnijā ir Baltijas kauss, bet pēc tam septembrī jau sākas Nāciju kauss," nākotnes plānus ieskicēja Stojanovičs. "Centīšos atrast pēc iespējas labākus pretiniekus, kas arī ļautu pārbaudīt jaunos spēlētājus."
"Mums jāspēlē pret laba līmeņa komandām, lai mēs saprastu, cik tālu esam tikuši. Nākamgad mums ir pietiekami daudz laika, lai pilnībā sagatavotos spēlēm, kurās jābūt gataviem gan ar galvu, gan ar ķermeni. Šobrīd mums pietrūkst gan laika, gan atbilstošas gatavības, tāpēc arī veicam daudz eksperimentus."
Galvenais treneris arī neslēpa, ka nākotnē varbūt ielūkosies vēl dažu komandu sastāvos, lai izlases kandidātu loks kļūtu plašāks. Tomēr šobrīd viņš aktīvi sadarbojas ar jauniešu vecuma izlašu un klubu treneriem, lai lēnām veidotu paaudžu maiņu, kas nākotnes perspektīvā ir ļoti būtiska.
"Esmu runājis ar visiem jaunatnes izlases treneriem un vienojāmies, ka pārejai ir jābūt pakāpeniskai. Runājām par veidiem, kā un kad pareizāk būtu spēlētājus piesaistīt pieaugušo futbolam. Visi esam vienisprātis, ka tam jānotiek lēnām un īstajā brīdī," teica speciālists. "Ir ļoti viegli ielikt jauno spēlētāju augstākā līmenī, tomēr pastāv risks, ka viņš ātri "salūzīs".
"Esam jau iezīmējuši dažus talantus. Ir puiši, kuriem piemīt "pareizās" īpašības gan laukumā, gan ārpus tā," par jaunajiem futbolistiem stāstīja izlases stūrmanis.
Kā labu piemēru izlases pārbūvē, Stojanovičs minēja Maķedonijas valstsvienību, kas dažu gadu laikā prata savus jaunos spēlētājus attīstīt līdz līmenim, kad viņi ir spējīgi konkurēt ar vadošajiem Eiropas futbolistiem.
"Tie puiši, kuri šobrīd spēlē Melnkalnes izlasē, reiz bija vadošie spēlētāji jauniešu valstsvienībās. Šobrīd viņi ir sasnieguši gana augstu līmeni Eiropā, bet tam bija nepieciešami vismaz trīs gadi," par piemēriem futbola vidē stāstīja Stojanovičs. "Es, protams, nemaz neceru, ka man tiks doti trīs gadi. Ja nespēšu uzrādīt rezultātu tuvākajā laikā, droši vien, arī manam termiņam pienāks gals. Patiesībā tādu laika periodu es arī nemaz neprasu. Mums ir plāns un tas lēnām ir jāīsteno."
Izlases treneris atzina, ka paaudžu maiņa notiek lēnāk nekā gribētos, jo jaunie futbolisti ārzemju klubos nespēlē vadošās lomas, tikmēr vietējā čempionātā viņiem priekšā ir leģionāri. Stojanovičs arī pauda nelielu kritiku par jaunajām virslīgas čempionāta noteikumu izmaiņām, kas paredz, ka nākamajā sezonā klubi laukumā varēs laist astoņus leģionārus un tikai trīs vietējos spēlētājus, kas ļoti saasinās konkurenci par pozīcijām sastāvā.
"Mēs visi skatāmies futbolu, tāpēc arī redzam, ka teju neviens jaunais spēlētājs savā klubā nav vadošais futbolists. Jā, daudzi puiši spēlē klubu sistēmās, bet tā tas arī paliek. Tikmēr mūsu pretinieki var teikt ko citu, jo viņu futbolisti savās komandās ir svarīgi spēlētāji," atšķirības starp Latviju un citām Eiropas valstīm ieskicēja Stojanovičs. "Skaidri zinu, ko vēlos izdarīt. Neesmu apjucis, tomēr saprotiet, ka sastāva atjaunošana prasa laiku."
"Arī jaunie virslīgas noteikumi nebūs palīgs, jo, ja mums būtu 50 spēlētāji ārzemju klubos, kuri labi spēlē - nav problēmu. Tomēr šobrīd uzskatu, ka nacionālajai izlasei būs grūti, jo 80% no valstsvienības futbolistiem spēlē vietējā čempionātā. Nākotnē tā var kļūt par lielu problēmu."
