Tomēr Finanšu ministrija jau iepriekš norādīja, ka 2012.gada budžeta grozījumos apstiprinātie papildu izdevumi radīs ietekmi uz fiskālajiem rādītājiem gada pēdējos mēnešos. Jāatzīmē, ka joprojām pastāv nenoteiktība ekonomikas ārējās vides attīstībā un šā gada otrajā pusgadā tiek prognozēta ekonomikas attīstības palēnināšanās, kā rezultātā ieņēmumu pieauguma temps arī samazināsies.
Operatīvie dati par valsts konsolidētā budžeta izpildi šā gada pirmajos septiņos mēnešos atspoguļo fiskālās situācijas uzlabošanos, valsts konsolidētajā budžetā izveidojās pārpalikums 123,9 miljoni latu apmērā, ko noteica pārpalikums valsts pamatbudžetā 177,3 miljonu latu un deficīts valsts speciālajā budžetā 53,4 miljonu latu apmērā.
Salīdzinot ar šā gada pirmo sešu mēnešu izpildi, pārpalikums valsts pamatbudžetā janvārī-jūlijā pieauga vairāk nekā trīs reizes, tas ir, par 128,3 miljoniem latu, savukārt, deficīts valsts speciālajā budžetā nedaudz samazinājās - par 4,7 miljoniem latu.
Šā gada jūlijā, ievērojami palielinot ieņēmumus no ārvalstu finanšu palīdzības, tika saņemti Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Kohēzijas fonda un Eiropas Sociālā fonda maksājumi par kopējo summu 65,8 miljoni latu, tai skaitā iepriekš aizturētie maksājumi 45,5 miljonu latu apmērā, līdz ar to saņemot visus aizturētos maksājumus pilnā apmērā. Turklāt situāciju valsts pamatbudžetā būtiski uzlaboja šā gada jūlijā saņemtie ieņēmumi no dividendēm, palielinot valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumus.
Šā gada janvārī-jūlijā valsts pamatbudžeta ieņēmumus veidoja 1 884,6 miljoni latu un no tiem 65% bija nodokļu ieņēmumi. Valsts pamatbudžeta nodokļu ieņēmumi bija 1 227,4 miljoni latu, kas ir par 18% vairāk nekā 2011.gada atbilstošajā periodā.
Analizējot šā gada pirmo septiņu mēnešu nodokļu ieņēmumu izpildi valsts pamatbudžetā, jāsecina, ka visu nodokļu ieņēmumu apjoms bija lielāks salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, tai skaitā pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi pieauga par 20,2%, uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi - par 33,8% un akcīzes nodokļa ieņēmumi - par 6,2%.
Vienlaikus jāatzīmē, ka gan kopējo, gan lielāko nodokļu ieņēmumu pieauguma temps kopš šā gada februāra ir samazinājies. Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu izpildi labvēlīgi ietekmēja mazumtirdzniecības apjoma kāpums, kas šā gada pirmajos sešos mēnešos, salīdzinot ar atbilstošo periodu pērn, ir pieaudzis par 10,3%. Turklāt ar šā gada 1.jūliju ir stājušās spēkā izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa standartlikmes apmērā (no 22% uz 21%), tādēļ šā gada otrajā pusē tiek prognozēts mērenāks šī nodokļa ieņēmumu pieauguma temps. Savukārt uzņēmumu ienākuma nodokļa labāki ieņēmumi šā gada pirmajos septiņos mēnešos, salīdzinot ar 2011.gada atbilstošo periodu, skaidrojami ar labākiem uzņēmumu finanšu rezultātiem iepriekšējā gadā.
Valsts pamatbudžeta izdevumi šā gada pirmajos septiņos mēnešos veidoja 1 707,3 miljonus latu un kopumā tie bija 2011.gada atbilstošā perioda līmenī. Atsevišķu izdevumu pozīciju analīze norāda, ka izdevumi pieauga kārtējiem maksājumiem ES budžetā un starptautiskajai sadarbībai (par 11,7 miljoniem latu jeb 15,6%), subsīdijām un dotācijām (par 15,8 miljoniem latu jeb 3,2%), bet samazinājās veikto uzturēšanas izdevumu transfertu apjoms uz pašvaldību un citiem budžetiem (par 32,4 miljoniem latu jeb 10,2%). Jāatzīmē, ka pašreiz vērojamās izmaiņas minētajās izdevumu pozīcijās atbilst šajā gadā plānotajām attīstības tendencēm.
Šā gada janvārī-jūlijā valsts speciālā budžeta deficīts salīdzinājumā ar 2011.gada atbilstošo periodu samazinājās par 43,4 miljoniem latu. Valsts speciālā budžeta ieņēmumu un izdevumu attīstība saglabājas līdzīga šā gada iepriekšējos mēnešos novērotajām tendencēm, kad ieņēmumu pieaugums bija ievērojami lielāks par izdevumu pieaugumu, salīdzinot ar 2011.gada atbilstošo periodu.
Straujāks valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu pieaugums, kas pamatā arī veido valsts speciālā budžeta ieņēmumus, ir skaidrojams ar darba samaksas palielināšanos un darba ņēmēju skaita pieaugumu.