Vācijas izlase Parīzē ar 1:0 (1:0) uzvarēja Ziemeļīriju, savukārt Polija Marseļā ar 1:0 (0:0) pieveica Ukrainu, kurai jau pirms pēdējās spēles bija zudušas izredzes tikt astotdaļfinālā. Vācijas izlases labā vārtus guva Mario Gomess, kuram šī bija pirmā spēle šajā Eiropas čempionātā, kamēr poļiem izcēlās uz maiņu laukumā nākušais Jakubs Blaščikovskis.
Pēc šiem mačiem kļuva zināms arī pirmais astotdaļfināla pāris, jo otro vietu C apakšgrupā ieguvusī Polija 25.jūnijā Sentetjēnā tiksies ar A apakšgrupas otru labāko komandu Šveici.
C apakšgrupas noslēgumā Vācijai un Polijai ir pa septiņiem punktiem, taču augstāku vietu ieņem vācieši, kuri iesita trīs vārtus, kamēr poļi divus, jo šo abu komandu savstarpējā spēle noslēdzās 0:0. Ziemeļīrija grupu turnīru noslēdza ar trīs punktiem, saglabājot izredzes tikt tālāk kā viena no četrām trešo vietu ieguvējām, kamēr Ukraina turnīru pabeidza bez uzvarām un izcīnītiem punktiem.
Pirmās kārtas spēlē Vācija ar 2:0 uzvarēja Ukrainu, bet Polija ar 1:0 pārspēja Ziemeļīriju, savukārt otrajā kārtā vācieši un poļi aizvadīja spēli bez gūtiem vārtiem 0:0, bet Ziemeļīrija ar 2:0 uzveica ukraiņus.
Vācijas un Ziemeļīrijas izlašu spēlē liels pārsvars piederēja pašreizējiem pasaules čempioniem vāciešiem, kuri pirmajā puslaikā vien desmit reizes sita pa pretinieku vārtiem, kamēr ziemeļīri izdarīja vienu sitienu. Cīņas pirmajās 25.minūtē Tomass Millers viens pats neizmantoja trīs teicamas iespējas atklāt rezultātu, jo divas reizes Ziemeļīriju glāba vārtsargs Maikls Makgoverns, bet vēl reizi Millers trāpīja pa vārtu stabu.
Grupas favorīte uzbruka lieliem spēkiem un savu panāca cīņas 30.minūtē, kad pēc kārtējā straujā uzbrukuma Millers soda laukumā atspēlēja bumbu Gomesam, kuram atlika trāpīt tukšos pretinieku vārtos.
Izvirzoties vadībā vācieši nedomāja nomierināties un turpināja aktīvu spēli uzbrukumā, kas turpinājās arī otrajā puslaikā. Taču izšķirošajos brīžos viņiem vai nu pietrūka precizitātes, vai teicami darbojās Makgoverns. Ziemeļīri centās veidot pretuzbrukumus, taču Vācijas izlases vārtsargam un kapteinim Manuelam Noieram darba bija ļoti maz.
Vācija ar Ziemeļīriju aizvadīja 15.savstarpējo spēli, un vācieši tika pie devītā panākuma, savukārt ziemeļīriem joprojām paliek divas uzvaras, Abas neveiksmes Vācija, tobrīd gan kā VFR izlase, piedzīvoja 1984.gada Eiropas čempionāta kvalifikācijā, kad mājās un viesos zaudēja ar 0:1.
Pēdējo reizi abas vienības tikās 2005.gadā, kad Belfāstā ar 4:1 uzvarēja Vācija. Šīs abas komandas savā starpā tiksies arī 2018.gada Pasaules kausa kvalifikācijā.
Vācija ir piedalījusies katrā Eiropas čempionātā kopš 1972.gada un kļuvusi par trīskārtēju čempioni (1972., 1980., 1996.gadā). Iepriekšējos divos turnīros tā sasniegusi pusfinālu, 2008.gadā titula mačā zaudējot spāņiem, bet pirms četriem gadiem finālā neiekļūstot. Savukārt Ziemeļīrija Eiropas čempionāta finālturnīrā spēlē pirmo reizi. Tā trīs reizes ir spēlējusi Pasaules kausa finālturnīrā, 1958.gadā sasniedzot ceturtdaļfinālu.
Ziemeļīrijas izlases izredzes, iekļūt astotdaļfinālā, tagad būs atkarīgas no citu grupu spēļu iznākumiem.
