Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +22 °C
Skaidrs
Otrdiena, 27. jūlijs
Marta, Dita, Dite

Lauku tūrismu digitalizēt nav iespējams

Vienmēr kāds ceļotājs gribēs vientulību un būs gatavs maksāt par to, teic tūrisma eksperte Asnāte Ziemele intervijā Lindai Liepiņai.

Lai gan Covid-19 ieviesis korekcijas atvaļinājumu grafikos, vasara tomēr būs. Latvijas Lauku tūrisma asociācijas Lauku ceļotājs mājaslapā organizācijas vēstures hronikā šī gada pavasara ieraksts nav pesimistisks. Tajā lasāms: "2021. gads turpinās ar mājsēdi, taču Latvijā var brīvi ceļot. Turpinās darbs pie Mežtakas dienvidu daļas izstrādes, lai pirms tūrisma sezonas informācija jau būtu pieejama mājas lapā. Top militārā mantojuma karte, brošūra, notiek darbs pie Zaļā sertifikāta materiālu un lekciju izstrādes uzņēmējam. Hikers friendly zīme šī gada martā jau ir piešķirta 107 uzņēmumiem. Martā Mežtaka tiek pieminēta Lonely Planet izdevumā, un pēc tam publikācijas parādās citos medijos – franču, beļģu, ukraiņu, krievu un citās valodās." Lauku ceļotājs arī uzsver, ka "ar nepacietību gaida vasaru un vakcīnas" pret Covid-19, bet nezina, kāda īsti būs šī vasara un kad vakcīnas būs pieejamas visiem gribētājiem

Latvijas lauku tūrisma asociācijas Lauku ceļotājs valdes priekšsēdētāja Asnāte Ziemele teic, ka, ziņas klausoties, liekas, ka viss paliek sliktāk un sliktāk, bet tieši uzslavas un pozitīvisms ir tas, kas apliecina, ka esam noturējušies un turamies. Visi!

Rodas iespaids, ka tas Lauku ceļotājs, kas radās 1993. gadā, atšķiras no šodienas organizācijas. Tā ir?

Protams. Pašos sākumos ideja tika paņemta no Amerikas, pēcāk – Eiropas, ir arī skandināvu valstu pieredze. Drīz vien jau nāca klāt vietējās idejas, kolorīts, nacionālās īpatnības. Lauku tūrisms ir nacionāls, jo balstās uz katras valsts vērtībām. Šis atpūtas veids vietējiem iedzīvotājiem ir daudz aizsniedzamāks nekā ārzemju ceļojums. Tas tā ir gan finansiālā, gan laika izteiksmē, jo nav jākravā čemodāns un jārēķinās vismaz ar nedēļu, var mantas salikt somā un aidā uz nedēļas nogali prom uz lauku sētu.

Esmu pateicīga visiem, kas pirmsākumā uzticējās un noticēja tūrismam Latvijā. Pirmsākumos šai idejai atsaucās nedaudz interesentu. Lai nodibinātu nevalstisko organizāciju, bija vajadzīgi desmit cilvēki, un tos nebija viegli atrast. Daudz vairāk bija to, kas vēlējās pievienoties jau dibinātajai organizācijai, – pieteicās tādi, kuriem viena istabiņa izīrējama un tur tautisks pārklājs uz dīvāna. 

Šobrīd organizācijā ir ap 350 aktīvo biedru. Tas cipars auga lēnām. Sākumā jau Lauku ceļotājs bija kā starpposms, kas koordinēja klientus un veica rezervācijas, bet, laikiem mainoties, nav ne iespēju, ne gribēšanas konkurēt, piemēram, ar Booking. com vai ar citām lielajām, starptautiskajām rezervācijas platformām. Lai gan tagad sanāk tā, ka brauc latvieši pie latviešiem, bet izmanto Nīderlandes firmu, lai rezervētu dzīvošanas iespējas, un rezervācijas procenti – tātad finanses – nonāk citā valstī.

Mūsu organizācijai tagad ir citi mērķi. Daudz aktīvāk iestājamies par ekonomiskām lietām un par labu uzņēmējdarbības vidi, piedalāmies likumdošanā. Aktīvi strādājam pie produktu mārketinga. Izzinām problēmas, tad tās vispārinām un iestājamies par risinājumu. Vinnētāji ir ne tikai biedri, bet arī citi tūrisma nozarē strādājošie.

Tūrisms arī pandēmijas laikā jau nekur nepazūd, top jauni produkti un projekti. Pēdējie jaunumi – Jūrtaka un Mežtaka. Pastāstiet par tām!

