Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +4 °C
Apmācies
Sestdiena, 28. decembris
Inga, Irvita, Ivita, Ingeborga
Visa Latvija un, iespējams, vēl plašāk – tādu pasākumu teritoriju Gustavs Mārtiņš Upmanis cer aptvert ar portālu Kurp.es

Jāspēlē ar tām kārtīm, kas tev ir

"Ir jāizmanto tas, kas ir. Esmu jauns, un tas nozīmē, ka man nav pieredzes, bet, atrodot līdzīgus ambiciozus cilvēkus, varam ieguldīt krietni vairāk laika un enerģijas biznesa veidošanā, jo mums vēl nav pilna laika darba vai ģimenes," saka interneta vietnes Kurp.es – tiešsaistes pasākumu kalendāra – veidotājs Gustavs Mārtiņš Upmanis.

Viņa jaunuzņēmuma komandas vidējais vecums ir 22 gadi, viņam pašam ir 23. Gustavu Radošo industriju inkubatorā, kur Kurp.es nobāzējusies, mēdz dēvēt par "mēbeli", jo viņš te mēdz aizstrādāties arī līdz vienpadsmitiem vakarā. Taču patlaban izbrīvēt laiku kaut kam vairāk par ģimenes un draudzenes satikšanu nemaz negriboties – platforma Kurp.es ir uzsākta no 1. novembra, un plānos ir daudz ieceru, kuru virzienā jāattīstās. Tomēr kādu brīdi tam, lai fiziski izkustētos vai uzzinātu kaut ko jaunu, palasot, piemēram, par mašīnmācīšanos, kvantu datoriem vai to, kāpēc cilvēki guļ, Gustavs cenšas atrast un atzīst, ka zināšanas akumulē, lai augtu. "Šobrīd man vēl ir tas periods, kad lielā mērā lietas, ko daru, ir arī manai personīgajai izaugsmei. Ir arī bijis pāris lēmumu, kad esmu jutis – biznesam šobrīd varbūt būtu vērtīgāk kas cits, bet es labāk visu izdaru un saprotu pats, jo tas noderēs ilgtermiņā," Gustavs saka. 


Sākumā vienkārši kūlies

Jau bērnībā Gustavs zināja, ka grib būt izgudrotājs. Taču, atskārtis, ka zinātne ir ļoti specifiska lieta, nosliecās uz produktu veidošanu kopumā. "Kaut kādā mirklī sapratu, ka bizness ir tā vieta, kurā vari salikt kopā dažnedažādus faktorus un veidot kaut ko jaunu un jēgpilnu."

Vēl mācoties Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā, Gustavs sāka apzināt labākās universitātes Eiropā, jo bija secinājis – Latvijas izglītība nedos viņam tik svarīgo starptautisko elpu. Viņš pieteicās studijām Roterdamas Menedžmenta skolā Nīderlandē, kas ir starp Top 10 biznesa skolām Eiropā. Tiesa, izdarīja to pašā pēdējā dienā. Jauni pieteikumi tur vairs netika izskatīti, tāpēc Gustavs sāka mācīties Rīgas Ekonomikas augstskolā. Taču jau pēc nedēļas viņš saņēma e-pastu no Roterdamas – ir iespēja! Gustavs zibenīgi sakrāmēja mantas un aizbrauca uz Nīderlandi. 

"Pirmo pusgadu es Roterdamā īsti neiejutos – biju diezgan vientuļš," puisis atklāj. Studijas izrādījās vieglākas, nekā bija gaidīts, un daļa kursabiedru uz tām bija atplūduši "pa straumi". "Latvijā mēdz teikt: ja nezini, ko gribi, ej studēt ekonomiku. Tur es jutu: ja esi starptautiska biznesmeņa vai diplomāta atvase un nezini, ko studēt, ej uz biznesu. Biju nonācis tādā elitārā sabiedrībā, ar ko nespēju sadraudzēties," Gustavs stāsta. Lēnā garā tomēr atradis domubiedrus. Izmantojot caurumu sistēmā, viņš bakalaura grādu ieguva divos gados, ne trijos, un vēl gadu pavadīja maģistrantūrā, kuras laikā jau aktīvi iesaistījās studentu pašpārvaldes organizācijās, projektos un pasākumos, kas ļoti daudz deva komunikācijas prasmju ziņā. "Esot iemestam citā vidē, tu ļoti daudz mācies. Sākumā vienkārši kulies un pēc tam saproti, kādas kārtis ir tev rokās un kā tās pareizi izspēlēt," saka Gustavs.  