Ziemeļīrijas futbola izlases sastāvs: Maikls Makgoverns, Ārons Hjūzs, Kreigs Kethārts, Gerets Makolijs, Džonijs Evanss, Džemijs Vords (Džošs Makginiss, 70.min.), Korijs Evanss (Niels Makgins , 84.min.), Stīvens Deiviss, Olivers Norvuds, Stjuarts Dalass, Konors Vašingtons (Kails Lafertijs, 59.min.).
Vācijas futbola izlases sastāvs: Manuels Noiers, Jošua Kimmihs, Žeroms Boatengs (Benedikts Hēvedess, 76.min.), Matss Hummelss, Jonass Hektors, Toni Kross, Sami Kedira (Bastians Šveinšteigers, 69.min.), Tomass Millers, Mesuts Ezils, Mario Gece (Andrē Širrle, 55.min.), Mario Gomess.
Tikmēr Marseļā notikušajā spēlē starp Polijas un Ukrainas izlasēm, cīņas gaita bija daudz līdzvērtīgāka un vairāk bumbu kontrolēja tieši Ukraina. Abu komandu treneri šajā spēlē bija veikuši būtiskas izmaiņas sastāvos, salīdzinājumā ar saviem iepriekšējiem mačiem, poļiem sākumsastāvā laižot četrus jaunus spēlētājus, bet ukraiņiem veicot piecas izmaiņas.
Pirmā labā izdevība bija Polijai, taču Roberts Levandovskis no soda laukuma pārsita pāri vārtiem. Savukārt Ukrainai laba iespēja bija 17.minūtē, taču Andrijs Jarmolenko no labas pozīcijas sita garām. Abas komandas centās spēlēt uzmanīgi un pirmajā puslaikā īsteni bīstamus momentus vairs neizveidoja.
Pārtraukumā Polijas izlases galvenais treneris Adams Navalka veica vienu maiņu, laukumā sūtot pussargu Blaščikovski, kurš arī kļuva par galveno varoni uzvarētāju rindās. Cīņas 54.minūtē Blaščikovski pretinieku soda laukumā ar piespēli atrada komandas biedrs Arkadjušs Miliks, savukārt itāļu klubu Florences "Fiorentina" pārstāvošais pussargs pēc pretinieku aizsarga apspēlēšana izdarīja neatvairāmu sitienu Ukrainas vārtu tālajā augšējā stūrī.
Poļi tūdaļ varēja pārsvaru dubultot, taču 19 gadīgā jaunā talanta Bartoša Kapustkas sistā bumba lidoja nedaudz garām vārtiem. Savukārt tuvojoties spēles beigām, bīstamākus momentus izveidoja ukraiņi, tomēr panākt izlīdzinājumu viņi nespēja, piedzīvojot trešo zaudējumu tikpat mačos, šajā turnīrā paliekot arī bez gūtiem vārtiem.
LETA jau vēstīja, ka vēl pirms spēles ar Poliju ukraiņu komandas galvenais treneris Mihails Fomenko paziņoja par atkāpšanos no amata.
Polijas un Ukrainas izlases, kuras pirms četriem gadiem kopīgi uzņēma iepriekšējo Eiropas čempionāta finālturnīru, savā starpā aizvadīja astoto maču, poļiem panākot līdzsvaru savstarpējā bilancē, jo tagad abām komandām ir pa trīs uzvarām, bet divas cīņas beigušās neizšķirti.
Polija pirmoreiz finālturnīrā spēlēja 2008.gadā, bet pirms četriem gadiem bija turnīra saimniece. Šajos divos turnīros tā sešās spēlēs uzvaras neguva, tāpēc panākums pret Ziemeļīriju poļiem bija vēsturisks, tāpat kā tagad iekļūšana izslēgšanas spēlēs. Tikmēr Ukraina Eiropas čempionātos kā neatkarīga valsts debitēja pirms četriem gadiem. Toreiz trijās spēlēs tika gūta viena uzvara, tomēr ar to nebija pietiekami, lai izkļūtu no grupas, kas viņiem nav izdevies arī šoreiz.
