Apgabaltiesa nolēma, ka pašam bankas administratoram vārds tiesu debatēs saistībā ar viņam izteiktajiem pārmetumiem tiks dots tiesas sēdē rīt plkst.10.
Apgabaltiesa šodien arī uzklausīja procesa dalībnieku viedokļus un jautājumus par administratora tiesā iesniegto pārskatu par Krājbankas aktīvu un saistību samazinājumu. Samazinājums par 60 miljoniem latu veidojies, jo 50 miljonu latu kredītiem veidoti uzkrājumi, bet daļa samazinājuma veidojusies uz valūtas kursa svārstību rēķina, šodien tiesas sēdē sacīja administratora pilnvarotā pārstāve Evija Miezīte.
Sūdzību autori šodien debatēs kritizēja gan administratora iesniegto pārskatu par bankas aktīvu samazinājumu, gan tā nevēlēšanos atbildēt uz sūdzētāju uzdotajiem papildjautājumiem, par vairākiem darījumiem. Lielu kreditoru pārstāvju interesi izraisīja darījums ar Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) kapitāla daļu atsavināšanu, taču Ozoliņš paskaidroja, ka BAS kapitāla daļu atsavināšana bankas meitas sabiedrībai būtisku ietekmi uz bankas aktīviem nav atstājusi.
Kreditoru interešu aizstāvji atkārtoti pārmeta administratoram un tā pilnvarotajam pārstāvim darbošanos pretēji kreditora kopuma interesēm, kā darījumu ar Renesource Capital, kas viņu vērtējumā ir klaji nelikumīgs un pretējs kreditoru interesēm.
Administratoram tika pārmesta diskriminējoša attieksme pret pārējiem "Krājbankas" kreditoriem, darbošanās tikai Noguldījumu garantiju fonda interesēs, kā atlīdzības izmaksāšana sev no tiem līdzekļiem, ko banka guvusi kā procentus no noguldījumiem, kā arī sadarbība ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), kurai arī tiesas sēdē tika pārmesta interešu konflikta situācija, kā arī paustas aizdomas par tās nekompetenci vai tās ieinteresētību bankas maksātnespējas procesā.
Kā būtisks KPMG Baltics pārkāpums, ko savās debašu runās uzsvēra sūdzību autori, bijusi iesniegto Krājbankas sanācijas plānu nevirzīšana apspriešanai kreditoru sapulcē, bet gan to noraidīšana "slēgtā lokā", neiesaistot kreditorus, lai gan likums paredz sanācijas plānu apspriešanu visu kreditoru starpā.
Kreditori lūdza administratoru un viņa pilnvaroto pārstāvi no pienākumiem atcelt, kā arī noraidīt pieteikumu par bankrota procedūras sākšanu.
LETA jau ziņoja, ka ar sūdzībām par kreditora darbību tiesā vērsies bijušais bankas īpašnieks un padomes loceklis Vladimirs Antonovs, bijušais Rīgas mērs Andris Ārgalis, SIA Veiksmes līzings, bijušais Krājbankas valdes loceklis Mārtiņš Zalāns, SIA Travelvia, SIA Izdevniecība žurnāls Santa, SIA WK Corporate Services Ltd., kā arī vēl dažas personas un Rīgas dome, kas lūgusi administratoru atcelt.
Tiesa pagaidām atklātu atstājusi jautājumu par Krājbankas bankrota sākšanu, kā arī nav izlēmusi Izdevniecības žurnāls Santa pieteikto lūgumu apturēt tiesvedību, iekams Satversmes tiesa nav pieņēmusi savu nolēmu sūdzības lietā, kas sākta pēc izdevniecības īpašnieces Santas Ančas un vairāku citu Krājbankas noguldītāju pieteikumiem.
Lietā ir kopumā 21 dalībnieks, tostarp arī Krājbankas bijušās amatpersonas, piemēram, bankas bijušais prezidents Ivars Priedītis, V.Antonovs un Aleksandrs Antonovs, kuru piedalīšanās maksātnespējas procesā ir obligāta. Atsevišķas personas lietā pārstāv pat vairāki advokāti.
Rīgas apgabaltiesa 2011.gada 23.decembrī Krājbanku pasludināja par maksātnespējīgu.
KPMG Baltics tiesā iesniedza pieteikumu sākt Krājbankas bankrotu.
Administrators rosināja sākt Krājbankas bankrotu, jo tas secināja, ka neviens no saņemtajiem četriem Krājbankas sanācijas priekšlikumiem nav praktiski realizējams. Līdz ar to 21.februārī Finanšu un kapitāla tirgus komisija nolēma apstiprināt bankas maksātnespējas risinājumu - bankas bankrota procedūru.
No Krājbankas kreditoriem lielākais ir Noguldījumu garantiju fonds (60% prasījumu kopsummas), tam seko valsts institūcijas (14%), subordinētie kreditori (4%), finanšu institūcijas (2%) un pārējie noguldītāji (20%).