Pētījuma dati rāda, ka par vislietderīgāko mērķi uzkrājumu veidošanai Latvijas iedzīvotāji uzskata bērnu nākotnes labklājību (23%) un īpašus pasākumus, piemēram, ceļojumus vai kāzas (23%), 18% no respondentiem krāj lielākam pirkumam, 16% - pārtikušām vecumdienām. Izvērtējot sieviešu un vīriešu viedokli par vislietderīgāko mērķi uzkrājumiem, jāsecina, ka sievietes kā piemērotāko mērķi uzskata uzkrājumu veidošanu bērnu nākotnei, savukārt vīrieši – lieliem pirkumiem vai īpašiem gadījumiem, kā kāzas un ceļojumi. Kā atzīst aptaujātie, uzkrājumu veidošanu šobrīd visvairāk ietekmē apziņa, ka cilvēkam ir jābūt brīvo naudas līdzekļu rezervei. Tā atzīst 24% no visiem aptaujātajiem. 9% no aptaujātajiem apstiprina, ka uzkrājumu veidošanu veicina tas, ka tiek saņemta lielāka alga. 28% aptaujāto atzīst, ka lielākā daļa ienākumu tiek izlietota patēriņa precēm vai kādam lielākam pirkumam. 5% uzsver, ka ir nepietiekami plaša informācija par ieguldījumu iespējām. Par informācijas trūkumu visvairāk norādījuši jaunieši vecumā līdz 19 gadiem. 42% sieviešu un 32% vīriešu atzīst, ka pēdējā laikā aizvien vairāk domā par uzkrājumu veidošanu, savukārt 26% sieviešu un 33% vīriešu daļu brīvo līdzekļu arī līdz šim esot novirzījuši uzkrājumu veidošanai. Uz jautājumu “Kas visvairāk mainīja Jūsu attieksmi pret uzkrājumu veidošanu?” vairāk kā puse aptaujāto min pārmaiņas personīgajā dzīvē, bet 31% ir grūti formulēt iemeslu, kas viņu pamudinājis uzkrājumu veidošanai. Pēc aptaujāto domām iedzīvotāju ienākumiem būtu jābūt lielākiem, lai ieguldītāju skaits palielinātos, tā uzskata 56%. 19% apgalvo, ka to veicinātu inflācijas mazināšanās, bet 14% uzskata, ka to veicinātu apzināšanās, ka neviens cits par tevi nerūpēsies. Jautāti par to, kuri būtu tie finanšu ieradumi, kuri ikdienā būtu vairāk jāievēro, par svarīgāko tika atzīta norēķināšanās internetbankā un bankomātos - 29%. Par vienlīdz svarīgu tika atzīta norēķināšanās ar karti un uzkrājumu veidošana - 24%. Tāpat par ieradumu, ko vajadzētu biežāk realizēt, respondenti atzīst konsultācijas pie bankas speciālistiem par finanšu jautājumiem. Lielākā daļa no aptaujātajiem atzīst, ka viņi ir sabalansētas ieguldījumu stratēģijas cienītāji, 18% sevi pieskaita konservatīvas ieguldījumu stratēģijas piekritējiem, bet 9% sevī atpazina agresīvas ieguldījumu stratēģijas cienītāju. Kā liecina aptaujas rezultāti, vislielāko risku uzņemas jaunieši līdz 19 gadiem, tiem seko vecuma grupa virs 40 gadiem, bet Latvijas iedzīvotāji vecumā no 20 līdz 39 vismazāk sevi identificē ar agresīvu ieguldījumu stratēģiju. Pētījumā piedalījās 909 respondenti no dažādām Latvijas pilsētām, pārstāvot dažāda vecuma grupas. Aptauja tika veikta no šā gada 25. jūlija līdz 1. augustam. SEB grupa ir Ziemeļeiropas finanšu institūcija, kas sniedz bankas pakalpojumus 400 tūkstošiem uzņēmumu un institucionālo klientu un 5 miljoniem privātpersonu Skandināvijā, Baltijas valstīs, Vācijā, Polijā, Ukrainā, Krievijā un ir starptautiski pārstāvēta vēl 10 valstīs. Vairāk par SEB grupu: www.sebgroup.com.
Papildu informācijai:
Agnese Gribuste, Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja – 67779978, 29149306 [email protected]
Vairāk par SEB Unibankas grupu: www.seb.lv
SEB Unibankas jaunākās ziņas mobilajā telefonā: seb.lv/wap