Turklāt 28% līdz šim pat nav apsvēruši šādas ieguldījuma iespējas. Savukārt 32% uzskata, ka šādas iemaksas var atļauties tikai tie, kuriem ir lielas algas, bet daļa aptaujāto – 14% - atzina, ka nemaz nezina, vai viņi paši vai arī kāds cits par viņiem veic vai ir veicis iemaksas šādā fondā.
Noskaidrots, ka iemaksas pensiju 3. līmenī caurmērā biežāk neveic sievietes, krievvalodīgie, speciālisti un Kurzemes iedzīvotāji.
Šie un citi dati noskaidroti “GE Money Pensija” veiktajā pētījumā par Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret pensiju 3. līmeni.
Deviņdesmitajos gados lielākajā daļā Eiropas valstu notika pāreja uz vairāklīmeņu pensiju sistēmu. Iedzīvotāju brīvprātīgās iemaksas pensiju 3. līmenī jeb privātajā pensiju fondā kļuva par būtisku tās daļu. Taču šīs reformas rezultāti dažādās valstīs atšķiras.
„Valsts, īstenojot pensiju sistēmas reformu, izveidoja trīs līmeņu pensiju sistēmu, kurai kopumā jāspēj nodrošināt pienācīgu ienākumu aizvietojumu, cilvēkam aizejot pensijā. Taču papildu valsts radītajām iespējām būtiska ir arī katra cilvēka atbildība par savu vecumdienu nodrošinājumu. Iesaistoties visos trīs pensiju sistēmas līmeņos, ilgtermiņā iespējams izvairīties no demogrāfiskajiem un ekonomiskās attīstības riskiem, kuri var negatīvi ietekmēt pensijas apmēru nākotnē. Nefondētās (paaudžu solidaritātes) un fondēto pensiju shēmu apvienošana valsts pensiju sistēmā ļauj minimizēt katrai shēmai raksturīgos, pēc būtības atšķirīgos riskus”, uzsver Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktore Inese Šmitiņa.
Lai arī katrs piektais respondents Latvijā apgalvo, ka veic iemaksas privātajā pensiju fondā, tomēr atbilstoši Latvijas Komercbanku asociācijas Pensiju fondu komitejas datiem līdz 2008. gada jūnija beigām Latvijā pieejamajiem atklātajiem pieciem pensiju fondiem kopā ir 150,4 tūkstoši klientu jeb 6,6% no visiem Latvijas iedzīvotājiem vai aptuveni 12,4% no visiem ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem*.
Tikmēr citās Austrumeiropas valstīs, piemēram, Ungārijā šādas iemaksas veic 27,4% iedzīvotāju (65,09% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju)**, Polijā – 35,34% (79,57%)***, bet Čehijā – 39,5% (81,42%)****.
“Kādēļ pastāv vairāklīmeņu pensiju sistēma? Mūsdienās Eiropa saskaras ar būtisku izaicinājumu: uzlabojoties dzīves kvalitātei, palielinājies arī dzīves ilgums, kas nozīmē mazāk ekonomiski aktīvo iedzīvotāju un lielākas pensijās izmaksātās summas. Valsts budžetam veidojas papildu slogs. Un, lai no tā neciestu iedzīvotāji, valsts daļēji ir deleģējusi rūpes nodrošināt pietiekamus ienākumus vecumdienās privātajam sektoram caur pensiju 2. līmeņa un 3. līmeņa plānu pārvaldību, vienlaikus saglabājot kontroles funkciju,” norāda AS “GE Money atklātais pensiju fonds” izpilddirektors Vladislavs Mironovs.
Par pozitīvu pētījuma secinājumu var uzskatīt to, ka tomēr liela daļa (42%) iedzīvotāju domā, ka par pensiju jāsāk domāt savlaicīgi – 26 – 40 gadu vecumā, kad nostabilizēta karjera un sasniegts noteiks ienākumu līmenis. Vēl 38% domā, ka par nodrošinātām vecumdienām vajadzētu sākt rūpēties 23 – 25 gadu vecumā, pabeidzot studijas un sākot pastāvīgi strādāt.
Latvijas Komercbanku asociācijas Pensiju fondu komitejas vadītāja Rudīte Zvirgzdiņa norāda: “Mūsu desmit gadu pieredze ļauj apgalvot – fakts, ka Latvijā aktīvi darbojas seši privātie pensiju fondi -pieci ir atklāti, bet viens darba devēju veidots pensiju fonds jeb slēgtais -, ir pozitīvi vērtējams. Kopumā trešā līmeņa pensiju shēmā 18 pensiju plānos iesaistījušies 162 812 dalībnieku jeb 7,2% no visiem Latvijas iedzīvotājiem vai 13,4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Kopumā pensiju plānos uzkrāti 70,235 miljoni latu un tie veido 3,3% no iekšzemes kopprodukta. Par shēmas stabilitāti un drošību liecina arī tas, ka pēc pirmā pieprasījuma dalībniekiem, kuriem ir tiesības izņemt uzkrājumu, tas tiek izmaksāts pilnā apjomā vai pa daļām. 2007. gadā mēs izmaksājām 2,5 miljonus latu un tas bija ievērojams papildinājums mājsaimniecību budžetam.”
Pētījumu šā gada maijā veica pētījumu centrs “GFK CR Baltic”, tā ietvaros Latvijā aptaujāti 1386 respondentu vecuma no 18 līdz 65 gadiem, līdz ar to pētījuma dati ir reprezentatīvi.
* Informācijas avots: Latvijas Komercbanku asociācija Pensiju fonda komitejas apkopotie dati, Latvijas centrālās statistikas pārvalde
** Informācijas avots: Hungarian Financial Supervisory Authority, http://english.pszaf.hu un Eurostat
*** Informācijas avots: www.siteresources.worldbank.org un Eurostat
**** Informācijas avots: http://www.apfcr.cz/en/index.php?page=economic.php un Eurostat
Par A/S GE Money Bank
AS GE Money Bank ir pasaules otrās lielākās korporācijas, General Electric (GE), banka, kurai uzticas 130 miljoni klientu 55 valstīs, sākot no Argentīnas Dienvidamerikā un līdz pat Filipīnām Dienvidāzijā. GE Money uzņēmumi visā pasaulē piedāvā visdažādāko finanšu pakalpojumu klāstu gan privātpersonām, gan uzņēmējdarbībai.
GE Money Bank Latvijā piedāvā pilnu finanšu pakalpojumu klāstu privātpersonām un uzņēmumiem, bankai ir 79 filiāles visā Latvijā, 83 bankomāti, kredīti tiek izsniegti arī pie vairāk kā 4000 sadarbības partneriem.
Plašāku informāciju par AS GE Money Bank lasiet www.gemoneybank.lv
Par AS GE Money atklātais pensiju fonds
AS GE Money atklātais pensiju fonds ir AS GE Money Bank meitas uzņēmums, kas dibināts 2005. gada janvārī un ir saņēmis Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licenci privātā pensiju fonda darbībai. 2005. gada maijā tika licencēts AS GE Money atklātais pensiju fonds plāns Rumba, bet 2007. gada aprīlī tika izveidots vēl viens pensiju plāns – Tvists.
Papildu informācija:
AS GE Money Bank preses sekretāre Tija Ezeriņa
Tālrunis: +371 67 110 448, mob.: +371 27 876 080
E-pasts: [email protected]