Ukrainas futbola izlases sastāvs: Andrijs Pjatovs, Oleksandrs Kučers, Jevhens Hačeridi, Bogdans Butko, Artjoms Fedeckis, Tarass Stepaņenko, Ruslans Rotans, Jevhens Konopļanka, Andrijs Jarmolenko, Oleksandrs Zinčenko (Viktors Kovaļenko, 73.min.), Romāns Zozuļa (Anatolijs Timoščuks, 90.min.).
Polijas futbola izlases sastāvs: Lukašs Fabjaņskis, Tjago Cjoneks, Kamils Gliks, Mihals Pazdans, Arturs Jendžejčiks, Gžegožs Krihovjaks, Tomašs Jodlovecs, Bartošs Kapustka (Kamils Grosickis, 71.min.), Pjotrs Zeliņskis (Jakubs Blaščikovskis, 46.min.), Arkadjušs Miliks (Filips Staržiņskis, 90.min.), Roberts Levandovskis.
Vēlāk otrdien savas pēdējās spēles plkst. 22 pēc Latvijas laika aizvadīs D apakšgrupas komandas. Bordo pilsētā spēlēs iepriekšējo divu Eiropas čempionātu uzvarētāja Spānija, kuras pretiniece būs Horvātija, bet Lansā spēkiem mērosies Čehija un Turcija.
D apakšgrupas līdere ar sešiem punktiem ir pašreizējā Eiropas čempione Spānija, kas jau ir nodrošinājusi vietu izslēgšanas spēlēs. Četri punkti ir Horvātijai, Čehija ir tikusi pie viena punkta un tai nepieciešama uzvara, lai tiktu tālāk, taču to pašu vajag arī Turcijai, kura pagaidām ir bez punktiem.
Šīs grupas otrās vietas ieguvēja izslēgšanas spēļu pirmajā kārtā tiksies ar Itāliju, kas ir nodrošinājusi sev pirmo vietu E apakšgrupā.
Spānijas un Horvātijas spēli tiešraidē pārraidīs Latvijas Televīzijas (LTV) 7.kanāls, bet Čehijas un Turcijas duelis turpat tiks rādīts ierakstā uzreiz pēc grupas līderu cīņas.
Pirms otrdienas spēlēm bija zināmas sešas komandas, kuras jau nodrošinājušas vietu izslēgšanas spēlēs - Francija, Šveice, Velsa, Anglija, Spānija un Itālija.
Pirmajos divos spēļu apļos vietu astotdaļfinālā nodrošināja trīs izlases - Francija, Spānija un Itālija, kuras turnīru sāka ar divām uzvarām divos mačos, turklāt itāļi ir garantējuši sev arī pirmo vietu E apakšgrupā. Uz vietu astotdaļfinālā pretendē arī Albānija un Slovākija, kuras savās grupās ieņēma trešās vietas. Slovāki apakšgrupu kārtu noslēdza ar četriem punktiem, tāpēc viņu izredzes ir vērtējamas krietni augstāk nekā albāņiem, kuriem pēc grupu kārtas, tāpat kā tagad Ziemeļīrijai, ir trīs punkti.
Eiropas čempionāta finālturnīrā 24 komandas sadalītas sešās apakšgrupās pa četrām katrā. Izslēgšanas turnīra pirmajai kārtai jeb astotdaļfinālam automātiski kvalificēsies divas labākās izlases, kā arī tajā iekļūs četras labākās trešo vietu ieguvējas.
Šajā Eiropas čempionātā kopumā tiks aizvadīta 51 spēle, kamēr pirms četriem gadiem, kad turnīrā piedalījās vēl 16 izlases, bija jānospēlē 31 mačs.
Eiropas čempionātā spēles norisinās desmit stadionos - Parīzē, Sendenī, Marseļā, Lionā, Lillē, Nicā, Tulūzā, Bordo, Sentetjēnā un Lansā. Mačs par zeltu notiks Francijas nacionālajā stadionā, kas atrodas Sendenī piepilsētā un kas var uzņemt nedaudz vairāk kā 81 000 cilvēku. Šajā arēnā norisinājās arī 1998.gada Pasaules kausa fināls, kad tieši Francija ar 3:0 pārspēja Brazīliju. "Stade de France" ir lielākais turnīra stadions, kamēr vēl virs 50 000 spējīgas uzņemt arēnas Marseļā (67 394), Lionā (59 286) un Lillē (50 186).
Visas Eiropas čempionāta finālturnīra spēles pārraidīs LTV7, turklāt 45 no 51 spēles būs iespējams vērot tiešraidē.