Mārtiņš Kazāks,
Neloloju cerības, ka pēc gada pusotra visas eirozonas valstis aizvien vēl būs šajā klubā. Manuprāt, tur paliks līdzīgi domājošie, kam rūp ilgtermiņa finanšu stabilitāte un konkurētspējas stiprināšana.
Problēmas eirozonā ir tik dziļas, jo tās ir pamatīgi ielaistas. Ja tiktu samazināts Vācijas kredītreitings, nekāda traģēdija nenotiktu, jo procentu likmes Vācijai ir ļoti zemas un neliels to pieaugums lielu skādi nenodarītu.
Naudai vienmēr ir un būs vajadzīgs stabils, atdeves ziņā prognozējams novietojums, un Vācija to noteikti spēs piedāvāt arī nākotnē.
Latvijas eksports kritumu var piedzīvot tad, ja ES spēcīgajās valstīs iestāsies ilgtermiņa recesija.Pašlaik ir pārāk daudz nezināmo, lai varētu prognozēt tālāko notikumu attīstību, taču ir skaidri redzams, ka būs nepieciešama parādu norakstīšana lielākā apjomā, nekā tas bija izskanējis līdz šim. Piemēram, situāciju Grieķijā var salīdzināt ar nodzītu zirgu, kurš velk vezumu - daži maisi no tā izņemti, bet kleperis jau to nejūt un kļūst tikai vārgāks.
Uldis Rutkaste,
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks:
Jāņem vērā, ka Vācijas reitings nav samazināts, ir mainīta šī reitinga attīstības prognoze no stabilas uz negatīvu - tas iepriekš ir noticis arī citām lielām ekonomikām. Pašlaik šim notikumam nav paredzama ietekme uz Latvijas eksportu un arī uz mūsu valsts tautsaimniecību kopumā.
Vācija ir pietiekami stabila tautsaimniecība, un pašlaik labi redzams, ka reitinga prognozes maiņa nav ietekmējusi investoru apetīti pirkt Vācijas emitētās parādzīmes par zemām likmēm.
Vienlaikus jānorāda, ka reitinga prognozes maiņa signalizē - arī pasaules ekonomikas lielvalstu jeb «motoru» iespējas audzēt savu parādu nav neierobežotas.