Pēc "Hansabankas" preses sekretāra Ivara Svilāna atzīmētā, pētījumā atklāts, ka pensijas vecumā turpināt strādāt vēlas 11% aptaujāto, turklāt visbiežāk šādu vēlmi izteikuši turīgākie respondenti - 25% ar augstiem ienākumiem (virs 500 latiem uz vienu ģimenes locekli) un pa 12% ar vidējiem ienākumiem 80-250 latu apjomā uz veinu ģimenes locekli vai vidēji augstiem 250-500 latu ienākumiem.
Svilāns arī norādīja, ka lielākā daļa jeb 62% iedzīvotāju pensijas gados vēlas baudīt vecumdienas, sev neko neatsakot, un, lai to varētu realizēt, jaunāka gadagājuma respondenti norāda, ka būtu gatavi laicīgi veidot uzkrājumus, bet vecākie - ka par iedzīvotāju nodrošināšanu vecumdienās jārūpējas valstij.
Aptaujā arī atklāts, ka 35% iedzīvotāju pensijas gados vēlas pievērsties kādam hobijam, 32% vēlas rūpēties par ģimenes locekļiem un dzīvot mājās, bet 30% vēlas ceļot ārpus Latvijas.
Lai nodrošinātu savas vecumdienas, 34% respondentu ir gatavi laicīgi veidot uzkrājumus, 24% - sekot sava pensijas kapitāla pieaugumam un veicināt to. Savukārt, jo gados vecāks respondents, jo biežāk atbildēts, ka par iedzīvotāju nodrošināšanu vecumdienās jārūpējas valstij, atzīmēja Svilāns, norādot, ka no 40% respondentu, kuri izvēlējušies šo variantu, 54% ir vecāki par 40 gadiem, 43% ir vecumā no 30 līdz 39 gadiem, 26% - 20 līdz 29 gadus veci un 16% - 15 līdz 19 veci jaunieši.
Lai piepildītu savas vēlmes par pensijas gadiem, kā būtiskāko 51% respondentu minēja vispārējo finansiālo drošību un 40% pietiekamus ikmēneša ienākumus. Šajā jautājumā būtiski atšķiras Rīgā un laukos dzīvojošo viedoklis - vairākums rīdzinieku (62%) norāda, ka būtiskākais ir vispārējā finansiālā drošība, savukārt laukos iedzīvotāji (62%) labprātāk vēlētos saņemt regulārus ikmēneša ienākumus, norādīja Svilāns.