Runas atpazīšanas programma atvieglos Jelgavas valstspilsētas Sociālo lietu pārvaldes darbinieku ikdienu, paaugstinot darba kvalitāti, nodrošinās uz datiem pieņemtu lēmumus, to pēctecību – operatīvu iespēju iegūt un izmantot pārvaldē uzkrātos datus. Kā pirmie jauno programmu ierunātās informācijas transformēšanai tekstā sāks lietot SIA “Rehabilitācijas centrs “Tērvete””, lai apkopotu informāciju par jelgavniekiem, kuri centrā saņēmuši palīdzību par Jelgavas pašvaldības līdzekļiem. Runas atpazīšanas programmas ieviešanu veic IT uzņēmums un Pašvaldību sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas lietojumprogrammas (SOPA) uzturētājs SIA "ZZ Dats".
Projektā ir iesaistīti arī Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta (LUMII) pētnieki, kuri sniedz atbalstu balss atpazīšanas rīka attīstībā, lai tas iespējami labāk, vismaz 90% gadījumu, atpazīstu dažādus balss īpašniekus, runas stilu, ātrumu, sociālo lietu pārvaldes darbā izmatotus terminus u.tml.
Pirmo reizi Latvijā runas atpazīšana sociālajā jomā
“Dažādās nozarēs jau tiek lietoti risinājumi runātās latviešu valodas runas atpazīšanai, bet līdz šim tie nebija pieejami sociālo pakalpojumu jomā. Projektā “Latviešu valodas runas atpazīšanas diktēšanas sistēmas risinājuma izstrāde sociālo pakalpojumu jomā kvalitātes un pieejamības nodrošināšanai” tādu pašreiz veidojam un gadu mijā to ieviesīs Jelgavas valstspilsētas pašvaldība, taču pilnvērtīgi risinājumu varēs sākt izmantot 2025. gada sākumā. Šī projekta mērķis ir uzlabot pakalpojumu sniedzēju un pašvaldību darbu, būtiski samazināt resursu ieguldījumu sociālās jomas klientu lietu aprakstu veidošanā, uzlabojot pakalpojuma kvalitāti un rezultātā efektīvāk risinot klientu problēmsituācijas. Runas atpazīšanas risinājumu plānots veidot kā atvērtu, horizontāli mērogojamu un mākoņu vidē bāzētu platformu. Nepieciešamības gadījumā to varētu viegli paplašināt gan intensīvākai lietošanai, gan dažādot pakalpojumu veidus, kuriem pielietot risinājumu. Rīks ir paredzēts, lai atvieglotu darbu pakalpojumu sniedzējiem, kuri būs tekstu ierunātāji, piemēram, SIA “Rehabilitācijas centrs “Tērvete””, kas šajā projektā iekļauts kā jaunā risinājuma izmēģinātājs. Ieguvēja būs arī Jelgavas Sociālo lietu pārvalde, jo tā no sociālo pakalpojumu sniedzējiem par saviem klientiem saņems pilnvērtīgāku informāciju saistībā ar sniegtajiem pakalpojumiem un to rezultātiem, varēs efektīvāk risināt iedzīvotāju problēmas. Pēc ieviešanas Jelgavā rīku plānots papildināt ar citu veidu sociālajiem pakalpojumiem un procesiem, kā arī paplašināt moduļa lietotāju loku, lai to varētu izmantot arī citas pašvaldības,” atklāj SIA “ZZ Dats” direktors Edžus Žeiris.
Rīks balss ierakstu atšifrēs tekstā
“Viena no pirmajām iestādēm, kurā darba optimizācijai izmantos runas atpazīšanas programmu, būs SIA “Rehabilitācijas centrs “Tērvete””, kas savus pakalpojumus nodrošina arī Jelgavas valstspilsētai, sniedzot palīdzību Jelgavas iedzīvotājiem. Paredzēts, ka Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes sadarbības partneris ierunās diktofonā ziņu par veikto darbu, sniedzot palīdzību kādam no mūsu iedzīvotājiem, sasniegto rezultātu, un vajadzības gadījumā tālākos ieteikumus. Tālāk runas atpazīšanas rīks balss ierakstu atšifrēs teksta formātā, tas glabāsies pārvaldē, un darbinieki varēs sekot līdzi katram pakalpojuma veidam, ar uzkrātajiem datiem operatīvi rīkoties neierobežotā laika periodā. Tādējādi tiks nodrošināta pārvaldes darbā tik svarīgā pēctecība, un mūsu darbiniekiem šāda automātiska datu apstrāde sniegs būtisku atslodzi. Esam gandarīti par tik progresīva instrumenta ieviešanu Jelgavas valstspilsētā, un jau tagad izjūtam interesi par balss atpazīšanas programmas izmantošanu plašāk, arī citās pašvaldībās. Mūsuprāt, šāds balss atpazīšanas rīks pašvaldību un valsts iestāžu darbā ieviesīs ļoti progresīvas darbības, lai palīdzība iedzīvotājiem tiktu sniegta mērķtiecīgāk, savukārt darbinieki līdz šim atskaišu rakstīšanai ieguldīto laiku varēs izmantot citiem darbiem, kur vairāk nepieciešama viņu fiziska iesaiste,” stāsta Jelgavas digitālā centra vadītāja Ilze Āboliņa.
Instruments labākai palīdzībai iedzīvotājiem
Sociālu lietu pārvaldei ir svarīgi, lai katrs lēmums būtu pieņemts lietderīgi, budžets izmantots pamatoti. Piemēram, ja kāds no iedzīvotājiem ir saņēmis kāda veida pakalpojumu, tas tiek apliecināts pieņemšanas nodošanas aktā starp pārvaldi un tās sadarbības partneri – pakalpojuma sniedzēju, piemēram, psihoterapeitu. Tomēr svarīgi, lai būtu ne tikai pakalpojuma saņemšanas dokumentāls apliecinājums, bet arī pašvaldībai zināt un saprast, vai konkrētajam cilvēkam pakalpojums, piemēram, psihoterapija ir palīdzējusi, vai pēc tās saņemšanas bija vērojams progress, varbūt pagaidām nav rezultāta un nepieciešama vēl papildu palīdzība, komentē Ilze Āboliņa: “Tie ir mūsu cilvēki, mēs daudz darām, lai viņiem dažādi palīdzētu, bet darba ir tik daudz, ka nav laika un resursu garo ziņojumu rakstīšanai. Tāpat Sociālo lietu pārvaldē ir zināma kadru mainība, katriem nākamajiem ir jābūt iespējai jebkurā brīdī pārliecināties, kas ir jau darīts klienta labā, kādas ir norādes par tālākajām darbībām – nepieciešams instruments pēctecībai, lai operatīvi rīkotos ar pārvaldē uzkrātajiem datiem.”
Projektā “Latviešu valodas runas atpazīšanas diktēšanas sistēmas risinājuma izstrāde sociālo pakalpojumu jomā kvalitātes un pieejamības nodrošināšanai” ieguldīs 230 985,76 eiro – no šīs summas 66,34% ir ERAF finansējums, pārējais SIA “ZZ Dats” un vēl viena izstrādes darbu partnera SIA “RGP” privātais ieguldījums. Trešais projekta partneris ir sociālo pakalpojumu sniedzējs SIA “Rehabilitācijas centrs “Tērvete””, kas projektā piedalās ar savām zināšanām, kompetenci. Projektā aktīvi piedalās Jelgavas Sociālo lietu pārvalde, kas saviem iedzīvotājiem nodrošina pakalpojumu “Rehabilitācijas centrā“ Tērvete””.
“Līdz ar dziļās mašīnmācīšanās tehnoloģiju strauju attīstību un atvērtu daudzvalodu mākslīgā intelekta modeļu arvien plašāku pieejamību, automatizētu valodas apstrādes risinājumu izstrāde ir kļuvusi par ikdienu arī relatīvi mazākām valodām, tajā skaitā latviešu. Runas transkribēšana ir viens no redzamākajiem rutīnas darbiem, ko var efektīvi risināt ar mākslīgā intelekta palīdzību, un šī darba automatizēšana ļautu optimizēt visdažādākos dokumentu sagatavošanas procesus. Taču veiksmīgam, praksē ieviestam risinājumam nepietiek tikai ar kvalitatīva un nozarei pielāgota mākslīgā intelekta modeļa izveidi – ir nepieciešams šādu modeli integrēt uzņēmuma reālajās darbplūsmās, kas ietver gan esošo IT sistēmu paplašināšanu, gan personāla apmācību un pielāgošanos jauno iespēju produktīvai izmantošanai,” rezumē Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas vadītājs Normunds Grūzītis.
Pašlaik projektā “Latviešu valodas runas atpazīšanas diktēšanas sistēmas risinājuma izstrāde sociālo pakalpojumu jomā kvalitātes un pieejamības nodrošināšanai” notiek divas galvenās aktivitātes. Viena no tām ir sistēmas arhitektūras projektēšana un prasību apzināšana, lai varētu tuvākajos mēnešos izstrādāt programmatūru, kas vislabāk atbilst projekta mērķiem un iesaistīto iestāžu vajadzībām. Otra ir testa datu kopas veidošana, lai projektam piesaistītie zinātnieki varētu izveidot runas atpazīšanas modeli, pašlaik speciālisti uzkrāj dažādus tekstu paraugus, ar kuriem notiks programmas “apmācīšana” atpazīt sociālo pakalpojumu jomas tekstus. Plānots, ka pirmais sistēmas prototips, kuru varēs izmēģināt un izteikt atsauksmes un priekšlikumus uzlabošanu, būs pieejams gadu mijā. Projekta “Latviešu valodas runas atpazīšanas diktēšanas sistēmas risinājuma izstrāde sociālo pakalpojumu jomā kvalitātes un pieejamības nodrošināšanai” noslēgums ir paredzēts 2025. gada martā.