Februāra sākumā 98. markas benzīna cena, sākotnēji Latvijas lielākajā degvielas muzumtirdzniecības tīklā Statoil, bet drīz arī daļā citu degvielas uzpildes staciju, pārkāpa lata slieksni. Nu maģiskajai barjerai pietuvojusies arī 95. markas benzīna cena. Vēl īsi pirms lata sliekšņa pārkāpšanas Statoil izpilddirektore Ilze Siliņa portālam Nozare.lv skaidroja, ka ilgtermiņā degvielas cenu tendence būs tikai augoša, jo to nosakot gan patēriņa pieaugums, gan pasaules lielo valstu attīstība.
Starppilsētu autobusu pasažieri tiešas izmaiņas degvielas cenu pieauguma dēļ gan uzreiz neizjutīs, stāsta Autotransporta direkcijas pārstāve Sandra Maļuha. Tas skaidrojams ar to, ka biļešu cenas nesvārstās līdz ar degvielas cenu pieaugumu, taču pēc kāda laika mainīties var gan braukšanas maršrutu, gan reisu skaits. Visticamāk, uz leju, jo arī šogad par aptuveni 5 miljoniem latu līdz 46,6 miljoniem latu samazināts valsts finansējums zaudējumu kompensēšanai. «Mēs tikai izpildām valsts pasūtījumus, saņemot kompensācijas par starpību, kas rodas, no izmaksām noņemot biļešu cenas. Tā turpina augt, un valstij mums jāmaksā aizvien lielāka kompensācija,» norāda Nordeka valdes priekšsēdētājs Sergejs Zabavņikovs. Tāpēc pagājušogad Latvijā kopumā likvidēti 16 starppilsētu autobusu maršruti, kā arī 196 reisi. «Maršrutus un to regularitāti pārskata Autotransporta direkcija, tam nav regulāra rakstura, bet to drīzāk var vērtēt kā dzīvu organismu,» skaidro Nordeka vadītājs.
Savukārt taksometru pakalpojumu sniedzējs Baltic Taxi pret izmaiņām ir laikus nodrošinājies. «Mēs 92% automašīnu uzstādījām gāzes iekārtas, pārējām ir dīzeļdzinējs. Bija skaidrs, ka cenas iet kosmosā un tā mēs nevarētu izdzīvot,» norāda uzņēmuma finanšu direktors Juris Erts.
Pēdējos trīs gados tehniskajā kārtībā esošo transportlīdzekļu
skaits samazinājās, taču Ceļu satiksmes un drošības direkcijas dati
liecina, ka to skaits pērn atkal pieaudzis. «Cilvēks ir racionāla
būtne, un ir skaidrs, ka ir jābrauc,» skaidro Statoil
izpilddirektore. Ekonomists E. Rudzītis norāda, ka cilvēkiem ir
tikai divas alternatīvas - viena varētu būt nelegālās degvielas
pirkšana, bet otra - pāreja uz velosipēdiem, sabiedrisko transportu
un līdzekļu ekonomēšana citos izdevumos. Par nelegālās degvielas pirkšanas pieaugumu gan viņš šaubās, jo jau patlaban statistika uzrāda legālās degvielas pārdošanas apjomu pieaugumu, kam par iemeslu varētu būt nelegāļu veiksmīga apkarošana.
Līdzīgi spiestas ekonomēt arī valsts iestādes. «Sastādot budžetu, nevaram paredzēt cenas pieaugumu,» stāsta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāve Viktorija Šembele. Viņa gan norāda, ka uz izsaukumiem taupīts degvielai netiekot. Tiek pārskatīts elektrības patēriņš un kancelejas preču iegāde. Arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) ir gatavs tam, ka šogad atkal tiks ekonomēts galvenokārt uz remontu rēķina, jo nevienu no aptuveni 1200 izbraukumiem dienā viņi nevar atļauties atteikt, stāsta NMPD pārstāve Ilze Bukša. Degvielas cenu pieaugumu gan neizjūtot Valsts policija (VP), jo ir noslēgts līgums ar uzņēmumu East-West Transit par noteiktu degvielas daudzumu par noteiktu cenu, ko saņem katra VP nodaļa neatkarīgi no citiem apstākļiem.