Nu tās ir dārgākās visā Ņujorkas Fondu biržā un katra maksā 130 tūkstošu dolāru. Savukārt paša V.Bafeta rocība pieaugusi līdz 62 miljardiem ASV dolāru, un lielākā daļa tās ir neatgriezeniski novēlēta labdarībai.
Trīs akcijas
Protams, kā jau pienākas īstenam amerikāņu veiksmes stāstam, viss sākās krietni mierīgākā gaisotnē. 1930.gadā dzimušais nākamais "Omahas orākuls" pirmos dolārus nopelnīja sešu gadu vecumā, vectēva pārtikas preču veikalā iegādājoties kokakolas sešpakas par 25 centiem un pārdodot tās saviem draugiem par 30. Tā kā viņš jau tolaik pārsteidza tēva — izbijuša brokera — paziņas ar savu prasmi ātri rēķināt galvā, potenciāla saskatīšana šajā nodarbē mazajam Vorenam visdrīzāk nesagādāja grūtības. "Es allaž mēģināju darīt ko tamlīdzīgu," viņš pēc 70 gadiem stāstīja raidsabiedrībai CNBC. "Vectēvs man pārdeva Wrigley"s košļenes, un es apstaigāju visas tuvējās apkaimes mājas, mēģinot tās pārdot."
Drīz vien sekoja pirmie soļi investīciju nozarē. 11 gadu vecumā V.Bafets iegādājās trīs uzņēmuma Citi Service akcijas par 38,25 dolāriem gabalā. Drīz vien to cena nokrita līdz 27 dolāriem, taču jaunais investors izlēma rīkoties pretēji tradicionālajam ieteikumam samierināties ar nelieliem zaudējumiem un uzgaidīja. Pēc kāda laika akcijas jau maksāja 40 dolāru, un V.Bafets steigšus tās pārdeva, nopelnot nedaudz vairāk kā piecus dolārus. Tiesa, vēlāk izrādījās, ka tā bija pārsteidzīga rīcība, jo akciju cena drīz vien uzkāpa līdz 200 dolāriem.
Arī turpmākajā V.Bafeta karjerā šādu kļūdu netrūka, taču krietni vairāk tajā bija pārsteidzoši tālredzīgu lēmumu. Lai gan ar avīžu izvadāšanu viņš jau bija nopelnījis ap pieciem tūkstošiem dolāru, kas atbilst nepilniem 20 tūkstošiem latu mūsdienās, V.Bafets tomēr piekrita vecāku mudinājumam un iestājās universitātē. Pabeidzis ekonomikas bakalaura studijas, viņš mēģināja turpināt mācības Hārvardā, taču tika noraidīts kā "pārāk jauns". Tad V.Bafets devās uz Kolumbijas Universitāti, kur mācīja pazīstamie investori Bens Greiems un Deivids Dods. Un nākotne bija skaidra.
Paļaujas uz tirgu
Tagad Berkshire Hathaway ir viens no pasaulē lielākajiem investīciju uzņēmumiem, kurš pārsvarā gan darbojas apdrošināšanas sfērā, taču tam pieder arī nozīmīga daļa visdažādāko nozaru uzņēmumu akciju — no American Express līdz Coca—Cola un Procter & Gamble. Un V.Bafets joprojām ir uzņēmuma valdes priekšsēdētājs un tiešais vadītājs, kurš pieņem galvenos investīciju lēmumus. Par to viņš saņem "tikai" 100 tūkstošu dolāru gadā (tā ir viena no zemākajām algām ASV lielo uzņēmumu vadītāju vidū) bez ievērojamām papildus piemaksām. Turklāt saskaņā ar 2006.gadā pieņemto lēmumu viņš ik gadu piecus procentus savu Berkshire Hathaway akciju nodod Bila un Melindas Geitsu dibinātajam labdarības fondam. Tomēr V.Bafets nu ir bagātākais cilvēks pasaulē.