Vienu semestri puisis pavadīja arī studentu apmaiņā biznesa skolā Kanādā. Gribējies redzēt, kāda ir biznesa pasaule aiz okeāna. Un atšķirības ir. "Salīdzinot ar Rietumeiropu un jo sevišķi ar Latviju, tur ir krietni kapitālistiskāka domāšana. Darot jebko, ir ļoti normāli paprasīt par to naudu, un tai nav tik negatīvas konotācijas kā Latvijā. Pie mums visi visu mēģina sarunāt pa draugam, viens otram izlīdz vai daudz ko dara misijas pēc, cilvēki nav tik izteikti tendēti uz naudas dabūšanu," Gustavs novērojis. Viņš pats uzskata, ka svarīgākais ir izsvērt, kādu labumu vari cilvēkiem dot ilgtermiņā, bet, lai to nodrošinātu, jāiekļauj savā darāmajā arī kāds peļņas modelis. "Man ir bijušas sarunas ar dažiem Latvijas investoriem, kas saka: nē, nauda ir vienīgais biznesa mērķis. Tam es noteikti nepiekrītu. Manuprāt, biznesam ir jābūt jēgpilnam un kaut ko dodošam arī sabiedrībai. Bet jāapzinās – lai to darītu ilgtermiņā un attīstītu, ir jāparedz, kā pelnīsi." Gustavs teic, ka Latvijā, sevišķi kultūras jomā, tā ir problēma, tāpēc līdzekļu vietā aug parādi. 


Traukus mazgāt neizdevās

Sākotnējais Gustava plāns bija palikt ārzemēs septiņus gadus, iegūt pieredzi un tad braukt atpakaļ uz Latviju, lai veidotu savu biznesu, tomēr dzimtenē viņš atgriezās jau pēc 3,5 gadiem Kurp.es ieceres dēļ. "Sapratu: ja jau ir ideja, kurai tiešām ticu un ļoti daudz varu mācīties, to realizējot, – nav ko gaidīt!" 

Zināmu pieredzi Gustavs arī jau bija uzkrājis. Kopš 17 gadu vecuma viņš strādāja pie savas mammas grāmatvedībā. Paprasīja darbu arī uzņēmējam, kas viņam ļoti simpatizēja kā cilvēks, – Uģim Strausam no apmācību kompānijas Nordic Training International – un mēnesi nostrādāja telemārketingā, "kas ir drausmīgs darbs". Tāpat kopā ar draugiem nodibināja biedrību Delve un sāka veidot interneta mediju jauniešiem, kurā tulkoja un publicēja ārzemju vietņu saturu. "Tas bija pirmais mēģinājums uzņēmējdarbībā, bet, protams, bija daudz fundamentālu problēmu. Izdevās salasīt kādus septiņus brīvprātīgos palīgus, ļoti sekojām rakstu kvalitātei, pat tikām sociālās uzņēmējdarbības akseleratorā. Mentore Liene Vilnīte, kas agrāk strādāja Dienā, bija pirmais cilvēks, kurš pateica: Gustav, lielākā daļa tā nestrādā, vienīgais, kur redzu perspektīvu, – ja jūs sāktu atlasīt pasākumus un tirgot biļetes. Es sākumā biju skeptisks, bet tad padomāju un nospriedu – ok, šis īstenībā varētu darboties! Tā ka principā Delve aizsāka Kurp.es," Gustavs stāsta.  

Studiju laikā viņš pabija praksē mediju aģentūrā Creative Media Baltic Rīgā, kur bija mārketinga datu analītiķis, un teju nejauši – arī kompāniju novērtēšanas jaunuzņēmumā Equidam Research Center Nīderlandē, kur caur datiem pētīja faktorus, kas nosaka, cik veiksmīgs būs uzņēmums. "Paralēli meklēju darbu kā trauku mazgātājs vai oficiants, bet daudzviet pateica, ka man nav pieredzes – grāmatvedība un projektu vadība neskaitās," Gustavs atceras. 

Apzināti viņš tēmēja uz jaunuzņēmumu vidi. Kad viens no spēcīgākajiem Eiropas biznesa akseleratoriem Startupbootcamp Amsterdamā meklēja darbiniekus kompānijām, kas tajā bija uzņemtas, Gustavs pieteicās vairākās, bet vislabāko kontaktu rada ar TheConstruct, kas attīstīja virtuālās realitātes programmu arhitektiem. Gustavs te divus mēnešus atbildēja par mārketingu un ķēra kaifu no piedzīvotā pasaules mēroga akseleratorā. 


Bailes un mazliet šovs

Lai gan Gustavs apsvēra arī darbu starptautiskā uzņēmumā vai kļūšanu par digitālo nomadu, kas strādā attālināti no siltajām zemēm, pēc atgriešanās Latvijā viņš ķērās pie sava biznesa taisīšanas. "Sākumā bailes ir ļoti lielas," viņš atzīstas. "Latvijas kultūrā arī nav koncepta, ka kļūdīties ir normāli. Tāpēc ir grūti pašam sev iestāstīt – pamēģināšu, un, pat ja nesanāks, tā būs krietni vērtīgāka pieredze nekā pāris mēnešu darbs kādā lielā korporācijā. Tev ir sevi iekšēji jāpārvar un pilnībā jānotic savas idejas attīstībai, jo tu nevari iet pie cilvēkiem un teikt – nu, šaubos, bet man ir cerība, ka šī ideja varbūt kādreiz aizies… Tu nezini, kā būs atrast programmētājus, piesaistīt investīcijas, bet tu ej un spekulē, ka izdosies," Gustavs stāsta un piekrīt, ka biznesa idejas bīdīšana ir mazliet šovs. 