"Skaidrs, ka vadošie klubi laukumā laidīs visus astoņus leģionārus, bet atlikušie trīs droši vien ieņems aizsarga, malējā pussarga un vārtsarga pozīcijas. Tātad spēlēs tikai trīs latvieši, kas nozīmē, ka uz šīm pozīcijām būs liela konkurence. Arī jaunajiem spēlētājiem būs grūti attīstīties ar šādām izmaiņām," savu redzējumu par izmaiņām Latvijas virslīgā pauda Stojanovičs.
Stojanovičs jau iepriekš minēja, ka izlases sastāvā bijuši spēlētāji, kuriem trūkst motivācijas, kā arī spēļu prakses. Starp šiem futbolistiem pavīdēja arī Artūra Karašauska vārds, kurš ilgu laiku nav devies laukumā, tomēr viņa loma valstsvienībā ir gana nozīmīga, tāpēc arī šis spēlētājs izsaukts uz izlasi. Speciālists gan neslēpa, ka viņš no pieredzējušajiem spēlētājiem sagaida citu attieksmi - tādu, kas rādītu piemēru jaunajiem censoņiem.
"Pieredzējušie spēlētāji ir piemērs citiem. Tas arī tiek gaidīts no viņiem gan laukumā, gan ārpus tā. Man pietrūkst šo labo piemēru, tāpēc vēlos tos atrast," atklāja galvenais treneris. "Esmu jautājis spēlētājiem, kāpēc jūs neesat piemērs citiem? Karašausks nav vienīgais, kurš saskaras ar problēmām."
"Tas ir ironiski, jo Karašausks ir izlasē, bet daudz man jautās - kāpēc? Atbilde ir vienkārša - mums nav tik daudz spēlētāju, kuri spētu ienākt izlasē un uzreiz spēlētu vadošās lomas. Tāpēc mēs esam lēnā pārejas procesā, kas prasīs vairāk laika nekā es biju paredzējis. Cerams, ka drīzumā atradīsim spēlētājus ar raksturu, bet šobrīd mums vēl ir nedaudz jānogaida."
Par valstsvienības spēlētāju motivācijas trūkumu liecina arī nevēlēšanās pirms vai pēc spēlēm sniegt intervijas medijiem, kas Stojanovičam licies neiedomājami, jo katram profesionālim jāspēj uzņemties atbildība par savu vai komandas sniegumu.
"Jautājums ir ne tikai par mentalitāti, bet arī par spēju uzņemties atbildību," atzīmēja Stojanovičs. "Ja spēlētāji pēc slikta snieguma izvairās atbildēt uz neērtiem jautājumiem, tas arī liecina par viņu spējām uzņemties atbildību laukumā, kur neviens tev neko nejautā - tikai jāspēlē futbols."
"Jā, daži spēlētāji nav tie labākie runātāji, tomēr, ja tu esi profesionālis, ir jāspēj uzņemties atbildība par to, ko esi izdarījis laukumā. Spilgts piemērs bija pirms spēles ar Maķedoniju, kad es prasīju puišiem, kurš ar mani nāks uz preses konferenci. Man, par brīnumu, es saņēmu deviņus atteikumus."
Stojanovičs, turpinot runāt par šo tematu, neslēpa nicinājumu futbolistu virzienā, piebilstot, ka vīri parasti spēj atbildēt par izdarīto.
"Kāpēc jūs nenākat? Baidāties atbildēt uz jautājumiem?" savu retoriku, kas reiz bija vērsta pret izlases spēlētājiem, atstāstīja treneris. "Protams, ir viegli dzīvot, kad viss ir lieliski, taču arī es neesmu priecīgs iet un stāstīt par mūsu neveiksmēm. Tomēr es to daru, jo tas ir mans pienākums. Šo profesiju izvēlējos es pats, un to pašu izdarīja arī viņi. Tāpēc man rodas šie jautājumi, kāpēc spēlētāji mūk prom no atbildības."
"Ja viņi bēg no intervijām, tātad arī izvairās no bumbas laukumā. Izvairās bloķēt sitienus, bēg no bumbas un tā, diemžēl, ir šobrīdējā realitāte. Jau ilgu laiku cenšos ar dažādiem veidiem motivēt spēlētājus... Man ir bijusi pieredze gan Āzijā, gan Arābu valstīs, gan Eiropā, un visur esmu spējis atrast kaut kādus motivācijas avotus. Kad mums būs spēlētāji, kuri sāks rīkoties pretēji tam, ko es iepriekš minēju, tad arī sniegums laukumā būs pavisam citāds."
