Gada inflācija jau ceturto mēnesi pēc kārtas turpināja mazināties un decembrī bija 4%. Visstraujāk gada laikā ir augušas ar mājokli saistītu pakalpojumu un transporta cenas, ka arī alkohola un tabakas cenas. "Pirmās divās grupās cenu kāpums bija galvenokārt saistīts ar pasaules naftas cenu pieaugumu 2011. gada pirmajā pusē un arī elektroenerģijas tarifu kāpumu pavasarī, savukārt pēdējā – ar akcīzes nodokļu likmju paaugstināšanu. Arī pārtikas cenas 2011.gada laikā ir pieaugušas diezgan strauji, pateicoties pasaules izejvielu cenu tendencēm, bet cenu kāpums strauji samazinājās rudenī," norāda ekonomiste.
2011. gadā vidēji patēriņa cenu inflācija bija 4.4%. L. Strašuna paredz, ka līdz ar ekonomikas izaugsmes palēnināšanos un pasaules izejvielu cenu spiediena mazināšanos, arī patēriņa cenu kāpums Latvijā šogad sagaidāms mazāks. Swedbank prognoze 2012. gadam pagaidām nemainās – tiek sagaidīta aptuveni 2.4% vidējā inflācija.
"2012. gada sākumā gaidāms gāzes un siltuma tarifu kāpums, tomēr, ja vien nepiedzīvosim strauju pasaules naftas cenas pieaugumu, piemēram, kārtējā ģeopolitiskā konflikta dēļ, pēc tam tie varētu saglabāties puslīdz stabili. Pašlaik sagaidāms, ka naftas cenas 2012.gadā saglabāsies tuvu līdzšinējam līmenim, tātad arī degvielas cenām Latvijā nevajadzētu strauji kāpt, ja vienīgi eiro kurs nepavājinās pret dolāru. Prognozējams, ka 2012. gadā cenas, kas saistītas ar mājokļu pakalpojumiem, tomēr pieaugs ievērojami lēnāk nekā 2011. gadā. Ja vien nebūs dabas kataklizmu vai sliktas ražas, arī pārtikas cenas kāps daudz gausāk nekā pagājušajā gadā," prognozē Swedbank pārstāve.
Viņa norāda, ka lai izpildītu Māstrihtas kritēriju 2013. gada sākumā, ļoti būtiska ir veselīga vietējā konkurence, jo, pasaules izejvielu cenām mazinoties un ekonomikas izaugsmei bremzējoties, arī citās Eiropas valstīs gaidāma mazāka patēriņa cenu inflācija. "Pašlaik inflācijas kritērija izpildīšana gan šķiet reāla," viņa norāda.