Konsultants cer, ka jūnija beigās Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņems nepieciešamos lēmumus, lai jaunā banka strādātu bez jebkādiem ierobežojumiem. Tas nozīmē, ka tā varēs brīvi operēt ar noguldījumiem un darboties kreditēšanas tirgū. Pašreizējai _Parex bankai_ ir noteikti vairāki ierobežojumi.
Konsultanti gan pieļauj, ka ir iespējams nobīdes no iecerētā plāna, un vēlākais laiks, kad jaunā banka sāktu pilnvērtīgu darbību, var būt augusta vidus. Tas saistīts ar procedūrām, kas nepieciešamas, lai saņemtu Eiropas Komisijas piekrišanu restrukturizācijas plānam.
Pēc konsultantu prognozēm, jaunā banka šo gadu beigs ar zaudējumiem, taču jau 2011.gadā strādās ar peļņu. Kādi ir plānotie zaudējumi un iespējamā peļņa, konsultanta pārstāvis Metjū Frenčs trešdien speciāli sasauktajā preses konferencē vēl neatklāja. Tāpat pagaidām viņš nesniedza nepārprotamas atbildes, kas notiks ar visiem Valsts kases Parex bankā noguldītajiem depozītiem – vai tie tiks pārnesti uz jauno banku, vai sadalīti starp jauno un "veco" banku. Tāpat pagaidām nav skaidrs, ar kādiem finanšu rezultātiem strādās tā sauktā vecā Parex, kurā pēc sadalīšanas paliks lielākoties tikai sliktie Parex aktīvi, tas ir, grūti atgūstamie kredīti Latvijā un NVS.
No konsultanta sacītā izrietēja, ka vecā Parex visdrīzāk darbosies nevis kā klasiska komercbanka, bet gan kā aktīvu pārvaldes kompānija. Vecās Parex galvenais mērķis būs slikto kredītu līdzekļu atgūšana maksimālā apmērā. Noprotams, ka ātra slikto aktīvu izpārdošana no vecās Parex netiek paredzēta, jo pašreizējā makroekonomiskā situācija tam nav izdevīga. No konsultantu pārstāvja klāstītā varēja secināt, ka tiek cerēts uz nekustamā īpašuma cenu celšanos, kas tādējādi nodrošinātu bankā pret kredītiem ieķīlāto īpašumu vērtības pieaugumu. Ar kādiem zaudējumiem strādās "vecā" banka, presei pagaidām netika atklāts.
Jaunajā Parex tiks nodalīti aktīvi 1,5 miljardu latu vērtībā. Uz jauno banku tiks pārcelti arī visi esošās Parex klientu konti, tai skaitā depozīti. Bankas vadība un konsultants uzsver, ka esošos Parex klientus un depozītu īpašniekus bankas sadalīšana nekādi neieteikmēs un nekādus riskus neradīs.
Jaunās bankas dibināšanā valsts ieguldīs 100 miljonus latu, kas tiks ņemti no Valsts kases bankā jau noguldītajiem depozītiem. Plānots, ka jaunajā Parex līdzdalība būs arī Eiropas Rekonsturkcijas un attīstības bankai (ERAB), taču patlaban vēl netiek atbildēts, cik liela tā būs.
Ir skaidrs, ka no Parex izdalītajai bankai būs cits nosaukums, un, visticamāk, sekos zīmola maiņa, tomēr ne konsultantu, ne bankas vadības pārstāvji šobrīd neatklāj, kāds būs nosaukums un kad tas tiks ieviests.
Pagaidām nav arī skaidras atbildes, cik ātrā laikā pēc bankas sadalīšanas tiek plānota tās pārdošana. Lai arī iepriekš izskanēja, ka abas sadalītās Parex daļas būtu jāpārdod vienlaikus, noprotams, ka lielāks akcents šobrīd tiek likts uz jaunās bankas pārdošanu.
Kāda varētu būt pārdošanas cena un vai jaunizveidotā banka pirms pārdošanas vēl tiks sadalīta, vēl nav zināms.
Iepriekš premjers Valdis Dombrovskis (JL) vairākkārt uzsvēris, ka valsts mērķis ir pārdot Parex banku un maksimāli atgūt tajā ieguldītos valsts līdzekļus.
Valsts kases depozītos Parex noguldīti vairāk nekā 700 miljoni latu. Parex kapitālā valsts ieguldījusi aptuveni 250 miljonus latu, valsts bankai arī izsniegusi vairāku simtu miljonu latu garantijas, kas tai bija nepieciešamas pusmiljarda latu liela sindicētā kredīta atdošanai. Līdz ar to kopumā kopš 2008.gada novembra Parex glābšana valstij tieši un netieši prasījusi vairāk nekā miljardu latu.