Rīga vairs nevar pretendēt uz Baltijā lielākās pilsētas statusu. Tas tika norādīts 21. maija avīzē Diena publicētajā rakstā Viļņā ir lielāks iemītnieku skaits nekā Rīgā. Taču iedzīvotāju skaits galvaspilsētā nav vienīgais kritērijs, pēc kura vērtējot mūsu valsts atpaliek no dienvidu kaimiņzemes Lietuvas.
2022. gadā Lietuva kļuva par globālo līderi finanšu pakalpojumu eksporta pieaugumā. Lietuvas finanšu pakalpojuma eksporta īpatsvars pasaules kopējā finanšu pakalpojumu eksporta apjomā 2022. gadā pret 2020. gadu palielinājās gandrīz četras reizes (plus 261,3%). Lietuvas ienākumi no finanšu pakalpojumu eksporta 2022. gadā sasniedza 821 miljonu eiro.
Lai gan ilgstoši tika apgalvots pretējais, Lietuvas panākumi vismaz daļēji ir šīs valsts iepriekšējo valdību īstenotās banku uzraudzības reformas rezultāts. Te jāatgādina, ka Latvijā 2020. gada 21. aprīlī tālaika Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (Jaunā Vienotība) paziņoja: "Finanšu sektora uzraudzības kapitālais remonts ir izdevies, un pirms gada izvirzītais mērķis – sakārtot finanšu noziegumu novēršanas sistēmu un atjaunot mūsu valsts reputāciju – ir sasniegts. Tas, protams, nenozīmē, ka varam apstāties, ir jāturpina īstenot iesākto, lai iedzīvinātu pieņemtos lēmumus. Paldies visiem iesaistītajiem ekspertiem, institūcijām un organizācijām, esam paveikuši milzīgu darbu, un tas ir novērtēts. Lēmums parāda, ka, kopīgi strādājot, varam sasniegt lielus mērķus."
Aizņem Latvijas nišu
Latvijā 2015. gadā visu nerezidentu uzņēmējsabiedrību kopējais depozītu jeb noguldījumu apjoms pārsniedza 9,5 miljardus eiro. Savukārt, sākoties t. s. finanšu sektora uzraudzības kapitālajam remontam (kādreizējā premjerministra Kariņa definējums) jau no 2018. gada nerezidentu uzņēmumu depozītu apjoms ievērojami samazinājās un 2024. gada martā bija tikai 392 miljoni eiro.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 28. maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.60