"Ja darbaspēka deficīts Vācijā turpināsies, mēs izskatīsim ierobežojumu atcelšanu austrumeiropiešu strādājošajiem pirms 2009.gada," Vācijas Darba ministrijas augsta ranga amatpersonas teikto citē avīze "Hanoversche Allgemeine Zeitung".
Pēc laikrakstā sniegtās informācijas, Vācijas valdība debates par ierobežojumu atcelšanu vai mīkstināšanu sākšot augusta beigās. Pagaidām valdības koalīcijas partneriem kristīgajiem demokrātiem un sociāldemokrātiem nav izdevies rast kopēju nostāju par austrumeiropiešu brīvu piekļuvi Vācijas darba tirgum.
No vecajām ES valstīm Vācija un Austrija līdz šim bijušas visnegatīvāk noskaņotas pret viesstrādniekiem no jaunajām bloka zemēm Austrumeiropā. Pērn Berlīne un Vīne izmantoja iespēju pagarināt ierobežojumus Austrumeiropas strādājošajiem vēl uz trim gadiem - līdz 2009.gadam, turklāt tās paziņoja, ka, visticamāk, saglabās ierobežojumus līdz pat 2011.gadam, kad tie ir obligāti jāatceļ visām ES valstīm.
Tomēr pēdējā laikā Vācijas ekonomikā sākusies spraiga izaugsme, palielinot pieprasījumu pēc darbaspēka.
Statistikas dati liecina, ka pašlaik bezdarba līmenis Vācijā ir krities līdz 8,8%, kas ir 14 gados zemākais līmenis. Vienlaikus pašlaik Vācijas darba tirgū ir aptuveni miljons brīvu darba vietu, uz kurām darba devēji nevar atrast piemērotus pretendentus kvalificētu darba meklētāju deficīta dēļ.
Eksperti brīdinājuši, ka Vāciju, kur ir ļoti zems dzimstības līmenis un turpinās sabiedrības novecošanās tendences, darbaspēka trūkuma dēļ ilgtermiņā var piemeklēt negatīva virzība tautsaimniecības attīstībā.
Pašlaik savus darba tirgus darba meklētājiem no ES jaunajām valstīm atvērušas Somija, Portugāle, Spānija, Itālija, Grieķija un Zviedrija. Savukārt Lielbritānija un Īrija, kas piedzīvojušas milzīgu viesstrādnieku pieplūdumu, atverot savus tirgus valstīm, kas iestājās ES paplašināšanas pirmajā vilnī 2004.gadā, tagad ir noteikušas zināmus ierobežojumus strādājošajiem no Bulgārijas un Rumānijas, kuras blokā iestājās šā gada sākumā.