Kas ir "Noslēpumainais pircējs?"
Tipisks Latvijas "John Doe", jeb parasts pircējs, kas ieiet datorveikalā un interesējas par iespēju iegādāties datoru ar lētu programmatūru personīgām vajadzībām. Divu mēnešu laikā tika apmeklēti 126 datorveikali visā Latvijā. Noslēpumainais pircējs vēlējās noskaidrot pārdevēju attieksmi pret licencētas un nelegālas programmatūras iegūšanas un izmantošanas iespējām.
Ko izdevās noskaidrot?
Rezultāti liecina, ka tikai 38% aptaujāto veikalu darbinieku ir negatīva attieksme pret nelegālas programmatūras lietošanu, un viņi šādu iespēju potenciālajiem pircējiem nepiedāvā. Savukārt, 29% pārdevējam bija pozitīva attieksme pret nelegālas programmatūras lietošanu, un tika piedāvāti risinājumi, kā iegādāties datoru ar nelegālu programmatūru. Kopumā pozitīvu attieksmi pret nelegālas programmatūras lietošanu pauda 52% pārdevēju un vairāk kā puse no šiem 52% arī bija gatavi palīdzēt pircējam iegūt lietošanā nelegālu programmatūru. Aptuveni pusē gadījumu pārdevēji bija gatavi instalēt (par maksu vai bez maksas) nelegālas programmas, savukārt otra puse atbalstīja domu izmantot nelegālu programmatūru, taču bez konkrēta praktiska risinājuma klientam, norādot, ka šo programmatūru var instalēt pats klients un to var izdarīt mājas apstākļos vai tamlīdzīgi.
Šādu piedāvājumu mazāk bija Rīgā, kur 56% aptaujāto pārdevēju bija negatīva attieksme pret nelegālas programmatūras lietošanu, savukārt reģionos aina bija savādāka - Zemgalē 44%, Vidzemē 28%, Latgalē 17% un interesanti, ka Kurzemē tikai 12% ir negatīva attieksme pret nelegālas programmatūras lietošanu.
Salīdzinām sevi ar pārējām Baltijas valstīm
Līdzīgs BSA pētījums tika veikts arī Igaunijā un Lietuvā. Igaunijā pozitīva attieksme pret nelegālu programmatūru un gatavība to praktiski piedāvāt bija tikai 3% aptaujāto, kamēr Lietuvā situācija ir līdzīga Latvijai – 28% aptaujāto (Latvijā – 29%).
Ko mēs no tā varam secināt?
Krīzes laikā esam spēruši lielu soli atpakaļ gan nodokļu, gan legālas programmatūras attieksmē. Iemesli ir zināmi un saprotami. Nauda joprojām turās rīdziniekiem un šeit jāpiemin ne tikai pircēji, bet tieši pārdevēji, kuriem alga ļauj nemeklēt vajadzību piepelnīties par 5 vai 10 latiem instalējot pircēja datoru haltūras veidā. Pārsteidz, ka Latgalē ir zemāka nelegālās programmatūras tolerance, nekā Kurzemē.
Viss ir cilvēciski un iemesli nav tālu jāmeklē. Tūkstošiem cilvēku ir palikuši bez darba un tie, kas nav aizbraukuši lasīt zemenes, cenšas kaut ko no mājām datorā darīt, nopelnot vismaz kādu naudu. Dzīves nepieciešamība pabarot sevi un ģimeni ir saprotama, taču domāju, ka lielu daļu no augstākminētajiem procentiem sastāda principi un nevēlēšanās maksāt par to, ko var kaut vai nelegāli, bet dabūt. Jeb kādēļ maksāt, ja var nemaksāt.. Un tomēr. Japānā pēc zemestrīces marodierisma gadījumu skaits ir tuvu nullei. Mājām un veikaliem sabrūkot, mantas ir izkaisītas visās malās, taču cilvēki svešas mantas neņem! Kādi esam mēs? Kas to ietekmē?