Noteikumi arī paredz minimālo stundas tarifa likmi noteikt 0,962 latu apjomā, kas tiek aprēķināta atbilstoši nākamā gada darba laika kalendāram, ņemot vērā gada vidējo stundu skaitu mēnesī.
Pusaudžiem un darbiniekiem, kuri ir pakļauti paaugstinātam riskam un kuru darba laiks ir septiņas stundas dienā un 35 stundas nedēļā, no nākamā gada minimālā stundas tarifa likme būs 1,1 lats.
Ministru kabineta noteikumos arī paredzēta norma, kas noteic, ka tie darbinieki, kuri nolīgti par minimālo stundas tarifa apmaksu un kuri nostrādājuši visas mēnesī noteiktās darba stundas, nevar saņemt algu, kas mazāka par minimālo mēneša darba algu.
Plānots, ka minimālās darba algas un minimālās stundas likmes paaugstināšana atstās pozitīvu ietekmi uz valsts makroekonomisko situāciju, vēstīts Labklājības ministrijas sagatavoto noteikumu anotācijā. Noteikumu izmaiņas varētu palielināt darba algu fondu un līdz ar to arī iedzīvotāju ienākuma nodokļu ieņēmumus un sociālās apdrošināšanas iemaksas. Taču noteikumu izmaiņas arī palielinās budžeta izdevumus budžeta iestādēs strādājošo darba algu un sociālās apdrošināšanas izmaksām.
Anotācijā arī vēstīts, ka Latvijas makroekonomiskā situācija pieļauj minimālās algas paaugstināšanu no nākamā gada līdz 160 latiem, jo šāds algas pieaugums neradīs nozīmīgu spiedienu uz vidējās algas pieaugumu, jo tai noteicoši ir citi faktori. Labklājības ministrija norāda, ka jūtamu ietekmi uz vidējās darba algas pieaugumu varētu atstāt minimālās darba algas apjoms, kas pārsniedz 200 latu.
Plānots, ka, palielinot minimālo mēneša darba algu, pieaugs darba devēju izdevumi darba algas paaugstināšanai un samazināsies darba algas daļas izmaksa aploksnēs, par kuru netiek maksāti nodokļi. Iecerēts arī, ka šādas algas izmaiņas varētu paaugstināt uzņēmēju konkurētspēju.
Paredzēts, ka algu paaugstināšana varētu uzlabot iedzīvotāju dzīves līmeni un pirktspēju, neatstājot būtisku ietekmi uz valsts inflācijas līmeni.
Minimālās algas paaugstināšana no 120 līdz 160 latiem budžetā prasīs papildu 16,2 miljonus latu, bet prognozējamie papildu ieņēmumi ir 54,5 miljoni latu.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka valdība un Trīspusējās sadarbības padome atbalstījušas minimālās algas palielināšanu no pašreizējiem 120 līdz 160 latiem no nākamā gada sākuma, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu paaugstināt līdz 80 latiem no nākamā gada, bet neapliekamo minimumu par apgādībā esošu personu - līdz 56 latiem.
Patlaban minimālā alga ir 120 latu, ar nodokli neapliekamais minimums - 50 latu, bet par apgādībā esošu personu - 35 lati.
Pēc statistikas datiem, 2006.gadā strādājošo skaits, kuriem darba samaksa ir līdz un minimālās darba algas apjomā, bija 66,2 tūkstoši cilvēku, tostarp 88,7% jeb 58,7 tūkstoši cilvēku, kas strādā privātajā sektorā.