Tomēr viņa norādīja, ka apstākļi var strauji mainīties un perspektīvā Latvijai vairāk būtu jāorientējas uz eksporta nozaru attīstību ar augstāku pievienoto vērtību.
2004. un 2005.gadā uzreiz pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) Latvijas eksports strauji auga, sasniedzot ap 30% kāpumu un pārsniedzot importa pieauguma tempus.
Līdzās dalībai ES 2005.gadā eksporta pieaugumu vēl papildus sekmēja eksportētājiem izdevīgā lata kursa piesaiste eiro 2004.gada beigās, un šajos divos gados Latvijas eksports bija viens no straujāk augošajiem ES. Tomēr jau nākamajā gadā ārējās tirdzniecības situācija jūtami pasliktinājās - eksporta pieaugums samazinājās līdz aptuveni 15%, kamēr importa pieaugums bija divas reizes straujāks, uzsvēra eksperte.
Šogad eksporta ziņā atkal ir vērojams uzlabojums - tā pieauguma tempi kļuvuši straujāki, desmit mēnešos veidojot aptuveni 22%, kas Latvijas eksportu jau atkal ierindo starp straujāk augošajiem ES. Arī Baltijas valstu kontekstā Latvija šogad izskatās visai labi, jo kaimiņvalstīm eksports šogad aug daudz lēnāk - Lietuvā apmēram par 10%, bet Igaunijā - par 3%.
Neraugoties uz to, Latvijas eksporta apjomi joprojām ir būtiski mazāki nekā Lietuvā un Igaunijā, skaidroja Vēja.
Šogad pēdējos mēnešos arī skaidrāk iezīmējusies pozitīvā tendence, ka Latvijas eksporta pieaugums atkal apsteidz importa pieaugumu, piemēram, oktobrī eksports palielinājās par 23,4%, bet imports auga tikai par 12,1%. Līdzīga situācija bija arī divos iepriekšējos mēnešos, tomēr gadā kopumā importa pieaugums ir bijis vēl straujāks, sasniedzot apmēram 26%.
Eksporta pieaugumu šogad lielā mērā veicināja Latvijas galveno eksporta preču cenu, tostarp koksnes, metālu, pārtikas preču, kāpums, kas deva iespēju palielināt eksporta vērtību, ja arī fiziskajos apjomos pieaugums nav bijis tik nozīmīgs.
Savukārt importa pieauguma krišanās pēdējos mēnešos saistīta ar Latvijas ekonomikas, pirmkārt, uz vietējo pieprasījumu balstīto nozaru - mazumtirdzniecības, nekustamā īpašuma, būvniecības - attīstības palēnināšanos.
Koksnes un tās izstrādājumu eksports, kas veido apmēram piekto daļu Latvijas kopējā eksporta, šogad desmit mēnešos audzis aptuveni par 25%, metālu un metālu izstrādājumu eksports palielinājies vairāk nekā par 20%.
Eksperte pozitīvi vērtē straujo elektrisko mašīnu un iekārtu, kā arī sauszemes transporta līdzekļu eksporta pieaugumu. No būtiskākajām Latvijas eksporta preču grupām kritumu šogad piedzīvojušas vienīgi tekstilpreces, kam grūti konkurēt ar Ķīnā ražoto lētāko produkciju.