Nodibinājis uzņēmumu, Gustavs prezentēja Kurp.es ideju ap 50 investoriem Latvijas Biznesa eņģeļu tīklā, lai gan viņam nebija pat strādājoša vietnes prototipa. Reakcija bija neticīga, tomēr daži pieļāva, ka varbūt te kaut kas var iznākt. Drīz pēc tam Kurp.es tika uzņemtas arī Radošo industriju inkubatorā, un Gustavs paralēli sāka vākt komandu, kas jaunuzņēmumam, kurš stabilitāti nevar garantēt, ir izaicinošs uzdevums. Šīgada maijā kompānija piedalījās Latvia Tours tūrisma inovāciju konkursā, uzvarēja tajā un rezultātā piesaistīja Latvia Tours kā investoru. Tā ir paveikšanās, Gustavs uzsver, tomēr atzīst, ka veiksmes iespēju rada mērķtiecīgs darbs un pārdomātība. Tajā brīdī gan Kurp.es palika bez puskomandas, jo cilvēki vai nu dabūja labāku darbu, vai saprata, ka nav gatavi aiziet no līdzšinējā. Tāpēc plāns portālu palaist jūnijā pārcēlās vispirms uz augustu, tad – uz 1. novembri. Gustavs stāsta, ka šobrīd Kurp.es komandā ir viņš pats, trīs programmētāji, mārketinga speciāliste un pāris pasākumu kvalitātes uzraugu. "Pirmos mēnešus es pats visu laiku gāju "ekseļos", skatījos pasākumus, biju dziļi iekšā produktā. Tagad mana loma mainās – ir jau krietni vairāk jāuzticas cilvēkiem, viss jāvada un jāpārrauga. Bet palaikam aizvien jāpieslēdzas visam, kad kaut kas neiet. Ir bijušas dienas, kad es vienkārši četras stundas eju cauri pasākumiem, laboju ar roku portālā to, kas nav automātiski noticis."


Fokusi un izaicinājumi

Mēģināt pārvērst biznesā ideju par visus pasākumus aptverošu interneta platformu Gustavu mudināja gan tik triviāls motivators kā paziņu teiktais, ka viņi par kaut ko tādu ir domājuši, gan konstatējums, ka vismaz 40 000 cilvēku ik mēnesi Google meklē "pasākumi Rīgā", "ko darīt Rīgā" vai tml. No paziņām pasākumu rīkošanas jomā tikmēr nāca signāli, ka arī biļešu tirdzniecība varētu būt labākas kvalitātes un ērtāka. "Bija skaidrs, ka to visu var apvienot," Gustavs teic. 

Pie tehniski sarežģītās biļešu tirdzniecības Kurp.es gan pagaidām neķeras, toties piedāvā gan atrast gaidāmo pasākumu kalendāru, gan filtrēt un atlasīt tos pēc saviem kritērijiem, jo informācija tiek iegūta no Facebook, Biļešu paradīzes, Biļešu servisa u. c. Jau drīzumā iecerēts sākt sadarbību ar Latvijas pašvaldībām, atsevišķi apkopojot tajās notiekošos pasākumus un nodrošinot ar šo kalendāru arī to mājaslapas. Līdzīgi plānota sadarbība ar medijiem, tāpat aptuveni pēc mēneša informāciju par pasākumiem platformā varēs sākt ievietot arī to organizatori paši. 

Fokusu ir daudz, un galveno izaicinājumu – trīs. Viens ir saprast nianses, par kurām uzņēmumā iekšēji jāvienojas un kuras tehniski jāuztaisa, bet par kurām nevienam no komandas īsti nav pieredzes. "Ir grūti saprast, ko cilvēkiem vajag un kā viņi izmanto mūsu produktu," Gustavs bilst. Otrs izaicinājums ir saprast lielos, ģenerālos virzienus, kuros attīstīties un kā to darīt. Savukārt trešais – sākt veidot sadarbību ar potenciālajiem partneriem un panākt, ka viņi ieklausās. "Ir normāli būt skeptiskam. Kad saku, ka veidojam pasākumu kalendāra platformu, tad pretī skan – jā, esmu dzirdējis vismaz par 30 tādām platformām, vismaz trijās no tām ir iegrūsti miljoni. Kāpēc jums šoreiz izdosies? Man ir skaidras atbildes, kāpēc izdosies – mums ir automatizācija, plāns, un mums vienmēr būs pasākumi. Bet skepse paliek. Tāpēc šobrīd cilvēki ir jāpārliecina daļēji ar ideju un daļēji ar sevi – lai viņi uzticas tavai spējai to visu dabūt gatavu," Gustavs saka. Izaicinoša ir arī Kurp.es komandas jaunība. "Bet vienīgais, kā mums nav, ir pieredze, jo prāta, vēlmju un ambīciju ziņā es tiešām domāju, ka esmu salasījis gudrākos cilvēkus, kādi šajā vecumā ir," Gustavs uzskata.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses