Dati par ekonomikas pieaugumu nozaru skatījumā vēl nav pieejami .Tomēr jau tagad ir skaidrs, ka situācija nemainās – joprojām vislielāko devumu IKP pieaugumā nodrošina pakalpojumu sektori, kas balstās uz iekšējo pieprasījumu, kamēr rūpniecības pieauguma rādītāji liek uztraukties. Šī gada otrajā ceturksnī apstrādes rūpniecības apjomi nav mainījušies, salīdzinot ar situāciju pirms gada, tie ir pat mazliet samazinājušies. Tajā pašā laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums palielinājies vairāk nekā par 20%. Protams, šie dati nav gluži salīdzināmi, tomēr ļoti labi demonstrē nesabalansētību ekonomikā. Un secinājums te ir nepārprotams: mēs nevaram ilgstoši attīstoties pērkot un pārdodot. Ir jāattīsta ražošana un jāveicina eksports, tikai tādā gadījumā ekonomika var stabili attīstīties ilgtermiņā.
Tiesa, šogad eksporta rādītāji ir uzlabojušies. To nodrošināja galveno Latvijas eksporta preču – koka un koka izstrādājumu – eksporta apjomu pieaugumi. Tomēr mēs nevaram paļauties uz divu vai triju nozaru eksportu, - eksportēto preču piedāvājums jādažādo, liekot akcentu uz precēm ar lielāku pievienoto vērtību.
Pagaidām statistika neliecina par IKP izaugsmes tempu palēnināšanos. Tomēr sagaidāms, ka jau drīz IKP izaugsmi ierobežos energoresursu sadārdzinājums un pārējo izmaksu pieaugums kā arī darbaspēka trūkums . Turklāt tuvākā gada laikā aktivitātes samazinājums nekustāmā īpašuma tirgū un banku konservatīvāka kredītpolitika sekmēs iekšējā pieprasījuma samazinājumu, kā rezultātā ekonomikas attīstības nesabalansētība mazināsies.
Šogad IKP pieaugums varētu sasniegt 9.5-10.0%. Jāatzīmē, ka novērtēt reālo IKP pieaugumu gandrīz nav iespējams, jo ekonomikā turpinās aktīvs slepenās ekonomikas legalizācijas process. Tāpēc pat situācijā, kad reāli notiktu ekonomiskās izaugsmes tempu samazinājums, statistika to varētu arī neuzrādīt.
Olga Ertuganova
Galvenā analītiķe
Investīciju pārvalde
Latvijas Krājbanka
Tel: +371 7092862
Faks: +371 7092850
e-pasts [email protected]