Izlases stūrmanis, smejoties piebilda, ka vēlētos, lai spēlētāji vismaz izrāda jelkādas emocijas, tomēr līdz šim tas vēl nav noticis.
"Tā ir vēl viena komandas problēma. Šo stāstot spēlētājiem, esmu zaudējis tik daudz laika un enerģijas, bet vienmēr tiek atrasts kāds vainīgais, uz kuru norādīt ar pirkstu," vīlies spēlētāju attieksmē bija Stojanovičs. "Godīgi teikšu - ar šādu izturēšanos iepriekš savā karjerā neesmu saskāries. Es zinu, ka latvieši nav šādi, jo citādi jums nebūtu panākumi nedz basketbolā, nedz hokejā."
"Man un citiem personāla locekļiem ir jāspēj atrast šo problēmu sakne, jo šobrīd runājot ar spēlētājiem, es dzirdu tikai atrunas, atrunas, atrunas. Neesmu vēl dzirdējis, ka kāds no viņiem uzņemtos atbildību. Es taču šeit sēžu un runāju par visu notikušo, jo kaut kādā mērā to esmu darījis."
Stojanovičs piebilda, ka viņš centīsies darīt visu iespējamo, lai laukumā atgrieztos līdzīga izlase, kāda tā bija veiksmīgajā 2004.gadā.
"Vairāki zinātnieki ir pieļāvuši būtiskas kļūdas, tomēr viņi vairs nedodas tajā virzienā, kas bijis nepareizs. Mūsu izlasē ir citādāk - spēlētāji neskaitāmas reizes pieļauj vienas un tās pašas kļūdas. Viņi nemēģina kaut ko izlabot vai izdarīt citādāk," teica valstsvienības stūrmanis. "Tā ir daļa no mana darba - atrast un izveidot jauno paaudzi, kas centīsies būt līdzīga 2004.gada izlasei. Šī komanda nāca no laika, kad valdīja konkrēti politiskie uzskati, tāpēc viņi vēlējās parādīt sevi un iznākt dienas gaismā."
"Tāpat negaidīju, ka tik augstā līmenī es zaudēšu tik daudz laika, stāstot par pamatiem. Šis ir nacionālo izlašu līmenis. Šeit nav daudz laika - mums ir labi, ja piecas treniņu sesijas. Ja dienā ielieku divus treniņus, spēlētājiem tā ir katastrofa, jo viņi tam nav gatavi. Tomēr ir vēl viena nianse - viens treniņš ir vieglā režīmā pirms spēles un vēl viens pēc spēles, tātad paliek tikai trīs nodarbības."
"Šajos trīs treniņos man ir jāspēj aptvert ļoti daudz. Ja strādājam pie standartsituācijām, nevaru dot presingu. Strādājot pie presinga, nevaram strādāt pie pārejas no aizsardzības un uzbrukumu. Tā tas viss turpinās... Tam visam ir nepieciešams ilgāks laiks. Būtiski ir, lai spēlētāji savos klubos sāktu spēlēt vadošās lomas, kas mainīs attieksmi, kā arī treniņu procesu norisi," uzsvēra Stojanovičs, kurš pauda cerību, ka vairāki jaunie futbolisti pēc iespējas ātrāk dosies uz ārzemēm, kur šīs nianses ir iespējams apgūt.
Preses konferences noslēgumā Stojanovičs arī uzskaitīja dažas no savām kļūdām, kuras viņš līdz šim ir pieļāvis, strādājot par Latvijas futbola izlases treneri.
"Varbūt neizvēlējos pareizos spēlētājus īstajā laikā. Iespējams, par daudz uzticējos jaunajiem futbolistiem, cerot, ka viņi nospēlēs labāk. Dažiem noticēju vairāk nekā viņi bija pelnījuši," atklāja valstsvienības stūrmanis, kurš uzsvēra, ka lielākoties necenšas meklēt attaisnojumus.
Latvija pēc nedēļas Daugavas stadionā uzņems Poliju, bet piecas dienas vēlāk viesosies pie Izraēlas.
Par "vienpadsmit vilkiem" dēvētā komanda kvalifikācijas ciklā zaudējusi visās sešās spēlēs, iekrājot vārtu attiecību 1:21.
Latvijas futbolisti, ieskaitot pārbaudes spēles, nav uzvarējuši 14 mačos pēc kārtas, šajā neveiksmju joslā piedzīvojot deviņus zaudējumus. Iepriekšējo uzvaru latvieši svinēja pērnā gada jūnijā Baltijas kausa mačā, bet starptautiskajos turnīros līdz šīm pēdējais panākums gūts 2017.gada 10.oktobrī.