papildināta - Krūmane: atbildība un riski ir jādala solidāri bankām un kredītņēmējiem

Ir pienācis īstais brīdis ļoti skaidri skandināvu bankām "piestādīt rēķinu" par bezatbildīgo darbu, ko tās veikušas pēdējo gadu laikā, pirmdien no rīta intervijā LNT raidījumā 900 sekundes teica satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP/LC). Viņš rosināšot izmaiņas likumos, kas liegs bankām nākamo trīs gadu laikā izlikt no mājokļiem cilvēkus, kas ņēmuši kredītus. Ministram esot padomā arī priekšlikumi par atbalstu uzņēmumiem, kas ņēmuši kredītus.

Pirmdien vakarā Latvijas Pirmā partijas/"Latvijas ceļa" (LPP/LC) valde nolēmusi veidot darba grupu, kas izstrādās priekšlikumus nepieciešamajām izmaiņām likumos, atsaucoties uz partijas Saeimas frakcijas vadītāja un valdes locekļa Andra Bērziņa teikto, vēsta BNS.

Lūgta komentēt politiķa izteikumus, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja Irēna Krūmane pauž viedokli, ka šāds piedāvājums ir savlaicīgs un vajadzīgs, lai meklētu optimālo risinājumu, kā palīdzēti cilvēkiem, kas ir nonākuši grūtībās krīzes apstākļos hipotekāro kredītu maksājumu dēļ. Viņa norāda, ka jau tagad bankas strādā ar katru klientu individuāli un meklē risinājumus. Taču iespējamie risinājumi šajā jautājumā, pēc viņas domām, noteikti ir jāsamēro ar otras nozīmīgas banku klientu daļas interesēm, proti, noguldītājiem, kas ir ieinteresēti bankas finanšu stabilitātē.

"Atbildība un riski ir jādala solidāri: gan bankām - kredītu devējām, gan klientiem - kredītu ņēmējiem," uzskata I.Krūmane.

FKTK informēja, ka Latvijas komercbankām nosūtīta vēstule, norādot: pēdējā laikā saņemtas Latvijas banku klientu sūdzības, kas saistītas ar banku kreditēšanas pakalpojumu pārtraukšanu, ierobežošanu vai nosacījumu maiņu tādā apmērā, kas apdraud uzņēmumu darbību vai būtiski pasliktina privātpersonu maksātspēju.

Liela daļa no šīm sūdzībām attiecas uz banku neelastīgu pieeju noslēgtajiem kredītlīgumiem, kuros, iestājoties noteiktiem apstākļiem, tiek pieļautas vairākas bankas rīcības iespējas, taču bankas izvēlas klientam visneizdevīgāko risinājumu, secina komisija. Ņemot vērā minēto un lai veicinātu klientu uzticību banku sektoram kopumā, kā arī radītu iespēju klientiem saņemt pilnīgu un skaidru informāciju par banku pieeju kreditēšanas jautājumiem, FKTK lūgusi bankas informēt savā mājas lapā un filiālēs savus esošos un potenciālos klientus par pašreizējo bankas politiku kreditēšanas jomā - kredītu izsniegšanu, atmaksas termiņa pagarināšanu, kredītu likmju paaugstināšanas līmeni, kā arī par to, kā rīkoties klientam, ja tas nav apmierināts ar bankas komitejas vai menedžera lēmumu.

Tāpat FKTK uzskata, ka esošajos ekonomiskajos apstākļos lēmums par kredīta piešķiršanu 100 000 un vairāk latu apmērā juridiskām personām un 18 000 un vairāk latu apmērā fiziskām personām ir jāpieņem bankas valdei.

SEB banka, kurai līdz ar Swedbank A.Šlesers pirmdien no rīta publiski veltīja pārmetumus, uzskata, ka ideja par valsts palīdzību finansiāli sarežģītos brīžos uzņēmējiem un mājokļu pircējiem kopumā būtu vērtējama pozitīvi, tomēr nevar novelt visu atbildību par pašreizējo situāciju uz bankām. "Izskatās, ka visi un ikviens sagaida, ka bankas glābs Latvijas ekonomiku."

