Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +3 °C
Viegls lietus
Svētdiena, 29. decembris
Solveiga, Ilgona

Tekošais konts ieslīd deficītā; parādsaistību samazināšana turpinās

Pagājušajā gadā pirmo reizi kopš 2009. gada tekošajā kontā izveidojās deficīts, kas galvenokārt skaidrojams ar labu ekonomikas izaugsmi, īpaši spēcīgu investīciju pieaugumu, kā arī mājsaimniecību patēriņa palielināšanos, liecina Swedbank ekonomikas apskats.

"Pagaidām nav saskatāms tekošā konta ilgtspējīguma apdraudējums, jo deficīts ir saistīts ar eksporta un ražošanas kapacitātes pieaugumu. Varbūtība, ka kapitālā ieplūde pēkšņi apstāsies, kā tas bija 2008. gada beigās, ir maza. Pat, ja tā notiktu, tad mazā tekošā konta deficīta dēļ tā ietekme uz ekonomiku nebūtu tik postoša," secināts apskatā.

Swedbank vecākais ekonomists Dainis Stikuts norāda, ka 2011.gadā tekošā konta bilance kļuva negatīva (-1.2% no IKP), tomēr to pilnībā sedz pārpalikums kapitāla kontā (2.1%) un ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) neto ieplūde (5.2%).

Viņaprāt sagaidāms, ka 2012. un 2013. gadā tekošā konta deficīts palielināsies par 1-2 procentpunktiem, jo investīciju, eksporta un mazākā mērā arī patēriņa pieaugums veicinās importa izaugsmi.

"Pagaidām nav saskatāms tekošā konta ilgtspējas apdraudējums, jo deficīts lielā mērā ir saistīts ar eksportu un ražošanas kapacitātes pieaugumu. Kapitāla ieplūdes pēkšņas apstāšanās, līdzīgi kā 2008. gadā, varbūtība ir maza. Pat, ja tā notiktu, tekošā konta deficīts ir mazs un tā ietekme uz ekonomiku nebūtu tik postoša, kā iepriekšējā reizē," skaidro ekonomists.

Viņš norāda, ka tuvākajos pāris gados gaidāma ārvalstu tiešo investīciju procentos no IKP ieplūdes samazināšanās. Gaidāms, ka kritīsies ĀTI nekustamajā īpašumā, kas 2011. gadā veidoja 19% no visām ĀTI.

"ĀTI ir finansējušas nekustamā īpašuma apsaimniekošanas kompāniju īpašuma iegādes darījumus (piem., hipotekāro kredītu kavējumu dēļ atsavinātos īpašumus), bet šādu objektu daudzums samazinās. Arī ĀTI ieplūde finanšu starpniecībā mazināsies, jo pašreizēja finanšu sektora likviditāte ir augsta, kredītu apjoms turpina samazināties, un tādēļ nepieciešamība pēc jauna kapitāla piesaistes ir neliela," skaidro D. Stikuts.

Viņš norāda, ka tuvāko gadu laikā monetāro un finanšu iestāžu ārējās saistības varētu turpināt mazināties, jo no jauna izsniegtie kredīti nesedz esošā kredītportfeļa amortizāciju un slikto kredītu norakstīšanu.

"Sagaidāms, ka, pieaugot ekonomiskai aktivitātei un samazinoties budžeta deficītam, arī valsts parāds procentos pret IKP samazināsies. 2011. gadā Latvijas Bankas rezerves samazinājās (par 4.5% pret IKP) un sagaidāms, ka tās turpinās sarukt līdz ar ekonomikas parādsaistību īpatsvara samazināšanos," teic D. Stikuts.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses