Laika ziņas
Šodien
Migla
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Jerošenko: Valstij jāveido sociālās kampaņas pret MMM-2011

Valstij ir jāaizsargā tās sabiedrības intereses un jāpārtrauc finanšu mahinācijas, ko Latvijā un citviet īsteno biedrība MMM-2011, kuras darbībās jaušamas finanšu piramīdai raksturīgas krāpnieciskas pazīmes, pārliecināts korporatīvo finanšu kompānijas Laika Stars valdes priekšsēdētājs Vadims Jerošenko. Viņaprāt nepieņemams ir publiski paustais uzskats, ka katram cilvēkam pašam ir kritiski jāizvērtē finanšu iestāžu darbība.

„Interneta resursi un aktivitātes sociālajos tīklos norāda, ka MMM atbalstītāju un ieguldītāju skaits Latvijā ir ievērojams, neņemot vērā plašsaziņas līdzekļos izskanējušos brīdinājumus par piramīdas krāpnieciskām pazīmēm. Jāuzsver, ka lielākoties šādu krāpniecisku shēmu upuri ir sociāli vismazāk aizsargātās grupas, piemēram, pensionāri un cilvēki ar zemu izglītības līmeni, kuri ir ne tikai vieglāk ietekmējami, bet arī nevar objektīvi izvērtēt finanšu piramīdas draudus,” skaidro V. Jerošenko.

„Šī iemesla dēļ nepieņemams ir, piemēram, Finanšu ministra A.Vilka viedoklis, ka ikvienam iedzīvotājam ir kritiski jāizvērtē finanšu iestāžu un akcionāru uzvedība, ka nepieciešams sekot līdzi šo iestāžu darbībai. Tāpat nevaru piekrist FKTK vadītāja K. Zakuļa izteikumam par to, ka piedalīšanās šāda veida krāpnieciskā rakstura finanšu shēmās ir katra iedzīvotāja brīva izvēle. Savukārt atbildīgās instances aizbildinās ar savu kompetenču nepietiekamību un arī ar nepilnīgu likumdošanu.”

Ņemot vērā sabiedrības uzticības trūkumu valstij un vēlmi uzlabot savus dzīves apstākļus esošajā ekonomiskajā situācijā, kopā ar iedzīvotāju nepietiekamām zināšanām finansēs, ekonomikā un vienkārši informācijas trūkumu, V. Jerošenko prognozē, ka ieguldītāju skaits finanšu piramīdās varētu palielināties. Savukārt jebkura finanšu piramīda jau sākotnēji ir nolemta izjukšanai. Tas esot tikai laika jautājums, kad Latvijas iedzīvotāji cietīs finansiālus zaudējumus.

„Ir vairākas lietas, ko valsts šajā situācijā var darīt. Pirmkārt, steidzami būtu jāizveido sociālās reklāmas kampaņa, kas paskaidrotu finanšu piramīdu darbības principus un sekas iedzīvotājiem. Uzskatu, ka šo preventīvo pasākumu ietvaros būtu lietderīgi vienoties arī par kopīgu darbu ar kaimiņvalstīm, jo piramīdas izplatīšanās ir strauja, un skar ne tikai Latviju,” uzsver V. Jerošenko.

„Otrkārt, nekavējoties jāpārskata esošā likumdošana un jāizstrādā labojumi, kas nepieļautu šādiem maldinošiem finanšu veidojumiem oficiāli piereģistrēties kā biedrībām, SIA vai citas veida sabiedrībām. Oficiālus dokumentus par reģistrāciju MMM pārstāvji var izmantot kā papildus argumentu, piesaistot ieguldītājus, pierādot, ka šī shēma ir valsts akceptēta, tādējādi tiek grauts arī valsts tēls un iedzīvotāju uzticība tai. Tāpat nepieciešami Krimināllikuma grozījumi, izveidojot konkrētu likuma pantu, kas aizliegtu finanšu piramīdu veidošanu mūsu valstī. Turklāt krīzes situācijā nepieciešama operatīva un asa valsts rīcība pret visām personām, kas tieši vai netieši var būt saistītas ar šo piramīdu, tādējādi apstādinot vai vismaz apturot krāpnieciskās darbības.”

V. Jerošenko atzinīgi novērtē Patērētāju tiesību aizsardzības centra atzinumu, ka MMM-2011 reklāmu izplatīšana kvalificējama kā negodīga un maldinoša komercprakse, un pilsētas būvvalde nepieļāva turpmāku reklāmu izvietošanu, kā rezultātā tika ierosinātas administratīvās lietas pret reklāmas aģentūrām. Tomēr, neņemot vērā vizuālās reklāmas aizliegumu, sociālajos tīklos joprojām notiek aktīva reklāmas kampaņa, aicinot ieguldīt MMM piramīdā. Tāpat būtiska cilvēku vervēšanai esot tiešā komunikācija.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Sociālajos tīklos jāuzmanās

Latvijā arvien vairāk dzirdam par krāpnieku nodarītajiem zaudējumiem. Šāgada pirmajā pusē tie pārsniedza desmit miljonus eiro.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses