Dombrovskis gan atzina, ka tas diez vai attieksies uz AS Latvijas Krājbanka maksātnespējas administratora potenciālo atlīdzību, jo šādas izmaiņas ir grūti attiecināt ar atpakaļejošu spēku.
Premjers arī norādīja, ka ar nacionālo apvienību Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK visas domstarpības saistībā ar bankas administratoru ir konstruktīvi izrunātas.
Kā ziņots, koalīcijas padomē bija vērsusies Saeimas neatkarīgo deputātu grupa, rosinot ievērojami samazināt Krājbankas maksātnespējas administratora potenciālo atlīdzību.
Neatkarīgo deputātu grupas piedāvājums paredzēja Kredītiestāžu likumā paplašināt procentuālo maksātnespējas administratora atlīdzības gradāciju: atgūstot naudu apjomā no 100 000 līdz vienam miljonam latu, atlīdzībai jāsasniedz 5% no atgūtās naudas, apjomā no viena miljona līdz 10 miljoniem latu - 1%, atgūstot naudu apjomā no 10 miljoniem līdz 100 miljoniem latu - 0,5%, bet atgūtai naudai virs 100 miljoniem latu atlīdzībai jāsasniedz 0,25% no atgūtās naudas.
Kā ziņots, arī Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (Saskaņas Centrs) ir pievērsies šim jautājumam un vērsīsies Saeimā un Ministru kabinetā ar aicinājumu veikt grozījumus Kredītiestāžu likuma 166.pantā, kas pašreizējā redakcijā paredz, ka maksātnespējas administratora un viņa palīgu atalgojums ir proporcionāls atgūtajiem līdzekļiem, informē Rīgas domē.
LETA jau ziņoja, ka Rīgas apgabaltiesa pēc FKTK lūguma par Krājbankas maksātnespējas administratoru apstiprinājusi zvērinātu revidentu komercsabiedrību SIA KPMG Baltic.
Krājbankas maksātnespējas lietu tiesa plānojusi skatīt piektdien, 23.decembrī, plkst. 10:00.
KPMG Baltic rakstveidā ir pilnvarojusi Jāni Ozoliņu veikt AS Latvijas Krājbanka administratora pienākumus.