Kas īsti ir bezdarbnieka pabalsts?

No šī gada Latvijā mainīts bezdarbnieka pabalsta saņemšanas ilgums un arī izmaksājamā bezdarbnieka pabalsta apmērs pa mēnešiem. Vēl pērn piešķirto pabalstu izmaksāja deviņus mēnešus, bet patlaban to izmaksā astoņus mēnešus, turklāt nedaudz samazināts arī pabalsta apmērs (iepriekš deviņu mēnešu periodā vidējais maksājums bija 75%, pašlaik astoņu mēnešu griezumā vidējais maksājums ir 67,5% no aprēķinātā pabalsta). Kā pamatojumu izmaiņām min vēlmi mudināt bezdarbniekus ātrāk atrast darbu. Aprēķināts, ka pašlaik gadā bezdarbnieka pabalstos tiek izmaksāti ap 130 miljoniem eiro, bet ar jaunajām izmaiņām varot sanākt ietaupīt gandrīz desmito daļu no šīs summas jeb 12 miljonus eiro, kurus tad varēs novirzīt citām prioritātēm sociālajā nodrošinājumā. 

Lai arī nav iespējams argumentēt pret izmaksu samazinājuma pozitīvo noti (vairāk naudas citiem pabalstiem, pensijām u. c.), jāsecina, ka nekādas papildu izmaiņas sistēmā nav veiktas un būtībā viss, kas noticis, ir par 10% samazināts potenciālais finansējums bezdarbniekiem. 
 

Sistēmā, kas klibo

Par bezdarbnieku Latvijā var kļūt ikviens, kas ir valsts noteiktajā darbspējīgā vecumā, un tas ir no 15 līdz 74 gadu vecumam, nemācās klātienē augstskolā, profesionālajā vai vispārējās vidējās izglītības iestādē, kā arī nestrādā, bet ir gatavs strādāt. Pēc CSP datiem, 2019. gada beigās Latvijā bija 57 808 bezdarbnieki. Sanāk aptuveni divtik daudz, cik iedzīvotāju Valmierā. Taču bezdarbnieka pabalsta saņēmēju bija teju uz pusi mazāk – 32 472. Tātad aptuveni 25 tūkstoši cilvēku bija bezdarbnieki, bet pabalstu nesaņēma. No šiem 25 tūkstošiem puse jeb 12 tūkstoši bija ilglaicīgie bezdarbnieki jeb personas, kam bezdarbnieka statuss ir jau vairāk nekā gadu. 

Pašlaik lielākā motivācija iegūt bezdarbnieka statusu ir tieši pabalsts, jo, lai arī Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) piedāvā apmeklēt dažādus kursus, uz vairākiem kursiem nereti jāgaida rindā pat vairāki mēneši. Savukārt bez rindas pieejamie kursi bieži ir visai specifiski vai darba tirgum neatbilstoši, un tas arī ir iemesls, kāpēc uz tiem cilvēki aktīvi nepiesakās. Tāpat bieži dzirdēts, ka bezdarbniekiem rīkotie kursi ir visai formāli arī tādēļ, ka šo kursu pasniedzējiem jāspēj līdzsvarot dažāda vecuma, izglītības un priekšzināšanu līmeņa kursantu spējas. Tas, kā arī fakts, ka šo kursu nepabeigšanas gadījumā maksa par tiem jāatmaksā, noved pie daudz mazāk intensīvas mācīšanas un mācīšanās, jo pasniedzēji "laiž cauri" teju visus, kas kursus apmeklē.  (Tā gan arī ir raksturīga parādība visai Latvijas izglītības sistēmai – nav izdevīgi nevienu atskaitīt, jo tad nesaņem finansējumu.)