Revidējot SAPARD administratīvās un kontroles sistēmas Rumānijā un Latvijā, Eiropas Revīzijas Palāta (ERP) konstatēja, ka sistēmās bija iekļauti galvenie elementi, bet praksē tomēr varēja novērot vairākas nepilnības. Latvijas gadījumā tas bija saistīts ar būtiskām izmaiņām Lauku attīstības plānā. Šādas Lauku attīstības plāna izmaiņas prasa Eiropas Komisijas (EK) akceptu, kas šajā gadījumā netika iegūts, laikrakstam skaidroja ERP pārstāvis Igors Ludboržs.
Veicot revīziju, ERP nav guvusi apliecinājumu, ka EK būtu saņēmusi Latvijas valdības vēstuli ar lūgumu mainīt jau iepriekš apstiprināto plānu. Arī Latvijā nebija atrodams dokuments, kas spētu apliecināt, ka EK programmas maiņu akceptējusi.
ERP pārstāvis atzīst, ka šī neatbilstība Latvijai nākotnē varētu radīt problēmas vai pat nepamatoti izmaksātās summas atvilkšanu no līdzekļiem, kurus ES piešķirs nākamajos gados.
EK pēc kāda laika plāno atgriezties pie šī jautājuma un atbilstīguma procedūras ietvaros vērtēt vai šī plāna nesaskaņošanas, rezultātā izmaksātie līdzekļi ir atzīstami par tādiem, kurus ES apmaksā. Ja nē, tad Latvijai piešķirtie līdzekļi tiks samazināti par šo summu, norāda Ludboržs. Viņš pieļauj, ka EK šo patvaļību var neuztvert par būtisku pārkāpumu un Latvijai tikai "pakratīs ar pirkstu".
ERP neatklāj konkrētu summu, kāda no SAPARD izmaksāta, pārkāpjot spēkā esošos noteikumus. Zināms, ka Latvijas izmaksātais atbalsts no programmas sākuma līdz 2006.gada 15.novembrim, izmantojot ES finansējumu, bija nedaudz lielāks par 53 miljoniem latu.
Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāra vietnieks Aivars Lapiņš laikrakstam norādīja, ka revīzijas ziņojumu vēl nav redzējis un tāpēc komentārus nevar sniegt. Tas tikšot darīts pēc tam, kad eksperti detalizēti izvērtēs Eiropas institūcijas veiktās kontroles rezultātus. Tomēr viņš norādīja, ka līdz šim visas izmaiņas Lauku attīstības plānā tika saskaņotas ar EK, kad vien tas bija nepieciešams, tāpēc problēmām nevajadzētu būt.
Uz ES kopējā fona Latvijas "nodarījumi" nav tik briesmīgi. ERP negatīvu atzinumu sniedz par 2006.gada ES budžeta izdevumu lielākās daļas likumību un pareizumu. Konstatēts, ka jomās, kas aptver aptuveni 88% no 106 miljardu eiro (74,5 miljardus latu) vērtajiem izdevumiem, kļūdas, kaut arī atšķirīgā līmenī, aizvien būtiski ietekmē maksājumus. "Atklāts, ka vismaz 12% no struktūrpolitikas projektiem atlīdzinātās kopsummas nevajadzētu vispār būt izmaksātiem. Vairākos gadījumos projektu iniciators nespēja uzrādīt izdevumus attaisnojošus dokumentus, konstatēti arī gadījumi, ka no ES tiek prasīts vairāk nekā pienākas, vai arī nav ievērotas piedāvājuma konkursa procedūras," laikrakstam skaidro revidents.