Daudzi cilvēki šobrīd neuzticas bankām un rezultātā baidās tām nodot savus brīvos līdzekļus. Par to liecina arī pētījumu centra SKDS nesen veiktās aptaujas rezultāti. Uz jautājumu "Kādus banku pakalpojumu veidus Jūs, visticamāk, šogad izmantosiet personīgajām vajadzībām?" tikai 9,7% respondentu atbildēja, ka izmantos naudas noguldījumu pakalpojumus. Šī atbilde ierindojās pēdēja vietā, savukārt 14,9% aptaujāto atzina, ka vispār neizmantos banku pakalpojumus. "Daudzi cilvēki joprojām domā īstermiņa, būdami taupītāji. Bet ar to nepietiek; cilvēkiem jādomā vienu soli uz priekšu un kļūt par uzkrājumu veidotājiem. Visneprātīgākais šodien ir turēt iekrāto naudu mājās, ļaujot pakāpeniski zust tās vērtībai," saka Juris Pūce, uzsverot, ka šobrīd drošākais un izdevīgākais naudas uzkrāšanas veids ir depozīti.
Globālā finanšu krīze bez šaubām ir vērtējama negatīvi, taču attiecībā uz noguldījumiem tai ir pozitīva ietekme. "Laikā, kad nauda finanšu tirgos un nekustamajos īpašumos "sadeg", noguldījumi ir droši. Piemēram, cilvēki, kuri gada sākumā savu sakrāto naudu ieguldīja akciju tirgos, ir zaudējuši ļoti lielas summas. Vadošie biržu indeksi ir samazinājušies par 3-50%, turklāt atsevišķas akcijas vēl vairāk. Taču noguldījumu produktivitāte bankās ir gandrīz divas reizes augstāka nekā pirms diviem gadiem. Bankas šobrīd piedāvā ļoti pievilcīgas depozītu procentu likmes latos - aptuveni 8 - 12%. Turklāt peļņas procenti ir fiksēti un nemainās," skaidro Juris Pūce.
Termiņnoguldījumi ir viens no nedaudziem noguldījumu veidiem, kura drošību garantē valsts. Eiropas Savienības ministri pagājuša gada nogalē vienojās garantēt banku noguldījumus līdz 50 000 eiro (līdzšinējo 20 000 eiro vietā) visās ES valstīs. Jaunie noteikumi pieņemti ar mērķi uzlabot noguldītāju aizsardzību un saglabāt noguldītāju uzticēšanos ES finanšu drošības sistēmai. Saskaņā ar 2008.gada 16.oktobrī Saeimā pieņemtajiem grozījumiem Noguldījumu garantiju likumā kopš 18.oktobra arī Latvijā banku klientiem (gan fiziskām, gan juridiskām personām) tiek garantēti 50 000 eiro (apm. 35 000 latu) katrā bankā (visos kontos kopā, ja ir vairāki konti vienā bankā). Uz noguldījumiem ārvalstu banku filiālēs attiecas tās valsts noguldījumu garantiju sistēma, kurā banka ir reģistrēta. Piemēram, BIGBANK termiņnoguldījumus 100% apmērā garantē Igaunijas valsts (Igaunijas Republikas Valdības Garantiju fonds).
"Tieši saspringtā ekonomiskā situācija ir izdevīga termiņnoguldījumu klientiem, jo bankas ir spiestas piedāvāt ļoti izdevīgus un pievilcīgus noteikumus. Turklāt noguldījumu veikšanai nav nepieciešamas lielas summas. Ja ģimenei ir 200 LVL, tad ar tiem jau var operēt, izvēloties sev izdevīgāko termiņu. Turklāt ņemot vērā, ka fiksētie peļņas procenti tiek saņemti termiņa beigās, tas arī disciplinē spēju plānot ģimenes budžetu un atturēties no neplānotiem un nepārdomātiem pirkumiem," saka Juris Pūce, piebilstot, ka visā pasaulē depozītus izmanto liels cilvēku skaits par to pieejamību - nav nepieciešamības pēc padziļinātām finanšu zināšanām, tāpēc tas ir vienkāršākais uzkrājumu veidošanas veids.
Būtisks faktors, kas nosaka noguldījumu efektivitāti ir inflācija. "Pērn vidējā gada inflācija bija ap 10%, bet šogad eksperti prognozē inflāciju ap 5%. Tātad, ja līdz šim tiešām varēja runāt par pirktspējas zaudējumiem, kas rodas no procentlikmju un inflācijas starpības, kas padarīja depozītus kā investīciju objektu neizdevīgu, tad šobrīd depozītu procentu likmēm esot ļoti tuvu vai pat augstākam nekā inflācija, depozīts palēnām atgriežas investīciju produktu vidū," apgalvo Juris Pūce.
Papildu informācija:
Juris Pūce
BIGBANK Latvijas filiāles vadītājs
Telefons: 67508675;
E - pasts: [email protected]