Pēc bankas pārstāvju domām, ir nedaudz absurdi vienpusēji noteikt, ka bankām nav tiesību piemērot sankcijas nemaksātājiem, tajā skaitā arī ļaunprātīgajiem nemaksātājiem, jo bankas ir arī atbildīgas savu noguldītāju priekšā par viņu bankā noguldītajiem līdzekļiem. Savukārt, ja valsts ir gatava atbalstīt kredītņēmējus ar garantijām, nodokļu atlaidēm vai arī atrast finansējumu, lai segtu kredītņēmēju maksājumus, tad atbalstāms ir arī moratorijs par kredītņēmēju neizlikšanu no mājokļiem.

Savukārt Swedbank norāda: satiksmes ministra publiskotais viedoklis ir bez konkrēta mehānisma vai faktiem, lai būtu iespēja to kaut kā komentēt vai vērtēt. "Bet varētu jau pieņemt arī likumu, ka visu gadu Latvijā jābūt siltai vasarai. Vai tas reāli darbotos?" Banka piebilst, ka arī ekonomikas jautājumu risināšana ar totalitārām metodēm nedod ilgtermiņa rezultātus.

Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons norāda, ka pret ideju, ka jāsniedz palīdzība kredītņēmējiem, nekādu iebildumu nav un bankas to jau darot, tomēr, lai realizētu satiksmes ministra ideju, būs vajadzīgs finansējums - saskaņā ar publiski izskanējušo informāciju, tas var sasniegt 1,6 miljardus latu.

A.Šlesers skaidroja, ka ziemas aukstajā gadalaikā daudzi cilvēki ir nobažījušies, ka viņus izmetīs no mājokļiem, un tas viennozīmīgi rada ļoti neveselīgu vidi Latvijā. Ministram ir sajūta, ka bankas, pirmkārt jau skandināvu bankas, nepiedalās valdības un Starptautiskā Valūtas fonda programmas realizācijā. Sākotnēji A.Šlesers atteicās konkretizēt bankas, kurām viņš pārmet bezatbildīgo rīcību, taču vēlāk atzina, ka runa ir par Swedbank, SEB banku un pārējām.

"Nav jālūdzas vairs uz ceļiem zviedru bankām, lai izprot grūto situāciju un neatņem mājokļus mūsu iedzīvotājiem. Jāpieņem likums, kas uzliek trīs gadu moratoriju, ka neviena banka nevar izlikt nevienu ģimeni no saviem mājokļiem nākamo trīs gadu laikā. Jāsaprot, ka šie cilvēki ir reklāmas iespaidā, cerēdami, ka dzīve būs vienmēr tāda, kādu to raksturojušas bankas, ņēmuši kredītus uz nākamajiem 20-30-40 gadiem un tagad, tikai tāpēc, ka situācija ir pamainījusies, bankas vēlas atņemt šos mājokļus," klāstīja ministrs.

Viņš arī norādīja: "mums ir skaidri jāpasaka, ka kredītņēmējam nevar uzlikt sankcijas, un tad būs tā, ka nevis valdība ies pie bankām un lūgsies, bet bankas nāks pie valdības un lūgs, lai valdība nāk pretī bankām."

Ministrs arī rosināšot izveidot sava veida moratoriju attiecībā uz nacionālajiem uzņēmējiem, kas nonākuši grūtībās. Pirmkārt, runa esot par tiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar eksportu.

Kā uzskata A.Šlesers, lēmums būtu jāatbalsta ne tikai pozīcijas, bet arī opozīcijas partijām. Tas tikšot virzīts nevis uz valdību, bet uzreiz uz Saeimu. Viņaprāt, šāds likums būtu jāpieņem ne ilgāk kā mēneša laikā.

A.Šlesers šo ideju esot izklāstījis Ministru prezidentam, "un šķiet, ka viņš ir gatavs to atbalstīt".

Ministru prezidents I.Godmanis konceptuāli atbalsta priekšlikumus, kas vērsti uz ekonomiskās situācijas negatīvās ietekmes mazināšanu uzņēmējiem un mājsaimniecībām, Dienai pirmdien no rīta teica premjera preses sekretārs Edgars Vaikulis. Pēc viņa teiktā, konkrētais priekšlikums rūpīgi vērtējams pirmdien LPP/LC valdes sēdē.

Valdei arī bija jāizlemj, vai virzīt šo ideju apspriešanai Saeimā un kādā veidā to darīt.

Partijas valde pirmdien sēdē nolēmusi veidot darba grupu. Partijas valde atbalstot tās līdzpriekšsēdētāja A.Šlesera izteikto priekšlikumu par moratorija noteikšanu bankām izlikt no dzīvokļiem ģimenes, kurām radušās grūtības ar dzīvesvietas kredīta atmaksu.

Jaunizveidotajai darba grupai divu nedēļu laikā būs jāsagatavo priekšlikumi par to, kādi likumu grozījumi nepieciešami un kādā formā šo moratoriju varēs ieviest dzīvē. E.Vaikulis pēc sēdes atzinis, ka tajā apspriests arī darba grupas sastāvs un plānots, ka tajā būs Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, komercbanku, kā arī jaunizveidotās sabiedriskās organizācijas kredītņēmēju interešu aizstāvībai pārstāvji.

E.Vaikulis arī teica, ka valdes sēdē izskanējuši vēl vairāki priekšlikumi saistībā ar grūtībās nonākušiem kredītņēmējiem, kuru mērķis ir nepasliktināt situāciju.

Cits valdības loceklis - finanšu ministrs Atis Slakteris (TP) - piekrīt, ka tautsaimniecības lejupslīdes apstākļos, palielinoties bezdarba līmenim, ir nopietns risks, ka daļai no kredītņēmējiem var rasties grūtības ar savlaicīgu saistību izpildi. Viņš gan norāda, ka tagad jau ir par vēlu meklēt problēmas cēloņus un ieganstus kritikai - tā ir bijusi gan pārlieku agresīva kreditēšanas stratēģija no banku puses, gan nepamatots optimisms no mājsaimniecību puses. Viņaprāt, tagad mērķtiecīgi jāstrādā pie iespējamajiem risinājumiem, kas novērstu situācijas saasināšanos.

Ministrs atgādina, ka mājsaimniecību kredītu pārstrukturēšanas mehānisma izstrādes nepieciešamība minēta arī valdības vēstulē Starptautiskajam Valūtas fondam. Tomēr kā racionālākos virzienus viņš min intensīvāku komercbanku iesaistīšanu priekšlikumu izstrādē un sarežģījumu novēršanā, kā arī "slikto" kredītu pārvaldības struktūras izveidošanu. "Protams, nedrīkst aizmirst, ka jebkurai valdības rīcībai jābūt saskaņā ar starptautiskajiem normatīvajiem aktiem," piebilst A.Slakteris.

Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis savukārt komentē, ka komercbanku loma pašreizējā ekonomiskakā situācijā ir skaidra, bet ir svarīgi, lai risinājums būtu kompromiss, kas panākts dialogā, vienlaikus nodrošinot, ka komercbankas turpina aizdot tautsaimniecība attīstībai un tādējādi tiek nodrošināta "svaiga nauda".

(pievienota informācija par LPP/LC valdes sēdi 2., kā arī 20.-22.rindkopā)

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

SKATIES VĒL

VIDEO: Ko par Aināra Šlesera priekšlikumu domā viņa partijas biedrs premjers Ivars Godmanis?

VIEDOKĻI

Sanda Purviņa, SEB bankas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja:

Nenoliedzami, ka, pasliktinoties ekonomiskajai situācijai, pieaug gan privātpersonu, gan uzņēmēju kavēto kredītmaksājumu skaits. Šajā situācijā bankas mēģina kopīgi ar klientiem, kuriem radušās problēmas ar kredītu atmaksu, rast risinājumus, piemēram, kredīta pamatsummas maksājumu atlikšana uz kādu periodu, kredītu termiņa pagarināšana u.c. Bankai nav vēlēšanās kādu izlikt no mājokļa un atņemt viņam dzīvesvietu, un vairumam kredītņēmēju nav problēmu ar kredītmaksājumu veikšanu par saņemto aizdevumu. Tomēr nenoliedzami, ir kredītņēmēji, kuri kredītus ņēmuši, neizvērtējot iespējamo situācijas maiņu ekonomikā un savā ģimenes budžetā.

Ideja par valsts palīdzību finansiāli sarežģītos brīžos uzņēmējiem un mājokļu pircējiem kopumā būtu vērtējama pozitīvi, tomēr nevar novelt visu atbildību par pašreizējo situāciju uz bankām. Bankas jau iepriekš ir izrādījušas savu iniciatīvu, piedāvājot dažādus konstruktīvus risinājumus situācijas uzlabošanai, piemēram, atbalsts dažādām sociālajām grupām mājokļa iegādei nodokļu atlaižu veidā, valdības garantijas eksporta veicināšanai utt.

Uzskatu, ka vienpusēji noteikt, ka bankām nav tiesību piemērot sankcijas nemaksātājiem, tajā skaitā arī ļaunprātīgajiem nemaksātājiem, ir nedaudz absurdi, jo bankas ir arī atbildīgas savu noguldītāju priekšā par viņu bankā noguldītajiem līdzekļiem. Ja valsts ir gatava atbalstīt kredītņēmējus ar garantijām, nodokļu atlaidēm vai arī atrast finansējumu, lai segtu kredītņēmēju maksājumus, tad atbalstāms ir arī moratorijs par kredītņēmēju neizlikšanu no mājokļiem.

Bankas sevi uzskata par tādiem pašiem uzņēmējiem kā ražotāji, pakalpojumu sniedzēji, tirgotāji. Ekonomiskā situācija šobrīd nav īpaši labvēlīga gandrīz nevienai no nozarēm, tāpēc nebūtu korekti tikai no bankām gaidīt ekonomikas stimulēšanas lomu. Latvijā par uzņēmējdarbības vides attīstību atbild Ekonomikas ministrija, kurai tad arī būtu jāatbild par kopējām nostādnēm uzņēmējdarbības vides uzlabošanā un papildu stimulēšanā, kā arī dažādu atbalsta garantiju nodrošināšanai. Par to nebūtu jāatbild bankām. Šobrīd izskatās, ka visi un ikviens sagaida, ka bankas glābs Latvijas ekonomiku.

Ivars Svilāns, Swedbank sabiedrisko attiecību vadītājs:

Satiksmes ministra publiskotais viedoklis ir bez konkrēta mehānisma vai faktiem, lai būtu iespēja to kaut kā komentēt vai vērtēt.

Bet varētu jau pieņemt arī likumu, ka visu gadu Latvijā jābūt siltai vasarai. Vai tas reāli darbotos? Tāpat arī ekonomikas jautājumu risināšana ar totalitārām metodēm nedod ilgtermiņa rezultātus.

Protams, ikviens būtu priecīgs, ja sarežģītām problēmām būtu iespējami vienkārši, populistiski risinājumi. Pašreizējā ekonomikas situācija prasa kompetentus, izsvērtus risinājumus, kas nodrošinātu ilgtermiņa attīstību, nevis atrisinātu īstermiņa politiskās konjunktūras jautājumus, novēršot uzmanību no svarīgākām lietām. Vienīgais risinājums ir - kopējās ekonomikas aktivitātes pieaugums, kas jāveicina valstij. Jo naudas aprite ne jau tikai banku sektorā ir svarīga, bet daudz plašākā mērogā - uzņēmumu, privātpersonu utt.

Un vēl - krīzes situācijā ceļu uz priekšu nodrošina tikai vienotība un skaidri mērķi. Savstarpēja strīdēšanās, vainīgo meklēšana nerisina problēmas. Valstij un sabiedrībai ir nepieciešama skaidra vīzija - kā mēs rīkosimies, ko darīsim, kā spēsim diskutēt un uzklausīt viens otru. Lai sadzirdētu, ir jāsarunājas, nevis tikai jārunā.

Tatjana Volkova, Banku augstskolas rektore:

Ir labi, ka notiek diskusija par to, ka komercbankām jāpilda arī sociāla funkcija. Peļņa ir laba lieta, bet jāatceras, ka iepriekšējos gados kredīti tika doti ne tik finansiāli izglītotiem cilvēkiem. Ir pozitīvi, ka tagad finanšu izglītotības līmenis ir būtiski pieaudzis, bet arī aizdot vajag atbildīgi. Visiem ir jāuzņemas atbildība - gan pašiem cilvēkiem, gan bankām, un tas ir labs signāls, ka no visām pusēm domā par to, kā šo situāciju risināt. Otrs jautājums ir, vai var šādu moratoriju uzlikt? Vai valsts var šādā veidā iejaukties banku darbībā? Ir jāapsver dažādi varianti: piemēram, ir pieejami līdzekļi banku sektora atbalstam, iespējams, tos var novirzīt "slikto" kredītu pārkreditēšanai.

Teodors Tverijons, Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents:

Būtu labi piestādīt rēķinu Šlesera kungam un valdībai par gāzes pedāļa spiešanu grīdā iepriekšējos gados. Bet, ja nopietni, man nav nekas iebilstams pret to, ka jāsniedz palīdzība kredītņēmējiem, un visas bankas to arī dara: neviena ģimene ar bērniem tagad ziemā uz ielas nav izlikta. Problēmas ar kredīta atdošanu tagad ir ap 7% ģimeņu, un bankas viņiem visādos veidos nāk pretī. Visiem problemātiskiem kredītiem tiek veidoti uzkrājumi vai no tekošās banku peļņas, vai no pašu kapitāla. Ja pagājušā gada jūlijā šie uzkrājumi veidoja 0,6% no kopējās kredītu summas, tad patlaban tie jau ir vairāk nekā 2%. Tādēļ, lai realizētu Šlesera ideju, ir nepieciešams finansējums. Problēma ir zināma, un diskusija par to, kā palīdzēt grūtībās nonākušajiem kredītņēmējiem, notiek. Arī nodomu protokolā ar SVF Latvija apņemas izveidot attiecīgu instrumentu. Ekonomikas ministrs, piemēram, piedāvājis piešķirts kredītņēmējiem nodokļu atlaides - un kāpēc nē, ja valsts to var atļauties? Tiks sniegta arī palīdzība uzņēmējiem, un par to valdība vēl lems. Skaidrs, ka tagad notiek cīņa par to, kurš būs tas ziņnesis, kurš sabiedrībai atnesīs labo ziņu.

Arnis Kaktiņš, sociologs:

Medijos arvien aktīvāk tiek apspriests lielais jautājums par to, kurš ir vainīgs pie tās situācijas, kurā Latvija ir nonākusi. Notiek vainīgā meklējumi, un viens uz otru rāda ar pirkstu. Vairāki avoti pauž viedokli, ka vainīgi ir Latvijas politiķi, un skaidrs, ka šiem cilvēkiem to ir grūti pieņemt. Šajā saspēlē Šlesers kā uz vainīgajiem rāda uz bankām, tā ir tāda spēle uz publiku. Neviens jau neatzīsies: "Jā, es esmu vainīgs", tādēļ tiek meklēti grēkāži.

