Kādas ir tavas domas - statistikai hokejā ir liela nozīme?
Statistika ir svarīga, kad notiek sarunas par jauna līguma parakstīšanu. Lai gan, ja komanda patiešām ir ieinteresēta konkrētā spēlētāja pakalpojumos, tiks izpētīta statistika un kāds no kluba arī atbrauks un paskatīsies, ko šis spēlētājs laukumā var izdarīt. Man pašam personīgi vissvarīgākās ir uzvaras.
Par statistiku vaicāju tāpēc, ka, izpētot tavu ciparus, šī varētu būt visu laiku labākā sezona. Vidēji spēlē pagaidām esi ielaidis tikai 1,62 ripas. Labākā pilnā sezona bijusi 2000./2001. gadā, kad Zviedrijas elites līgā ar vidēji 2,08 ielaistajām ripām šajā rādītājā biji labākais līgā?
Es patiešām jūtos labi - par to nav jautājumu. Manuprāt, jo vecāks kļūsti, jo treniņos ir jāstrādā smagāk. Īpaši tas attiecināms uz darbu ārpus leduslaukuma. Kad esmu uz ledus, es cenšos darboties maksimāli pietuvināti spēles epizodēm. Tā ir lieliska sajūta, ja tu īsti neizjūti vecumu. Man ir 34 gadi, bet es jūtos, it kā man būtu divdesmit pieci. Pēc tā, kas notiek manā galvā, man varētu būt pat astoņpadsmit (smejas).
Vai piekrīti, ka vārtsarga statistikas rādītājus lielā mērā ietekmē arī laukuma spēlētāji? Tam tomēr ir būtiska nozīme, no kādām pozīcijām tiek atļauts pretiniekiem izdarīt metienus.
Jā, protams, vārtsargs spēlē par komandu un komanda par vārtsargu. Tādās reizēs, kad komandai neveicas ar vārtu gūšanu, vārtsargam ir jācenšas ielaist pēc iespējas mazāk ripu. Pat ja pretinieks izdara ievērojami vairāk metienu.
Varbūt arī Dinamo aizsargi un uzbrucēji ir pelnījuši augstu Telkvista novērtējumu par šīs sezonas spēli aizsardzībā. Vai ir bijusi karjerā komanda, kas tik labi aizsargājas?
Pēdējos piecus sešus gadus lielākā daļa komandu vispirms domā par savu vārtu nosargāšanu un tikai pēc tam par uzbrukumu. Nav šaubu, ka mēs visi kopā šosezon jau esam labi pastrādājuši. Komandā ir ļoti daudz spēlētāju, kas pie pirmās izdevības manā priekšā guļas zem ripām. Šādas epizodes arī ir pelnījušas lielāku ievērību no mediju puses. Piemēram, Arvīds Reķis lieliski bloķēja metienu pašās spēles beigās ar SKA. Viņš ir pelnījis, lai par tādām epizodēm runātu tikpat daudz kā par manām atvairītajām ripām vai Kaila Vilsona iekrātajiem rezultativitātes punktiem.
Kā uzskati, kurš Dinamo sastāvā ir labākais tikai pēc darbības aizsardzībā? Mēs zinām, ka Sandis Ozoliņš no aizsargiem vislabāk pieprot pieslēgties uzbrukumam, taču, kā pats teici, melnā darba darītāji paliek nenovērtēti.
Daudzi ir labi. Manā skatījumā ļoti labs ir Džordžijs (Georgijs Pujacs - aut.). Viņš spēlē vienā pārī ar Metu Robinsonu, kurš mēdz bieži apdraudēt pretinieku vārtus. Meta iekrātajos rezultativitātes punktos savu ieguldījumu dod arī Džordžijs, jo aizsardzībā ik pa laikam nostrādā arī par partneri. Pēc līdzīga principa ir veidots pāris, kurā spēlē Sandis Ozoliņš un Reķis. Uzbrukumam pieslēdzas Sandis, bet Reķis vairāk rūpējas par aizsardzību. Manuprāt, visi ir spēruši soli uz priekšu un šosezon krietni labāk darbojas aizsardzībā.
Vēl intervijā zviedru vārtsargs atklāj, kāpēc viņam tik ļoti patīk Rīga un kā rīkotos, ja saņemtu finansiāli daudz izdevīgāku piedāvājumu Krievijā. Visu sarunu ar Mīkaelu Telkvistu lasiet pirmdienas, 16.decembra, laikrakstā Diena!