Tai skaitā, gatavojoties turpmākajai ekonomikas recesijai, pirmajā ceturksnī Swedbank izveidoja uzkrājumus nedrošajiem kredītiem 64 miljonu latu apmērā. Tas ir saistīts ar tādu klientu skaita palielināšanos, kam rodas grūtības ar kredīta atmaksu. Papildus individuāli noteiktajiem nedrošo kredītu uzkrājumiem banka izveidojusi vispārējos uzkrājumus nākotnes potenciālajiem kredītzaudējumiem 97 miljonu latu apmērā - ņemot vērā nenoteiktās makroekonomiskās prognozes.
Pirmajā ceturksnī ienākumi samazinājušies par 17% līdz 46 miljoniem latu, bet izdevumi samazinājās par 10% līdz 19 miljoniem latu salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Ieņēmumu samazinājumu lielā mērā ietekmējis ievērojams Euribor likmes samazinājums.
Pielāgojoties mazākiem biznesa apjomiem un ieņēmumu bāzei, banka optimizējusi tās struktūru un apkalpošanas tīklu, kā arī
veikusi izdevumu samazināšanu. Darbinieku skaits 12 mēnešu laikā ir
samazināts par 14%. Daļa darbinieku turpināšot darbu grupas
struktūrvienībās. Liekās kapacitātes
samazināšana un darbības efektivitātes nodrošināšana būšot viena no
galvenajām bankas prioritātēm arī nākamajos ceturkšņos.
Kredītportfelis samazinājies par 5%, noguldījumu apjoms - par 3%.
Swedbank grupas finanšu vadītājs Erkki Rāsuke bankas izplatītajā paziņojumā norāda, ka Baltija ir grupas mājas tirgus, un saviem meitasuzņēmumiem tā vienmēr nodrošinās nepieciešamo atbalstu. "Mēs pārvarēsim pašreizējos izaicinājumus un stiprināsim mūsu ilgtermiņa sadarbību ar Latvijas klientiem šo reģiona ekonomikai sarežģīto gadu laikā," sola E.Rāsuke.
Savukārt Swedbank valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis norāda, ka banka ir rūpīgi sagatavojusies ekonomikas dziļākai lejupslīdei. Banka apņēmusies stiprināt attiecības ar klientiem, vienlaikus uzlabojot uzņēmuma darba efektivitāti. Swedbank paziņojumā norādīts, ka Latvija patlaban saskaras ar pirmo recesiju kopš deviņdesmito gadu vidus, kad valstī izveidojās tirgus ekonomika, un ekonomiskās situācijas pasliktināšanās negatīvi ietekmē arī bankas darbības rādītājus.
Banka provizoriski vērtē, ka šogad iekšzemes kopprodukts samazināsies par aptuveni 15%.
"Patlaban Latvija atrodas ekonomiskās aktivitātes visstraujākās
samazināšanās periodā, tās temps gada otrajā pusē kļūs mērenāks, taču
savu zemāko punktu ekonomika varētu sasniegt tikai nākošgad," spriež bankas speciālisti.
Ņemot vērā citu valstu iepriekšējo pieredzi līdzīgās ekonomikas lejupslīdēs, Swedbank nolēmusi stiprināt tās finanšu pārstrukturēšanas un atgūšanas aktivitātes (FRR - Financial Restructuring and Recovery), izveidojot atsevišķu struktūrvienību. Tā strādās ar klientiem un projektiem, kam nepieciešama īpaša vadība un pārraudzība recesijas laikā, skaidro banka. Šī struktūrvienība tiks vadīta Baltijas līmenī un strādās visās tris Baltijas valstīs. Plānots, ka gada beigās Baltijas FRR darbosies līdz 200 darbiniekiem, tai skaitā, eksperti, kas izstrādājuši risinājumus līdzīgās īpašās situācijās vairākās citās bankās Zviedrijā, Vācijā un Lielbritānijā. Struktūrvienība uzsāks savu darbību līdz pirmā pusgada beigām.
Kā norāda banka, ekonomiskās lejupslīdes rezultātā ir palielinājušies biznesa riski un pieprasījums pēc jaunajiem kredītiem ir ievērojami samazinājies. Tādējādi kredītportfelis 1.ceturksnī ir samazinājies par 5%. Kreditēšanas pieaugums iepriekšējos gados ir bijis pārlieku straujš un tādējādi nebija ilgspējīgs, atzīst Swedbank. Tā kā attīstības modeļi, kas balstīti uz pārāk lielu aizņemšanos, nav ilglaicīgi, tās skatījumā parādsaistību samazināšanās ir dabiska, lai atgrieztos pie sabalansētas attīstības līmeņiem.
Swedbank darbības rezultāti par 2009.gada 2.ceturksni tiks publicēti 17.jūlijā.
(papildināts viss teksts)