Inesis Feiferis, Latvijas Hipotēku un zemes bankas valdes priekšsēdētājs*:

Ideja bankām neļaut trīs gadus Latvijas iedzīvotājus izlikt no mājokļiem ir atbalstāma, un jācer, ka šādu likumu izstrādās, iesaistot visas ieinteresētās puses un plānojot citas izmaiņas likumos, kas nepieciešamas, lai jaunais likums varētu darboties. Pie likuma izstrādes jāparedz, kā nošķirt kredītus - tā varētu būt atsevišķa meitaskompānija, kam noteikti saudzīgāki Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumi. Svarīgi ir arī saprast, kur var rast finansiālo nodrošinājumu. Iespējami dažādi risinājumi. Jāattīsta mājokļu garantiju sistēma, piemēram, sniedzot garantijas tiem, kas kļuvuši bezdarbnieki. Atbildība jāuzņemas gan bankām, gan aizņēmējiem.

Kaspars Gerhards, ekonomikas ministrs*:

Jautājums ir par to, kādas konsekvences izraisa katrs pasākums. Es nedomāju, ka mums vajadzētu aizvērt Latvijas vārtus ciet. Šādi pasākumi varētu atraidīt gan bankas, gan ārvalstu investorus no Latvijas uz ilgiem laikiem. Likt viņiem mazāk domāt par Latviju. Tas, ka šinī laikā ir nepieciešami risinājumi, ir viennozīmīgi. Ekonomikas ministrija piedāvās savus risinājumus - gan likviditātes līdzekļu konkursu bankām, gan priekšlikumu iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājuma atvieglojumiem hipotekāro kredītu ņēmējiem. Iespējams, iesim arī tālāk. Protams, mūsu resursi ir stingri ierobežoti. Jāskatās gan, kā pildīsies budžets, gan jāizvērtē iespējamie ienākumi.

Ilmārs Jargans, Aizkraukles bankas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs**:

A.Šlesera piedāvājums radītu nopietnus riskus ekonomikai. Ierobežojot banku iespēju vērsties pret kredītu nemaksātājiem, strauji pasliktinātos maksājumu disciplīna. Daudziem trīs gadi liksies pietiekami ilgs termiņš, lai varētu atļauties kādu laiku par to neuztraukties, un vienmēr atradīsies citi, tobrīd aktuālāki maksājumi. Tāpēc "iekšējā apņemšanās" sākt maksāt tiks atlikta uz arvien tālāku laiku. Nemaksātāju piemērs būs liels kārdinājums arī disciplinētajiem kredītņēmējiem kā jebkura nevienlīdzīga attieksme.

Kredītņēmēju situāciju šāds likums pasliktinās, jo parādi iekrāsies un agrāk vai vēlāk kredīts tomēr būs jāatdod. Jo vēlāk tiek atmaksāts kredīts, jo lielāki ir aizņēmēja procentu izdevumi. Turklāt jāņem vērā, ka bankas kredītos izsniedz nevis savu, bet galvenokārt noguldītāju naudu. Šāds likums var nopietni apdraudēt Latvijas un tās banku kredītreitingu, jo tiešā veidā apdraud noguldītāju tiesības saņemt savus depozītus un procentus par noguldījumiem līgumā paredzētajā kārtībā. Bankas ir privātstruktūras. Tāpat kā jebkuru citu uzņēmumu, tās nevar piespiest sniegt kādu pakalpojumu, ja likums ļauj pakalpojuma saņēmējam izvairīties no samaksas vai atlikt to uz nenoteiktu laiku. Dažādos laikos un valstīs ir notikuši mēģinājumi piespiest uzņēmējus strādāt sev neizdevīgos apstākļos un ekonomiskās sekas vienmēr ir bijušas dramatiskas.

(* BNS; ** LETA)

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!