Šodien tiesnesis samērā īsi izklāstīja visu desmit iesniegto sūdzību būtību. Pēc tam sūdzību iesniedzēju pārstāvji norādīja, ka uztura tās, turpretim KPMG Baltics pilnvarotais pārstāvis Jānis Ozoliņš pauda pretēju nostāju, proti, viņa skatījumā sūdzības esot nepamatotas un noraidāmas. Šādu pašu viedokli izteica arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāve.
Pēc tam tiesa deva iespēju sūdzību iesniedzējiem detalizētāk izklāstīt, kādas tieši nelikumības viņi saskatījuši administratora rīcībā. Tomēr laika trūkuma dēļ šodien paspēja izteikties vien puse no sūdzības iesniegušajiem kreditoriem un viņu pārstāvjiem. Plānots, ka pārējie izteiksies nākamnedēļ.
Piektdien, 20.aprīlī, tiesa atlika lemšanu par AS Latvijas Krājbanka bankrota procesa uzsākšanu, ko sākotnēji bija paredzēts darīt šodien pēc maksātnespējas administratora SIA KPMG Baltics pieteikuma.
Tā vietā sāka izskatīt kopumā desmit sūdzības, ko pērn par maksātnespējīgu atzītās AS Latvijas Krājbanka kreditori iesnieguši par bankas administratora rīcību, kā arī jautājumu par tā atcelšanu no administratora pienākumiem.
Ar sūdzībām vērsies bijušais bankas īpašnieks un padomes loceklis Vladimirs Antonovs, bijušais Rīgas mērs Andris Ārgalis, SIA Veiksmes līzings, Mārtiņš Zalāns, SIA Travelvia, SIA Izdevniecība žurnāls Santa, SIA WK Corporate Services Ltd., kā arī vēl dažas personas un Rīgas dome, kas lūgusi administratoru atcelt.
Kreditori apšauba administratora darbības atbilstību likumam, kā arī viņa kompetenci, un pārmet tam darbošanos pašam savās interesēs.
Tiesa pagaidām atklātu atstāja jautājumu par Krājbankas bankrota sākšanu, kā arī vēl nepieņēma lēmumu pēc Izdevniecība žurnāls Santa lūguma par tiesvedības apturēšanu līdz brīdim, kamēr Satversmes tiesa nav pieņēmusi savu nolēmu sūdzības lietā, kas ST sākta pēc izdevniecības īpašnieces Santas Ančas un vairāku citu Krājbankas noguldītāju pieteikumiem.
Kreditorus satrauc medijos izskanējusi informācija, ka administratora ieinteresētība bankas bankrotā ir tieši saistīta ar atlīdzības apmēra atšķirībām ar sanācijas procesa administrēšanu, kas neparedz tik dāsnu atalgojumu.
Sanācijas procesā administrators saņem amata atlīdzību 20 minimālo mēneša algu apmērā jeb 4000 latus mēnesī. Savukārt publiski pieejamajos Krājbankas darbības pārskatos redzams, ka janvārī un februārī administratora un administratora palīga atlīdzība veidojusi 409 427 latus.
Kopumā maksātnespējas process februārī izmaksājis vairāk nekā 1,5 miljonus latu, bet administratora atgūtie aktīvi veido tikai nepilnus 3,4 miljonus latu.
Tāpat sūdzībās tiek norādīts uz kādu administratora darījumu, kurā SIA KPMG Baltics pilnvarotās personas bez atlīdzības atsavinājušas AS IBS Renesource Capital daļas citai personai – SIA Siminvest. Šis darījums uzskatāms par bankas aktīvu izsaimniekošanu.