Apstākļos, kad samazinās bezdarbnieku skaits, bet aug vakanču skaits, pretendentu skaits uz vienu vakanci sarūk. Līdz ar to sarunās par darba samaksas lielumu un citiem labumiem, kārtis viennozīmīgi ir darba ņēmēja rokās. Tas ir arī viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc redzam diezgan strauju vidējās algas pieaugumu. Protams, situācija katrā konkrētajā nozarē un darba specifikā var atšķirties no aprakstītā vidējā.
Bezdarbnieku skaitam samazinoties par 15,3 tūkstošiem salīdzinājumā ar situāciju gadu iepriekš, bezdarba līmenis trešajā ceturksnī noslīdēja līdz 7%. Tas ir zemākais līmenis pēdējo nedaudz vairāk nekā 10 gadu laikā. Tai pat laikā nodarbināto skaits pieauga par 17,2 tūkstošiem, un nodarbinātība mērāma ar plus zīmi jau piekto ceturksni pēc kārtas, kas ir ļoti labi, ņemot vērā nelabvēlīgās demogrāfiskās tendences. Neskatoties uz iedzīvotāju skaita kritumu, darba ņēmējam labvēlīgais darba tirgus jau gadu no vietas veicina ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita (tādi, kas strādā un/vai aktīvi meklē darbu) kāpumu. Trešajā ceturksnī 70,1% no visiem iedzīvotājiem 15-74 gadu vecumā bija ekonomiski aktīvi, kas ir atkal jauns rekords, kurš pēdējā laikā bieži tiek pārsists. Te gan jāsaprot, ka šis rādītājs vairs ilgstoši augt nevarēs. Tam uzšauties vēl nedaudz augstāk, var galvenokārt palīdzēt jauniešu un pirmspensijas vecuma iedzīvotāju grupu lielāka aktivizēšana.
Tomēr kopumā darbaspēka rezerves izsīkst. Bezdarba līmeni samazināt kļūs arvien grūtāk. 43,1% no visiem bezdarbniekiem ir darba meklējumos jau vismaz gadu, kas liecina par to, ka viņu prasmes neatbilst tam, kas nepieciešams darba devējam, vai arī viņiem trūkst motivācijas strādāt. Bezdarba līmenis turpinās samazināties, bet tas notiks daudz lēnāk, jo darba tirgus tuvojas savai iespēju robežai. Tas nozīmē, ka darbaspēka trūkums aizvien būs aktuāls, gluži tāpat kā atalgojuma pieaugums. Darba tirgu atdzesēt, visticamāk, var vien būtiska ekonomikas sabremzēšanās, kas tuvākajā laikā nav gaidāma.
Gača