Tie varbūt ir skaļāk izskanējušie jaunumi, jo izrādījās, ka tieši Covid-19 pandēmijas laikā ir cilvēkiem ļoti noderīgi. Pirmā bija Jūrtaka. Tā teikt, "pie jūras dzīves mana", bet kā tūrisma produkts tā ļoti maz tika izmantota – Latvijā ir maz saulainu dienu, ūdens vienmēr nav koši zils un nav vienmēr arī silts. Bet tieši tā pelēkā jūra, tās vientulīgais krasts ir atšķirība no nobruģētas promenādes ar viesnīcām, jo dabiskā vide dod brīvības sajūtu. Un tapa Jūrtaka no Latvijas–Lietuvas robežas līdz pat Tallinai un vēl tālāk – līdz Narvai Igaunijas ziemeļaustrumos. Turpinām strādāt arī Lietuvas virzienā. Nākamais resurss, kas latviešiem ir tuvs un mīļš, ir mežs, tāpēc tapa Mežtaka kā garās distances pārgājiena iespēja. Latvijas Investīciju attīstības aģentūras organizētajā konkursā Mežtaka saņēma pirmo vietu nominācijā Jaunais tūrisma produkts 2020. Abām takām ir vairāk nekā divi tūkstoši kilometru kopgarums, un tagad tās ir gluži kā bestsellers – visi iet, un tas ir brīnišķīgi sajust dabu tik tuvu, būt fiziski varošam un nogurušam.

Pagājušais gads bija pārbaudījums – starptautiskais tūrisms gandrīz apstājās, tad visi devās apceļot Latviju. Kā tas ietekmēja jūsu nozari?

No sākuma jau nesapratām, kas īsti ir tas Covid-19. Faktiski vasarā tikām gluži sveikā cauri, tikai ar mazu izbīli. Vasara bija burvīga, jo nebija nekādu reģionālu ierobežojumu, pat uz Lietuvu un Igauniju salīdzinoši brīvi ceļojām.

Es gan baidītos teikt, ka šī vasara būs līdzvērtīga iepriekšējai. Iesākam jau ar sliktākiem rādītājiem, zinām, kas ir Covid-19, kā jāsargās, bet ierobežojumi ir un paliks. Gribas domāt pozitīvi, bet negribas pārdroši cerēt, ka būs tā kā iepriekš. Vienīgais – varam cerēt, ka latvieši paliks Latvijā. 

Vai Lauku ceļotāja dalībnieki ir gatavi šai situācijai?

Ir bijis laiks biznesu pārkārtot tā, lai būtu pēc iespējas labāk un vienkāršāk uzņemt tos cilvēkus, kas ceļo. Ja līdz šim daudziem prioritāte bija lieli pasākumi – kāzas, jubileju svinēšanas, nometnes –, tad pandēmijas laikā bizness bija jāpārkārto. Paralēles var vilkt ar iepriekšējo krīzi 2010. gadā, kad pēc sporta spēlēm, ko pirmskrīzes laikā bieži organizēja valsts iestādes un lielie uzņēmumi, tērējot lielu naudu, pieprasījums krīzes ietekmē lauku tūrisma jomā samazinās par aptuveni 70%.

Pandēmijas laikā ieguvēji ir tie lauku tūrisma uzņēmēji, kuri orientējas uz mierīgu, attālinātu atpūtu – atsevišķām mājiņām nelielām kompānijām pat vienas mājsaimniecības ietvaros, aktivitātēm ar velosipēdiem un laivām. Vismaz trešdaļai gan pagājusī vasara bija, gan, cerams, arī šī vasara būs apmeklējuma ziņā ļoti laba. 

Tomēr ierobežojumi ir krietni stingrāki, jo saslimšanas cipari ir lielāki. Kā tas ietekmēs nozari?

Veidojas situācijas, kad klients ir saslimušā kontaktpersona, citam jābūt pašizolācijā, kāds saslimst un nevar nekur ne braukt, ne ceļot, – rezervācija jāatceļ. Un tā ir problēma. Viesu plāni mainās, saimnieki uzskata, ka cieš bizness, ja godprātīgi atdod iemaksāto avansu. Vietā jaunus klientus dabūt tik ātri nevar. Ne jau vienmēr Covid19 vainīgs, arī tad, ja līst lietus, ceļotāji mēdz mainīt plānus. Kā operatīvs risinājums ir informācijas iespējas sociālajos tīklos, piemēram, Facebook.com

Kā pandēmija iespaido cenu politiku? Tās nelec augšā?

Šis jautājums liek pasmaidīt. Tas ir visur biznesā – ja ir pieprasījums, tad cenas lec augšā. Ja pieprasījuma nav, tad cenas iet uz leju, ir bankroti un jātaisa bode ciet. Brīvais tirgus tāpēc ir patiess, ka seko pieprasījumam un piedāvājumam. Pagājušajā gadā taču Covid-19 pirmajā vilnī sejas aizsargmaskas bija dārgas, tagad – aizvien lētākas. Lauku tūrisma biznesā vispār nevar runāt par astronomiskām summām. Varbūt cenas ir palielinājušās īpašiem piedāvājumiem – jūras vai ezera krastā, kur var dzīvot viens pats komfortablos apstākļos un ir kāds neordinārs piedāvājums. Vienmēr kāds ceļotājs gribēs vientulību un būs gatavs maksāt par to.

Kā mainās ceļotājs – ir iecietīgāks vai kategoriskāks, izmisis vai izvēlīgs?

Lai gan Latvijā apgalvo, ka ekonomika pandēmijā nav īpaši iespaidota, tomēr cilvēki ir zaudējuši darbu, ienākumus. Ja pusgadu vai pat ilgāk nav bijis darba un saņem tikai 500 eiro dīkstāves pabalstu, bet ir kredīts... Pat ja ģimene ir tāda, ko veido divi pieauguši cilvēki, situācija, kas radusies, ir finansiāli sarežģīta. Latvijā līdz ar pandēmiju noslāņošanās kļūst vēl izteiktāka – tiem, kam bija maz naudas, tās ir vēl mazāk, bet tie, kam nauda vienmēr ir bijusi, tagad iegulda naudu nekustamajos īpašumos. Vidusslānis sarūk, pievienojoties ne jau tam bagātākajam galam. Taču tieši vidusslānis bija Latvijas tūrisma galvenais klients. 

Visi pāriet uz digitālo vidi. Lauku ceļotāja vēsturi lasot, var uzzināt, ka pirmsākumos, 1993. gadā, visa informācija tika iegrāmatota rūtiņu kladītē. Tagad digitalizējaties?

Bija laiks, kad telefonu visiem nebija un saimniekus par viesu ierašanos informējām, izpalīdzot kaimiņiem, kuri sēdās uz velosipēda, lai ziņu aizvestu saimniekam. Mēs neesam Booking.com, bet mūsu mājas lapā var atrast ļoti daudz piedāvājumu, informācijas, arī kartes. Orientējamies uz mārketinga digitalizāciju. Bet mūsu produkts nav digitalizējams. Nu nevar piedāvāt digitālo tūri pa laukiem, jo tad zūd burvība. Nav govs pļekas smakas, nesajūt pieneņpūkas vieglumu un nevar paglaudīt kaķi. Ja neesi gatavs atvērt acis, sirdi un prātu patiesām lietām, paklausīties lauku cilvēku stāstos, sajust smaržu un garšu, tad nav vērts šo produktu mēģināt aizsniegt. Galvenais ir klātbūtne. Ja nepatīk noaut plikas kājas un apķert ābeli, tad gaidi, kad būs vaļā Ēģipte ar betona plāksnēm pludmalē. Bet aizvien vairāk kļūst tādu cilvēku, kam patīk lauku sajūtas, vide un skaņas, kuri ir ar mieru mosties ar gaiļa dziesmu, sēsties uz velosipēda, lai vējš iepinas matos, un iemesties no rīta kādā ezerā pa pliko.

Ceļotāji Latvijā

  • Šā gada pirmajā ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs nakšņojuši 131,2 tūkstoši ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 67,2% mazāk nekā 2020. gada pirmajā ceturksnī.
  • Ceļotāju vidū bija 22,5 tūkstoši ārvalstu tūristu, kas ir par 91,2% mazāk nekā pagājušā gada pirmajā ceturksnī.
  • No ārvalstu viesiem 34,1% bija no kaimiņvalstīm – Krievijas (12%), Igaunijas (9,1%), Lietuvas (8,6%) un Baltkrievijas (4,4%).
  • Visvairāk ārvalstu viesu uzņemts Rīgā, kur apmetās 82,9%.
  • Šā gada pirmajā ceturksnī tūristu mītnēs uzturējās 108,7 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas ir par 24,7% mazāk nekā pērn pirmajā ceturksnī.
  • Vispopulārākās Latvijas iedzīvotāju apmešanās vietas bija Rīga, kur nakšņoja 32,6% viesu, sekoja Jūrmala – 10,8%, Liepāja – 7,2%, Madonas novads – 3,8%, Amatas novads – 3%, Daugavpils – 3% un Kuldīgas novads – 2,9%.

Avots: Centrālā statistikas pārvalde

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Bīstamie tālruņa zvani

Pēdējā laikā gan Latvijas Banka, gan vairākas komercbankas, gan Valsts policija brīdina iedzīvotājus par finanšu krāpnieku aktivizēšanos, turklāt šajā gadījumā blēžu centieni izkrāpt naudu nav s...

Aviopasažieru skaits pieaug

Tiek prognozēts, ka Eiropā aviopasažieru pārvadājumu nozare tādus apjomus, kādi bija pirms Covid-19 pandēmijas, sasniegs tikai 2024. gadā. Tajā pašā laikā dažādas aptaujas visai stabili rāda, k...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses