18% Latvijas iedzīvotāju atmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli izmanto, lai papildinātu savus uzkrājumus

Tajā pašā laikā 57% iedzīvotāju no valsts atgūto iedzīvotāju ienākumu nodokli izmanto tēriņiem vai lielākiem pirkumiem. SEB Dzīvības apdrošināšanas prezidents Uģis Vorons: “Līdz šim nebijām pētījuši, kādam mērķim Latvijas iedzīvotāji izmanto valsts atmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu. Veicot pētījumu, kurā tika iekļauti vairāki būtiski jautājumi par mūsu uzkrājumu veidošanas ieradumiem, šis bija viens no interesantākajiem. Minējumi par gaidāmo rezultātu, protams, bija. Tie daļēji arī apstiprinājās – 43% atgūtos līdzekļus izmanto ikdienas tēriņiem, 14% – lielākiem pirkumiem. Kas priecē – 18% respondentu atgūtos līdzekļus izmanto, lai papildinātu savus uzkrājumus. Tomēr 23% respondentu grūti pateikt, kur nauda paliek. Kā zināms, 12. jūnijā valdība apstiprināja grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas paredz, ka līdzšinējo 10% no bruto gada algas vietā, kas bija kā limits iemaksu veikšanai privātajā pensiju fondā un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, lai saņemtu iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus, jau nākošajā gadā privātpersonas varēs izmantot limitu līdz 20%. Nenoliedzami, tas veicinās uzkrājumu veidošanu, un mūsu valsts ekonomiskajā situācijā tam ir liela nozīme.” Respondentu sniegtās atbildes uz pētījumā uzdotajiem jautājumiem skaidri norāda, ka sabiedrībā joprojām nav izteiktas līderības uzkrājēju pusē – 36% respondentu atzīst, ka uzkrājumus neveido, jo nav brīvo līdzekļu. Tai pat laikā pozitīva ir sabiedrības nostāja par to, ka tuvāko 12 mēnešu laikā tie plāno veidot uzkrājumus. Pētījums rāda, ka 53% respondentu ir gatavi novirzīt ne vairāk kā 50 Ls mēnesī savu uzkrājumu veidošanai. No visiem respondentiem 19% ir gatavi uzkrāt 15-20 latus mēnesī. Vērtējot to naudas daudzumu, kas cilvēkiem būtu nepieciešams, lai viņi justos finansiāli stabili, tad ar pārliecinošu vairākumu – 49% – dominē tie, kas uzskata, ka optimālais uzkrājumu vai ieguldījumu apjoms finansiālajai stabilitātei ir vairāk kā 3 mēnešu algu apmērā. Pētījums arī apstiprina – pieaugot cilvēka vecumam, lielāku drošību viņš vēlas sajust. Tas ir skaidrojams gan ar darba spēju mazināšanos, gan potenciāli ilgāku darba atrašanas laika posmu. Pārsteidzoša ir statistika par zināšanām nodokļu atvieglojumu jomā. No visiem respondentiem vidēji 51% nezina par iespēju izmantot iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus, veicot uzkrājumus privātajos pensiju fondos vai uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā. Vecuma grupā no 20-29 gadiem par nodokļu atvieglojumiem zināja 43%, vecuma grupā 30-39 – 56%, savukārt vecuma grupā 40 un vairāk – jau 63% zina par šo iespēju. Nevienmēr šie nodokļu atvieglojumi tiek izmantoti. Iemesls – vai nu šos konkrētos ieguldījumu pakalpojumus vispār neizmanto, vai arī nav laika formalitātēm. No visiem respondentiem 73% atbildēja, ka neizmanto iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaides, veidojot uzkrājumus. No šā gada 7. jūnija līdz 13. jūnijam SEB Unibanka sadarbībā ar E-spy veica interneta pētījumu par iedzīvotāju finansiālajiem ieradumiem. Šī pētījuma mērķis bija izzināt vairākus ieradumus, kas saistīti ar uzkrājumu veidošanu, ar mērķi novērtēt sabiedrības izpratni par šo tematu. Pētījumā piedalījās 1105 respondenti dažādās vecuma grupās, gan Rīgā dzīvojošie, gan ārpus galvaspilsētas dzīvojošie. Atlases kopā tika iekļauti kā latvieši, tā citu tautību pārstāvji, kas dzīvo Latvijā. SEB grupa ir Ziemeļeiropas finanšu institūcija, kas sniedz bankas pakalpojumus 400 tūkstošiem uzņēmumu un institucionālo klientu un 5 miljoniem privātpersonu Skandināvijā, Baltijas valstīs, Vācijā, Polijā, Ukrainā, Krievijā un ir starptautiski pārstāvēta vēl 10 valstīs. Vairāk par SEB grupu: www.sebgroup.com. Papildu informācijai: Agnese Gribuste, Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja – 67779978, 29149306 [email protected] Vairāk par SEB Unibankas grupu: www.seb.lv   SEB Unibankas jaunākās ziņas mobilajā telefonā: seb.lv/wap