FKTK ļauj nojaust «trešo iemeslu» bankas pārņemšanai

Man gan vairāk izskatās pēc iepriekš smalki izplānota scenārija... Ielika līgumā nosacījumu, zinot ka abi K nespēs izpildīt, un tad paņēma pie žaunām, pasakot - neatdosiet visas akcijas, aizlaidīsism pa burbuli un vēl nekustamos īpašumus, kuri kā ķīla, paķersim... Slakteris TV pateica - saruna bija ultimāta formā! Varu saderēt, pēc gada, netieši ar Mākoņtēvu saistīts uzņēmums kļūs par bankas īpašnieku..., jo kuram gan nebūs kārdinājums izmantot situāciju un pagrābt banku, ar aktīviem par 3 miljrd. ls, par svietsmaizi, jo īpaši atriebjoties abiem K par lecīgumu un nepakļaušanos... TP māk uzmest!!!

Zēni,zupā tārpi!(Un Daugava tik jauki šalko.....)

" Krievijā tos bļāvējus, vismaz, prot savākt", tagad, vismaz skaidrs, no kurienes j;ūsu ar "skaidrā "vējš pūš un no kurienes tādi "zinošie".

Valsts aŗējo parādu jauc kopā ar privāto ārējo parādu u.t.t. ------------------------------- Tiešām, varētu jau nestresoties par privāto (personu un uzņēmumu) ārējo parādu, BET ,aizņemoties grandiozas summas no SVF, šitā mafiozā valdošā kliķe palielina TIEŠI VALSTS parādu, kuru turpmāk daudzus gadus raudot nāksies maksāt no budžeta - tātad no nodokļu maksātāju kabatām!

LR valdības un LB nostāja bija NEKAVĒJOTIES pārņemt "Parex"banku pilnībā, bet sarunu gaitā pēc mutiskas (konfidenciālas) norunas, ņemot vērā visu klātesošo draugu un biznesa partneru intereses, tika dots ~ 2 nedēļu termiņš atlikušo kontu slēgšanai. Lūk arī rezultāts ! Nozagt valstij pārtikas rūpniecību un pārdot par 28 milj. $, vai to var salīdzināt ar iespēju par valsts naudu iegūt 1,5 miljardu $ vērtu banku ? Lūk, īstais R.Karnītes minētais "mērķis"1

Valst ieliktajam depozītam pretīm ir segums ar bankas izsniegtajiem kredītiem, vērtspapīriem utt. ======================== Nu pašam smiekli nenāk? Kad un kādu daļu no šiem kredītiem banka (valsts) varēs atgūt? Mani gan māc aizdomas, ka līdz tam laikam gan banka, gan valsts jau būs bankrotējusi - vēl jo vairāk tādēļ, ka arī ar tiem ieķīlātajiem vērtspapīriem ir vēl lielāka ziepe - liela daļa no tiem ir krievu "vērtspapīri", daudzi no kuriem pāris mēnešus atpakaļ zaudēja līdz pat 90% (!!) no to vērtības.

problēma ir ta ka ka tur stāv ari valsts līdzekļi - ne tikai pašval'dibu nauda , bet arī kohēzijas un citu fondu līdzekļi uz depozītiem, tagat sanāk ka tā nauda ir atdota iedz;īvotājiem, bet ko valdība teiks ES ka fondu vairs nav.

nu valdība tik un ta ir izdarījusi labu darbu tagat naudu vismaz ir iznemusi ari parastie cilveki, ne tikai akcionari, reali kargins ja pat iznema tagat zaude vairak, gan jau kadam to banku notirgos pa tiem 3oo miljoniem un 2 ls, ko ieguldija

Atkārtojums. Feifera kungs teica , ka šiem vīriem var uzticēties.:(

Kāpēc tiek cenzēti un izmesti visi komentāri, kur ir minēts kaut kas par iespējamo augstas likviditātes aktīvu cedēšanu vajadzīgajām personām, Latvijas valstij, kā garantiju, atstājot tikai bezcerīgos nekustamā īpašuma kredītus un iznīkstošo ražotāju kredītus??? Vai tiešām analītiķi ir pierakušies tik tuvu lietas saknei?

tās zvirbuļēna gaudas un ģenerālprokurora piesaukšana vietā un nevietā ir kā kaķa lāsti kas uz debesīm nekāpj!

Par komunikāciju ar sabiedrību 100% taisnība - vajadzētu vienkāršos principos (kaut vai ar komiksu palīdzību) izskaidrot vienā lappusē kas notiek. Kas ir saistības (ar piemēriem no rēlās dzīves), kā tās tiek izveidotas un kā izbeigtas. Kam ies aizņēmums (cik valsts pārvaldes tekošajiem izdevumiem, cik ekonomikas attīstībai un kurām nozarēm un kādā veidā)? Un uz ko mēs varam taupīt un uz ko nekādā gadījumā.

Varu pilnīgi piekrist. Bet valdības pienākums tomēr ir tiem, kuri neko nesaprot, uz pirkstiem vismaz censties parādīt lietas būtību. Savādāk bļaušana jau kļūst par stilu. Varam smieties par Krieviju, bet tur tomēr valsts bļāvējus māk nedaudz "savākt"

Es jau rakstīju iepriekš - nav jēgas komentēt. Šeit cilvēki grib lasīt citus paziņojumus. Pārkreditēšana, valsts parādzīmes un pat tik elementāts fakts kā tehniski tiks iegūts SVF finansējums (pret kādiem saistību dokumentiem) šeit nevienam neinteresē. Valsts aŗējo parādu jauc kopā ar privāto ārējo parādu u.t.t. Latvieši principiāli profesionālo zināšanu trūkumu kompensē ar bļaušanu.

Valst ieliktajam depozītam pretīm ir segums ar bankas izsniegtajiem kredītiem, vērtspapīriem utt. Valsts vienkārši pārkreditēja (aizvietoja) to naudu, kuru panikas cēlāji ņēma un ņem laukā, Dažās nedēļās bankai nav iespējams piedzīt lielu daļu izsniegto kredītu kā arī pārdot vērtspapīrus dēļ globālās finanšu krīzes, lai apmierinātu neadekvāto (emocionālo) vēlmi izņemt naudu.