Lielākoties tas noticis, pateicoties viņa joprojām nezūdošajai prasmei ieguldīt līdzekļus nenovērtētos uzņēmumos. Tā vietā, lai riskētu, iegādājoties jaunus un daudzsološus uzņēmumus, V.Bafets un Berkshire Hathaway lielāku uzmanību pievērš sevi apliecinājušiem, spēcīgiem tirgus dalībniekiem, kuru akciju cena dažādu iemeslu dēļ ir zem vēlamās, cerot uz tirgus pašlīdzsvarošanos. Tad akcijas vai nu tiek pārdotas, vai arī uzņēmums kļūst par vienu no Berkshire Hathaway stūrakmeņiem. Viņa kritiķi gan atgādina, ka ne visi V.Bafeta lēmumi bijuši veiksmīgi, turklāt konservatīvā pieeja likusi palaist garām iespēju iegādāties daudzus potenciāli izdevīgus darījumus, taču pasaules bagātākā cilvēka tituls ir pietiekami labs bezvārdu arguments pret šādiem iebildumiem.
Ne mazāk nozīmīgs V.Bafeta veiksmes iemesls ir prasmīgā pārvaldnieku izvēle gan Berkshire Hathaway, gan sabiedrības pārņemtajos uzņēmumos. "Lielākai daļai no viņiem ir pietiekami daudz naudas, lai nestrādātu vispār," tradicionālajā vēstulē Berkshire Hathaway akcionāriem pērn rakstīja pats V.Bafets. "Vairums pārdeva savus uzņēmumus par lielām summām un turpina tos vadīt tāpēc, ka vēlas. Viņu vēlmju virsotne ir nevis darba saglabāšana, bet gan uzņēmumu ilgtermiņa sekmes."
Pēc nāves neturpinās
V.Bafeta privātā dzīve lielākoties bijusi žurnālistiem nepieejama. Lielākā vērība tai tika pievērsta pirms pāris gadiem, kad viņš apprecēja Latvijā dzimušo (starp citu, V.Bafeta DNS analīze parādījusi, ka viņa paša saknes iestiepjas Igaunijā) Astrīdu Menksu — savu ilggadējo partneri. Viņas un V.Bafeta attiecības esot atbalstījusi arī viņa nu jau mirusī pirmā sieva Sūzena. "Viņa visus šos gadus ar manu tēvu pavadīja, pareizo iemeslu vadīta," intervijā The New York Times toreiz teica investora meita Sūzija. "Esmu priecīga. Viņa viņu mīl un rūpējas par viņu. Pat ja Vorenam nebūtu ne centa, viņi būtu kopā." Pāris joprojām mitinās 1958.gadā V.Bafeta dzimtajā Omahas pilsētā iegādātajā mājā.
Pēdējos gados vairāk par savu privāto dzīvi un darījumiem V.Bofets avīžu slejās gan parādījies plašo labdarības akciju dēļ. 2006.gada jūnijā viņš Bila un Melindas Geitsu fondam novēlēja aptuveni 10 miljonu Berkshire Hathaway akciju, kuru kopējā vērtība tolaik bija 30,7 miljardi ASV dolāru, kļūstot par pasaules vēsturē lielāko ziedojumu labdarībai. Vēlāk viņš paziņoja par plāniem arī pārējās sev piederošās akcijas nodot dažādiem fondiem, izpelnoties nievājošu otra pasaules bagātākā cilvēka — Meksikas telekomunikāciju magnāta Huana Karlosa Slima — salīdzinājumu ar Ziemassvētku vecīti, kurš vienkārši dāļā dāvanas tā vietā, lai rūpētos par trūcīgo dzīves apstākļu uzlabošanu.
Lai gan V.Bafetam nu jau ir 77 gadi, viņš joprojām aktīvi un veiksmīgi darbojas Berkshire Hathaway valdē. Tomēr gadi acīmredzot nogurdinājuši arī viņu — pērn V.Bafets sev raksturīgi ironiskajā manierē paziņoja, ka meklē pēcteci: "Negribīgi esmu atteicies no vēlmes pārvaldīt savu investīciju portfeli arī pēc nāves.